Jaunā novadu karte sazīmēta; daļa iedzīvotāju “ķer pie sirds”

2019. gada 12. aprīlis 09:22

Latvijas pašvaldību reformas jeb jaunā teritoriālā iedalījuma karte, ko 10. aprīlī Rīgā prezentēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), jau pirmajās stundās pēc tautā parādīšanās satraukusi vienu daļu novadu.

“Iedzīvotāji man rakstīja īsziņas vai zvanīja, prasot, kas notiek, kāpēc mēs esam pie Valkas? Visi bija sagatavojušies, ka būsim pie Valmieras bijušā Valmieras rajona robežās,” “Ziemeļlatvijai” stāsta Rūjienas novada domes priekšsēdētājs Guntis Gladkins.
Karte parāda, kādi esošie novadi un republikas pilsētas VARAM redzējumā būtu apvienojami. Tas, ka šajā kartē tagadējam Valkas novadam klāt nācis Rūjienas novads, ir pārsteigums pat Valkas novada domes priekšsēdētāja vietniekam Viesturam Zariņam, nemaz nerunājot par rūjieniešiem.
Jaunajā administratīvi teritoriālā iedalījuma kartē kopā ar tagadējo Valkas novadu iezīmēti Strenču, Rūjienas un Naukšēnu novadi, ar Smiltenes novadu – Apes un Raunas novadi.
Jāuzsver, ka šī karte ir tikai konsultācijām ar pašvaldībām un sabiedrību izvirzāmais administratīvi teritoriālā iedalījuma modelis ar 35 pašvaldībām tagadējo 119 vietā. Konsultācijas sāksies pēc 14. maija, kad izstrādātie pašvaldību izveides kritēriji un uz to pamata tapusī teritoriālā iedalījuma karte tiks iesniegta valdībā, un ilgs orientējoši līdz šā gada augustam vai septembrim. Plānots, ka teritoriālās reformas gala projekts būs izstrādāts līdz šī gada rudenim.
Tikmēr politiskā organizācija “Latvijas Reģionu Apvienība” jau pieprasījusi pie varas esošajiem politiskajiem spēkiem nodrošināt tautas nobalsošanu par VARAM izstrādāto administratīvi teritoriālās reformas plānu un sarīkot visās pašvaldībās iedzīvotāju referendumus, jo uzskata, ka sasteigta un neizvērtēta šās reformas plāna realizēšana var radīt katastrofālas sekas.
“Latvijas Reģionu Apvienība” uzskata, ka šādi iecerēta reforma veicinās iedzīvotāju vienaldzību pret pašvaldībā un valstī notiekošo un sniegtu papildus iemeslus emigrēt no Latvijas. Savukārt VARAM ministrs Juris Pūce uzsver, ka reformas pamatā ir nepieciešamība visiem Latvijas iedzīvotājiem visā valsts teritorijā nodrošināt pēc iespējas labus publiskos pakalpojumus salīdzināmā kvalitātē, kas šobrīd nenotiek.
“Ziemeļlatvija” iecerējusi par novadu reformu rakstu sēriju un dosies uz novadiem, lai noskaidrotu iedzīvotāju viedokli.

Rūjienas novads. Robežojas ar Igauniju un Naukšēnu, Burtnieku un Mazsalacas novadiem. Novadā ir Rūjienas pilsēta, Ipiķu, Jeru, Lodes, Vilpulkas pagasti, Iedzīvotāju skaits uz 01.01.2019. – 5145. Jaunajā novadu reformas kartē iekļaujas Valkas novadā.
Guntis Gladkins, Rūjienas novada domes priekšsēdētājs: – Visiem saprotamais stāsts bijušā rajona robežās ir izjaukts. Ir parādījies jauns, daudziem nesaprotams veidojums. Faktiski notiek upes dzīšana pretējā virzienā. Uz Valkas pusi no Rūjienas novada kustība nekad nav bijusi aktīva. Tā notiek uz Valmieru. Viens tāds faktors ir sabiedriskais transports. Uz Valmieru dienā kursē 13 autobusi, uz Valku– trīs. Kā pamats ir jāvērtē arī valsts institūciju – Nodarbinātības valsts aģentūras, Valsts Mežu dienesta un citu – struktūra un darbība. Ja mēs pārejam uz jauno veidojumu, tad tā būs jāmaina. Pats galvenais ir civilās aizsardzības plāns, kur iepriekšējais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards balstījās uz sadarbības teritoriju veidojumu kā uz pamatnosacījumu, lai valstij būtu civilās aizsardzības plāns un spēja ātri reaģēt pārsteiguma situācijās. Uz šā pamata arī jāveido novadi. Mums jau bija iestrāde uz Valmieru, bet tagad situācija būtiski sagriežas kājām gaisā. Es domāju, visiem zināmā mērā tas ir izbrīns. Jau pirmajā vakarā (10. aprīlī pēc administratīvi teritoriālās reformas prezentācijas pasākuma Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā – redakcijas piezīme) man 15 iedzīvotāji uzrakstīja īsziņu vai zvanīja, prasot, kas notiek, kāpēc mēs esam pie Valkas? Visi bija sagatavojušies, ka būsim pie Valmieras bijušā Valmieras rajona robežās. Bet, ja jau tāda putra ir ievārīta, esam gatavi strādāt. Visas Rūjiena novada labās iestrādes saistībā ar sadraudzību, kas mums bijusi ar citām valstīm bijušā Valmieras rajona robežās, dažādi kopīgi projekti, kas saistās gan ar būvvaldi, gan ar Eiropas Savienības finansējuma apguvi, tagad mainās. Sākam domāt pa jaunam. Mūsu novada izredzes Valmierā varbūt ir mazākas, nekā Valkas novadā. Nākamais stāsts ir par to, kas tad būs jaunā novada centrs. Nav nosaukti kritēriji un tas, kam tad ir jābūt jaunveidojamā novada attīstības centrā. Un tas jau ir tīri politisks jautājums. Jaunveidojamā Valkas novadā jaunievēlētie politiķi sanāk kopā un, piemēram, pilnīgi radikāli maina situāciju un nosaka, ka šis centrs būs Rūjiena. Viena vai otra novada mala, – tur nav jau starpības. Mūsu novadam un Valkas novadam ir ļoti līdzīgi rādītāji. Praktiski esam vienā laukumā. Attiecībā uz Valku valstiski varbūt ir ļoti svarīgi ņemt vērā, ka Valka un Valga ir viena pilsēta divās valstīs, novērtēt šo situāciju no vēsturiskā aspekta un Valkai piešķirt īpašu statusu. Tas taču ir iespējams.
Jaunā administratīvi teritoriālā iedalījuma karte, ko trešdien prezentēja VARAM, ir tikai sarunu sākums, tas ir piedāvājums. Mēs tagad to apdomājam. Pagaidām mēs pat nemēģinām mērīt iedzīvotāju temperatūru par to, kāda ir situācija. Visām lietām jāpieiet bez emociju faktora, jāpagaida, lai tās nosēžas.

Naukšēnu novads. Robežojas ar Rūjienas, Burtnieku, Valkas novadiem un Igauniju. Novadā ir divi pagasti – Ķoņu un Naukšēnu. Iedzīvotāju skaits uz 01.01.2019. – 1837. Jaunajā novadu reformas kartē iekļaujas Valkas novadā.
Jānis Zuments, Naukšēnu novada domes priekšsēdētājs: – Es nedomāju, ka mazie novadi strādā sliktāk, nekā kā lielie novadi. Lielos vilcienos mēs vispār esam pret reformu. Ja ministrija saka, ka novadu teritorijās pakalpojumi tiks saglabāti un pat uzlaboti, nevaru tam noticēt. Attālinoties centram, pakalpojumi viennozīmīgi tiks samazināti. Mazināsies arī iedzīvotāju ietekme, iespēja piedalīties procesā un kaut ko mainīt, un tiks veicināts lauku pagrimums. Pirmā līmeņa pašvaldībām jābūt pēc iespējas tuvāk iedzīvotājiem. Ņemot vērā mūsu novada teritorijas attīstības rādītājus, uzņēmējdarbības aktivitāti, sniegtos pakalpojumus, dzīves līmeni, vietu pierobežā un mūsu tradīcijas gan iepriekš, gan mūsdienās, neredzam, ka mums dzīve ietu uz augšu, ja mēs pievienotos pie kāda blakus novada, vienalga, vai tā būtu Rūjiena, Valmiera vai Valka. Valkas variantu es vispār nekādi neizprotu. Varbūt tas ir tapis tāpēc, lai kaut kādā veidā stutētu Valku, taču, manuprāt, tas nav īsti godīgi un pareizi. Vai nu tā ir kļūda, vai arī apzināts hibrīda paveids. Mūsu novadam jau vairākus gadu desmitus dažādos veidos bijusi sadarbība ar bijušo Valmieras rajonu. Tās ir izglītības lietas, kopīgi dibinātas būvvaldes, civilās aizsardzības joma, sadarbība ar Gīterslo apriņķi Vācijā, kur mēs katrs esam svarīgs atbalsta punkts.
Pats galvenais, es uz jauno reformu skatos no Naukšēnu viedokļa. Mums novadā viss ir labi. Bezdarba līmenis ir tikai nedaudz vairāk par trijiem procentiem, uzņēmēji būvē ražotnes, meklē darbiniekus, dzīvokļi ir aizņemti. Labi strādā mūsu novada vidusskola, kurā izsenis mācās arī kārķēnieši un bērni no Rūjienas novada. Mēs paļaujamies uz saviem spēkiem. Man ir svarīgi noturēt Naukšēnu novada labklājības līmeni, kāds tas ir, un arī pakāpeniski to celt. Es neredzu, kā to izdarīt pēc reformas. Domāju, ka šī reforma ir ļoti liela jauno politiķu atbildība.

Strenču novads. Robežojas ar Valkas, Smiltenes, Beverīnas un Burtnieku novadiem. Novadā atrodas Strenču un Sedas pilsētas, Plāņu un Jērcēnu pagasti. Iedzīvotāju skaits uz 01.01.2019 – 3308. Jaunajā novadu reformas kartē iekļaujas Valkas novada teritorijā.
Jānis Pētersons, Strenču novada domes priekšsēdētājs: – Jaunā administratīvi teritoriālā iedalījuma karte nav galīgais variants, tas ir tikai piedāvājums, kas nodots apspriešanai. Taču jau tagad varu teikt, ka Strenčus ar Valku nekas nesaista. Nekā personīga. Mums nekas nav pret Valku, bet vienkārši no Strenčiem cilvēki uz Valku nebrauc. Skolu tīkla jautājumi, ekonomiskie jautājumi, valsts pakalpojumu jautājumi, – tas viss tiek risināts Valmierā. Tagad vēl neesmu domājis, ko darīsi tālāk (saruna notika 10. aprīlī pēc jaunās novadu kartes prezentācijas – redakcijas piezīme). Apspriedīšos ar novada deputātiem un novada iedzīvotājiem.

Valkas novads. Robežojas ar Igaunijas Republiku, Apes, Smiltenes, Strenču, Burtnieku un Naukšēnu novadiem. Novadā atrodas Valkas pilsēta, Ērģemes, Kārķu, Valkas, Vijciema un Zvārtavas pagasti. Iedzīvotāju skaits uz 01.01.2019 – 8796. Jaunajā novadu reformas kartē Valka izcelta kā novada centrs.
Vents Armands Krauklis, īsziņā “Ziemeļlatvijai” (šobrīd – atvaļinājumā): – Katrā ziņā gan Strenčiem gan Rūjienai Valkas novadā būtu būtiska ietekme, ko noteikti nevar teikt par Valmieru, jo centra ietekme būs dominējoša. Visi esam perifērija, ar līdzīgām problēmām un noteikti varēsim vieglāk atrast kopīgu redzējumu.
Viesturs Zariņš, Valkas novada domes priekšsēdētāja vietnieks: – Esmu mazliet pārsteigts par Rūjienas novadu, bet, ja ministrijai tas redzējums ir tāds, vērtēju to tikai pozitīvi. Tad tiekam kaut cik līdzvērtīgi nostādīti blakus esošajām pašvaldībām, piemēram, Smiltenes novadam, iedzīvotāju skaita ziņā. Ar Naukšēnu novadu mums jau līdz šim bijusi saikne tādā veidā, ka Naukšēnu novadā esošās saimniecības pērk zemi mūsu novadā un tur darbojas. Ceļu infrastruktūra Rūjienas virzienā jau ir sakārtota, lai varētu apvienoties. Nevajadzētu pārmest, ka cilvēki nevarēs izbraukāt.

Smiltenes novads. Robežojas ar Valkas, Apes, Gulbenes, Raunas, Vecpiebalgas, Priekuļu, Beverīnas un Strenču novadiem. Novadā ir Smiltenes pilsēta, Bilskas, Blomes, Brantu, Grundzāles, Launkalnes, Palsmanes, Smiltenes un Variņu pagasti. Iedzīvotāju skaits uz 01.01.2019 – 12727. Jaunajā novadu kartē Smiltene iezīmēta kā novada centrs.
Gints Kukainis, Smiltenes novada domes priekšsēdētājs: – Jaunā novadu karte, ko 10. aprīlī prezentēja VARAM, attiecībā uz Api (jaunajā novadu kartē Apes novads apvienots ar Smiltenes novadu– redakcijas piezīme) man nav pārsteigums. Mūsu novadam jau vairāk nekā četrus gadus bijusi sadarbība ar Apes novadu. Tas attiecas gan uz pašvaldības policijas, gan būvvaldes pakalpojumiem, gan uz kopējiem projektiem, gan uz vienotu civilās aizsardzības teritoriju. Redzējums mums ir ļoti līdzīgs. Attiecībā uz Raunas novadu mums acīmredzot ir dots laiks sarīkot sarunas, jo tādas līdz šim nav notikušas. Sarunas ir nepieciešamas, lai uzzinātu, ko Raunas novads domā par šiem jautājumiem un noskaidrotu, vai mēs kopā varam nonākt pie kaut kādiem secinājumiem. Skaidrs, ka Smiltenes novads ir gatavs runāt ar visiem kaimiņu novadiem, par pamatu ņemot labu sasniedzamību uz novada centru Smilteni. Tas ir svarīgi, lai mēs varētu sniegt kvalitatīvus izglītības pakalpojumus un lai iedzīvotājiem būtu sasniedzami pašvaldības un valsts iestāžu sniegtie pakalpojumi. Šim faktoram noteikti ir izšķirošana nozīme.

Apes novads. Robežojas ar Alūksnes, Gulbenes, Smiltenes un Valkas novadiem un Igaunijas Republiku. Novadā atrodas Apes pilsēta, Apes, Gaujienas, Trapenes un Virešu pagasti. Iedzīvotāju skaits uz 01.01.2019 – 3555.
Jānis Liberts, Apes novada domes priekšsēdētājs: – Esmu runājis ar novada deputātiem, mēs šādu modeli (apvienošanos ar Smiltenes novadu – redakcijas piezīme) atbalstām un atzīstam par labu. Mūsu viedoklis ar ministrijas viedokli šajā variantā sakrīt. Cerēsim, ka nekas vairs nemainīsies. Pozitīvi ir tas, ka novads nav sadalīts divās daļās, bet pievienojas Smiltenes novadam pilnībā.
Noteicošais varbūt pat nav attālums, cik kilometru ir līdz Smiltenei un cik līdz Alūksnei, bet gan iepriekšējā laika posmā šajos novados padarītais. Mēs redzam, ka Smiltenes novadā attīstība notiek ne tikai pilsētā, bet arī lauku teritorijās. Savukārt saistībā ar Alūksni mūs bažīgus dara Alūksnes novada pašvaldības saistību lielais apmērs. Tas varētu atsaukties arī uz mūsu novada teritoriju tādējādi, ka nebūtu līdzekļu, ko ieguldīt attīstībā, jo būs jāsedz iepriekšējie parādi. Smiltene šādā ziņā ir daudz pievilcīgāka. Turklāt jau vēsturiski Virešu un Gaujienas iedzīvotājiem ir saikne ar Smilteni kaut vai tādā ziņā, ka viņi brauc uz Smilteni iepirkties.

Raunas novads. Robežojas ar Priekuļu, Smiltenes, Gulbenes, Jaunpiebalgas un Vecpiebalgas novadiem. Novadā atrodas Raunas un Drustu pagasti. Iedzīvotāju skaits uz 01.01.2019 – 3196.
Aivars Damroze, Raunas novada domes priekšsēdētājas vietnieks: – Skatāmies uz novadu reformu plašām acīm un atvērtu sirdi. Kādreiz jau tādas runas klīdušas, ka mūsu novadu varētu apvienot ar Smiltenes novadu, taču šobrīd apvaicājot vietējos iedzīvotājus un arī novada deputātus, lielākoties ierastais Cēsu maršruts un Cēsu piesaiste vēsturiski daudziem sirdī ir tuvāka un saprotamāka. Mums jau ir cieša sadarbība ar Amatas, Pārgaujas, Jaunpiebalgas un Vecpiebalgas novadiem. Tas attiecas uz kopīgu būvvaldi, Izglītības pārvaldi, bāriņtiesu. Droši vien tagad lūgsim iedzīvotājus izteikt viedokļus un apkoposim domas. Nav tā, ka viennozīmīgi attiecībā uz apvienošanos ar Smiltenes novadu sakām “urrā!”. Tas viss būs diskutējams un apspriežams. Runājot par novadu reformu kopumā, jāņem vērā arī tas, ka Rauna jau ir samērā izteikts attīstības centrs. Mums ir vidusskola, bērnudārzs. Visa kā ir diezgan. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera vairākkārt apbalvojusi Raunu mazo pašvaldību vidū par labāko vidi uzņēmējdarbībai. Piemēram, 2018. gadā Rauna ir uzņēmējiem draudzīgākais mazais novads. Mums pasniedz balvas par to, ka mēs pozitīvi strādājam ar uzņēmējiem, un tajā pašā laikā saka, ka mazie novadi neko nespēj.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Jaunā novadu karte sazīmēta; daļa iedzīvotāju “ķer pie sirds”

Kategorijas