Jautā droši!

2019. gada 18. aprīlis 08:02

Cik mācību stundu drīkst būt skolēniem?

Atbild Izglītības un zinātnes ministrijas speciālisti.
Vienā dienā skolēniem no 1. līdz 3. klasei drīkst būt līdz piecām mācību stundām, 4. un 5. klasē – līdz sešām, 6. un 7. klasē – līdz septiņām, no 8. līdz 12. klasei – līdz astoņām mācību stundām.
1. klases skolēniem vienā nedēļā drīkst būt līdz 22 mācību stundām, 2. klasē – līdz 23, 3. klasē – līdz 24, 4. klasē – līdz 26, 5. klasē – līdz 28, 6. klasē – līdz 30, 7. klasē – līdz 32, 8. un 9. klasē – līdz 34, bet vidusskolas posmā – līdz 36 mācību stundām. Profesionālās izglītības audzēkņiem vienā nedēļā drīkst būt līdz 36 mācību stundām, ja audzēknis ir vecumā līdz 18 gadiem; ja audzēknim ir 18 un vairāk gadu – līdz 40 mācību stundām.
Mācību stundas ilgums ir no 40 līdz 45 minūtēm, un to nosaka izglītības iestādes vadītājs. Mācību gads 1. klasei ilgt 34 nedēļas, no 2. līdz 8. klasei – 35, bet 9. klasei – 37 nedēļas.
Pamatizglītības no 1. līdz 9. klasei, kā apguve ir obligāta, programmas saturu īsteno šādos mācību priekšmetos: latviešu valodā, svešvalodā, matemātikā, informātikā, dabaszinībās, bioloģijā, fizikā, ķīmijā, ģeogrāfijā, literatūrā, mūzikā, vizuālajā mākslā, pasaules vēsturē, Latvijas vēsturē, sociālajās zinībās, mājturībā un tehnoloģijās, sportā, ētikā un kristīgajā mācībā. Zināšanas mācību priekšmetos tiek pārbaudītas pārbaudes darbos, par ko skolēns saņem vērtējumu.
Pamatizglītības programmu var īstenot divos posmos, teikts Vispārējās izglītības likumā. Pamatizglītības pirmā posma izglītības programmu īsteno no 1. līdz 6. klasei, otrajā posmā – no 7. līdz 9. klasei.

Bērni ar vecākiem var slēgt uzturlīgumu

“Paņēmu mammu pie sevis kopšanā. Kā nokārtot oficiāli, lai viņas dzīvoklis paliktu man? Ar kādām izmaksām jārēķinās? Vai uz dzīvokli var pretendēt arī citi mantinieki?” jautā lasītāja.

Atbild Liepājas pašvaldības administrācijas Nekustamo īpašumu pārvaldes Mājokļu nodaļas vadītāja Maija Frīdmane.
Visiem bērniem ir pienākums uzturēt savus vecākus un vajadzības gadījumā arī vecvecākus atkarībā no viņu spējām un mantas stāvokļa – šādu pienākumu uzliek Civillikums. Taču bērni var noslēgt ar saviem vecākiem dažādus tiesiskus darījumus, t.sk. arī uztura līgumu.
Ja vēlas uztura līgumu apliecināt notariālā akta kārtībā, tad precīzas izmaksas varēs pateikt notārs, jo izmaksas ir atkarīgas no darījuma summas. Obligāti pie notāra būs jāapliecina nostiprinājuma lūgums Zemesgrāmatai, lai varētu nostiprināt uztura devēja īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu. Arī ar mantošanu saistītos jautājumos jāvēršas pie notāra.
Civillikuma nosaka: “Ar uztura līgumu viena puse nodod otrai naudā vai graudā kādu mantisku vērtību, par ko otrā tai dod uzturu, kamēr uztura ņēmējs dzīvo, ja vien par šā pienākuma ilgumu nav norunāts citādi”, skaidrots “Latvijas Vēstnesī”. Biežākā mantiskā vērtība ir nekustamais īpašums.
Uztura līgumu parasti slēdz bez termiņa ierobežojuma – līdz uztura ņēmēja nāves dienai. Civillikums paredz, ka uzturā ietilpst ne tikai pārtika un miteklis, bet arī apģērbs un kopšana. Uztura devējs pienākumu var deleģēt arī citām personām.
Latvijā neviens normatīvais akts nenosaka, cik lielam ir jābūt minimālajam uztura apmēram – par to ir jāvienojas.

Parakstīties elektroniski var gan datorā, gan viedtālrunī

Kā privātpersonai tikt pie sava elektroniskā paraksta un to izmantot?

Atbild Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sabiedrisko attiecību speciālists Ģirts Pommers.
Personai ir nepieciešama eID karte jeb personas apliecība ar elektroniskā paraksta iespēju, ko var izmantot gan dokumentu parakstīšanai, gan personas e-identitātes apliecināšanai digitālajā vidē.
Ar e-parakstu eID kartē privātpersona var apliecināt savu identitāti digitālajā vidē – dažādos portālos un pakalpojumu sniedzēju vietnēs. Tie, piemēram, ir portāls “Latvija.lv” vai interneta bankas. Tāpat ar e-parakstu var parakstīt dokumentus gan portālā “eParaksts.lv”, gan izmantojot speciālu bezmaksas programmatūru “eParakstītājs”. Ja eID kartē nebūs aktīvi e-paraksta sertifikāti, ar to nevar parakstīt dokumentus vai apliecināt savu e-identitāti virtuālajā vidē.
eID karti izsniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) teritoriālajā nodaļā vai pārstāvniecībā ārzemēs. Kopā ar eID karti izsniedz aploksni ar PIN kodiem, kas nepieciešami elektronisku dokumentu parakstīšanai. Lai lietotu karti, būs nepieciešams arī kartes lasītājs, kā arī bezmaksas programmatūra dokumentu elektroniskai parakstīšanai.
Dokumentiem, kas parakstīti ar e-parakstu, ir tāds pats juridiskais spēks kā dokumentiem, kas parakstīti papīra formātā.
Saņemot eID karti, personai ir bezmaksas neierobežotas parakstīšanās reizes. Lai parakstītu dokumentus vai apliecinātu e-identitāti digitālajā vidē, nepieciešams, pirmkārt, kartes lasītājs. Ja tas nav iebūvēts portatīvajā datorā, tad lasītājus eID kartei var iegādāties datorpreču veikalos un interneta veikalos. Otrkārt, nepieciešams lejupielādēt datorā bezmaksas programmatūru “eParakstītājs”. Dokumentu parakstīšanai būs nepieciešams arī dators ar “Windows”, “Mac OS” vai “Linux” operētājsistēmu un interneta pieslēgums. Treškārt, jābūt zināmiem PIN un PUK kodiem, ko izsniedz kopā aploksnē ar saņemto identifikācijas personas apliecību, kurā iestrādāta eID iespēja.
Elektronisko parakstu var izmantot arī viedtālruņos, izmantojot mobilo lietotni “eParaksts mobile”, kas nepieciešama darbam portālā “eParaksts.lv”, kā arī e-identitātes apliecināšanai citās informācijas sistēmās.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Jautā droši!

Kategorijas