Valsts olimpiādē – bronzas medaļa

2019. gada 30. aprīlis 08:07

419

Ģeogrāfija nav tā joma, ko vēlas studēt Smiltenes vidusskolas
12. klases skolnieks Emīls Lapiņš, taču tieši šajā mācību priekšmetā viņš ieguvis augsto III pakāpes diplomu un bronzas medaļu, piedaloties ģeogrāfijas valsts 36. olimpiādē vidusskolas klašu grupā.

Uz ģeogrāfijas valsts olimpiādi tika uzaicināti tikai 87 labākie no tiem 1800 skolēniem Latvijā, kuri piedalījās olimpiādes novadu kārtā, uzsver Smiltenes vidusskolas ģeogrāfijas skolotāja Ingūna Rulle. Viņa pati saņēma Atzinību par ieguldīto darbu skolēnu sagatavošanā ģeogrāfijas valsts 36. olimpiādei.

Skolotāja uzteic par mērķtiecību
Emīls Lapiņš ir vienīgais no Smiltenes vidusskolas, kurš piedalījās šomēnes notikušajā ģeogrāfijas olimpiādes noslēdzošajā, valsts posmā Rīgā. Turklāt viņš ir dalībnieks ar stāžu, proti, šis bija jau trešais mācību gads, kad jaunietis valsts olimpiādē sacentās ar citiem ģeogrāfiju vislabāk zinošajiem vienaudžiem Latvijā. Iepriekš Emīlam nedaudz pietrūka līdz Atzinībai, bet šogad viņa zināšanas novērtētas ar bronzas medaļu.
Lai labi sagatavotos ģeogrāfijas olimpiādei, ir jāstrādā ārpus mācību stundām, turklāt 12. klasē šis mācību priekšmets vispār vairs nav stundu sarakstā. Emīlam lieti noderēja zināšanas, ko viņš ieguva, jau kopš 11. klases apmeklējot Jauno ģeogrāfu skolas nodarbības. Taču ģeogrāfija ir tikai un vienīgi Emīla hobijs. Dokumentus viņš iesniegs Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauksaimniecības fakultātē, kur iestājoties tiek ņemtas vērā potenciālo studentu zināšanas bioloģijā, fizikā, ķīmijā. Emīla mērķis pēc augstākās izglītības iegūšanas ir strādāt savas ģimenes saimniecībā Grundzāles pagastā.
“Tēvs pārņēma vectēva saimniecību. Saimniecība gan nav liela –
26 hektāri. Audzējam gaļas liellopus. Domāju, ka varētu tur saimniekot. Vēl nezinu, kā viss sanāks, solīt man nepatīk,” atklāti atzīst Emīls un piebilst, – nez vai tas ir pozitīvs fakts, ja viņš vidusskolas laikā nav interesējies par citām augstskolu fakultātēm un to piedāvātajām studiju programmām.
“Bet tā ir ģimenes saimniecība. Kas tad notiks pēc tam, ja tu to nedarīsi?” savam skolniekam oponē skolotāja Ingūna Rulle un uzteic Emīla mērķtiecību.

Priekšmets, kas sniedz
pamatīgu erudīciju
Zināšanas ģeogrāfijā jaunietim sniedz erudīciju daudzās jomās, jo ģeogrāfija ir pasauli aptveroša, tā ir dabaszinātņu un sociālo zinātņu sistēma, kas pēta Zemi, tai raksturīgās īpatnības, dzīvības izplatību uz Zemes, tai skaitā cilvēka izplatību un cilvēka darbības ietekmi.
“Ģeogrāfija mani interesē kopš bērnības. Kad biju maziņš, skatījos televizorā pārraides, kas saistītas ar pasauli, ģeogrāfiju un dabu. Vecmamma uzdāvināja ģeogrāfijas atlantu, es izlasīju visu, zināju tikpat kā no galvas,” atceras Emīls.
Ģeogrāfijas valsts 36. olimpiādē viņam pietrūka pavisam nedaudz līdz II pakāpes diplomam, un tad jau Emīls varētu piedalīties atlases konkursā uz ģeogrāfijas pasaules olimpiādi, kas notiks Honkongā.
Uzdevumi valsts olimpiādē nav viegli, tie bija jāpilda divas dienas. Pirmajā dienā tika uzdots pārbaudījums teorijā, – “vairāk uz loģisko domāšanu, ar uzdevumu risināt visādas problēmas”, skaidro Emīls. Praktiskās daļas uzdevums bija uzzīmēt Klīversalas karti. “Bija jāstaigā pa Klīversalu un pašiem pēc iespējas precīzāk jāzīmē kartē viss, kas tur atrodas, – mājas, zaļās zonas, celiņi un tamlīdzīgi. Kartējam, te pēkšņi no daudzdzīvokļu mājas balkona kāda sieviete krievu valodā sāk kliegt, kāpēc mēs viņas māju zīmējam un ar kādu atļauju. Pretī no pagalma sāka kliegt cita viena tantiņa, un tad viņas “vārījās savā sulā”, to kā interesantāko notikumu pratiskās daļas uzdevumu pildīšanā atceras Emīls.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Valsts olimpiādē – bronzas medaļa

Kategorijas