Rosina pilsētas kultūras namu vairāk domāt par skatuves izdaiļošanu

2019. gada 26. aprīlis 08:07

287

Rosina pilsētas kultūras namu vairāk domāt par skatuves izdaiļošanu

Valcēnieši ar “Ziemeļlatvijas” starpniecību rosina novada domes atbildīgās amatpersonas vairāk padomāt ne tikai par kultūras pasākumu rīkošanu, bet arī par skatuves estētisko noformējumu.

“Pirmajās lieldienās, 21. aprīlī, Valkas pilsētas kultūras namā notika Maestro Raimonda Paula koncerts kopā ar dziedošo aktieri Andri Bērziņu. Jau vairākkārt, apmeklējot kultūras pasākumus, konstatēju, ka uz lielās skatuves nav neviena koša akcenta. Protams, ir reizes, kad skatuve izskatās skaisti, piemēram, 18. novembra svinīgajā pasākumā. Ir pavasaris, vai tiešām nevarēja vāzē ielikt kaut ievu zarus. Varbūt jūs, “Ziemeļlatvija”, varat rosināt kultūras nama darbiniekus aizdomāties par to, lai skatuve būtu izdekorēta,” telefona sarunā aicina kāda valcēniete.
Jāatzīst, ka par šo jautājumu “Ziemeļlatvija” aizdomājās, apmeklējot Vidzemes senioru koru sadziedāšanās pasākumu. Arī šajā reizē uz skatuves nebija nevienas vāzes, piemēram, ar izplaucētiem zariem. Ir reizes, kad vāzēs gaumīgi un glīti ir sakārtoti mākslīgie ziedi, un tas izskatās labi.
Sazinājāmies ar pilsētas kultūras nama direktora vietnieci Līgu Pandaloni. Viņa atzīst, ka pirms R. Paula koncerta notika diskusija, vai skatuvi vajadzētu rotāt ar zariem, kuros būtu iekārti nelieli Lieldienu dekori, bet tomēr nolemts, ka labāk ne, jo koncertā skatuve bijusi īpaši izgaismota. L. Pandalone sola, ka turpmāk par šo jautājumu piedomās un iespēju robežās centīsies izdaiļot skatuvi.
Izglītības un kultūras daļas vadītājs Aivars Ikšelis “Ziemeļlatvijai” atzīst, ka par šo jautājumu ir runāts ar kultūras nama vadību.
“Viņiem ir tikai viena atbilde – mums štatā nav mākslinieka. Pirms vairākiem gadiem šo pienākumu veica Maija Kaimiņa, bet kopš Izglītības, kultūras, sporta un jaunatnes nodaļas izveidošanas viņa šajā nodaļā veic interjera un reklāmas dizaina mākslinieces amata pienākumus. Viņas darba pienākumos nav noformēt kultūras iestādes. Taču pie Maijas var vērsties pēc padoma. Daudzi to ir darījuši, arī no pilsētas kultūras nama, un viņa nekad nevienam nav atteikusi. Kopš pilsētas kultūras namā ir samazināta masu pasākumu organizatora štata vieta (šo amata pienākumu veica Līga Šnuka – redakcijas piebilde), šī problēma ar telpu noformējumu ir aktualizējusies vēl vairāk. Līgas darba pienākumos bija arī domāt par telpas noformējumu, kur notika kāds pasākums. Diemžēl šobrīd situācija ir tāda, kāda tā ir. Tas pats ir redzams pilsētā uz svētkiem, jo Valkā nav vienota izteikta stila un nav pilnīgi nekādas virzības. Pašvaldība var rīkot kaut vairākus konkursus pēc kārtas ar mērķi iegūt idejas pilsētas teritorijas izdaiļošanā, bet, kamēr nebūs pastāvīga pilsētas mākslinieka, tikmēr vide nemainīsies. To apliecina Valmieras, Smiltenes, Alūksnes un Cēsu pozitīvais piemērs, kur strādā speciālisti ar atbilstošu izglītību un savus darbus plāno pat gadu uz priekšu. Valka kā nevar, tā arī nevar šo jautājumu atrisināt,” secina A. Ikšelis.
Pašvaldības amatpersona atzīst, ka pašlaik pagastu tautas nami, salīdzinot ar pilsētas kultūras namu, izskatās interesanti un gaumīgi noformēti. Taču, kā norāda A. Ikšelis, lauku kultūras darbiniekiem darba slodze nav tik liela kā pilsētā. Turklāt ne visiem ir dabas dots talants dekorēt un izdaiļot.
Viens no novada tautas namiem, kur uz katriem svētkiem ir domāts par telpu noformējumu, ir Valkas pagasta saieta nams “Lugažu muiža”. Tā vadītāja Zane Mīļā atzīst, ka viņai interesē telpu dekorēšana un, iespējams, ir arī dabas dots talants, bet lai par to spriež pasākumu apmeklētāji. Viņa atzīst, ka iedvesmu sniedz pozitīvās atsauksmes, īpaši no kolektīviem, kas atbraukuši no citām Latvijas vietām. Ciemiņi atzinuši, ka muižas telpas ir mājīgas un gaumīgi izdekorētas. Zane iedvesmu smeļas interneta portālos, kur var atrast miljons ideju telpu dekorēšanai.
“Esot laukos pie vecākiem, atrodu tik daudz lietu, kuras izmantoju telpu noformējumā,” priecājas Zane. Viņa ar košu krāsu nopūš vecus gumijas zābakus un tajos ieliek dabīgos vai mākslīgos ziedus, un ir interesanti. Lukturus veido no nevienam nevajadzīgām stikla burkām. Viņa atzīst, ka, lai noformētu telpas, ir vajadzīgs laiks, bet rezultāts sniedz gandarījumu.
Valkas mākslas skolas direktore un novada domes deputāte Maruta Stabulniece uzskata, ka, iespējams, pilsētas kultūras nams var izmantot vietējo ziedu salonu pakalpojumus un ieteiktās idejas. Kas attiecas uz pilsētas vides izskatu, viņa piekrīt A. Ikšeļa teiktajam, ka pilsētā ir vajadzīgs mākslinieks. Taču līdz šim vienmēr visas ieceres par vides objektu izveidi esot apstājušās, jo pašvaldībai trūkst naudas. M. Stabulniece uzskata, ka Valkas izdaiļošanā savu roku ir pielikusi mākslas skola, bet tā tomēr nav izglītības iestādes, bet gan pašvaldības kompetence. Turklāt skolā nav tādu telpu, kur varētu radīt un krāsot lielizmēra vides objektus, jo viss šis process saistās ar materiālu atlikumiem un netīrību. Tam ir vajadzīga atsevišķa darbnīca. Direktore uzskata, ka pamazām Valka iegūst pievilcīgu izskatu, pateicoties pilsētas dārznieces Ilonas Krastiņas redzējumam un darbam. Līdzīgi vajadzētu rīkoties arī pilsētas māksliniekam, ja vien tādu izdotos atrast.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Rosina pilsētas kultūras namu vairāk domāt par skatuves izdaiļošanu

Kategorijas