Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Novadu reformas priekšvakarā “Ziemeļlatvija” dodas lūkot kaimiņus Raunā

Sandra Pētersone

2019. gada 3. maijs 16:04

8
Novadu reformas priekšvakarā “Ziemeļlatvija” dodas lūkot kaimiņus Raunā

Rauna – tā ir vieta, kur būt! Ar šādu moto sevi pieteic viens no Latvijas mazajiem novadiem, kam drīzumā gaidāmajā novadu reformā ir lemta patstāvības zaudēšana un pievienošana Smiltenes novadam.
Gadu desmitiem ilgi bijuši Cēsu rajonā, kopš 2009. gada divi pagasti – Raunas un Drustu – ir izveidojuši Raunas novadu. Vismaz Raunas pusē, kur nesen viesojās “Ziemeļlatvija”, cilvēki par dzīvi nesūrojas, drīzāk otrādi, uzteic novada attīstību. To sekmē gan vietējie uzņēmumi, gan Raunas izdevīgā atrašanās vieta viducī starp Cēsīm, Smilteni un Valmieru, gan arī savā ziņā lokālpatriotisms, jo, dzīvojot Raunā, šo ciemu, iespējams, nemaz nevar nemīlēt skaistās dabas un iespaidīgā vēstures mantojuma dēļ (paradoksāli, bet rosīgajai Raunai ar daudzajiem veikaliem,  aptieku, baznīcu, vidusskolu, pat skeitparku un ko tik vēl ne, izrādās, nemaz nav pilsētas statusa!).
Kad man sanāk braukt cauri Raunas centram, gribot negribot acis uzmeklē viduslaiku pilsdrupas, kas ir vienas no apjomīgākajām un labāk saglabātajām Latvijā. Raunai ir arī savs Staburags un Tanīsa kalns  – viens no lielākajiem Latvijas pilskalniem. “Tūristus piesaistām ar  Raunas daudzveidību un unikalitāti,” lepojas raunēnieši. 
Savu patstāvību viņi nevēlas zaudēt  un paši grib izlemt, kā dzīvot, bet, ja nu tomēr novadu reformā būs jāapvienojas ar lielāku novadu, tad cilvēku viedokļi ir dažādi. Visi uzrunātie raunēnieši Smilteni ciena kā spēcīgu attīstības centru, ko no Raunas šķir vien aptuveni 30 kilometru. Tomēr vienai daļai Raunas iedzīvotāju sirds velk uz Cēsīm vēsturiskās piederības dēļ. Drustu pagasta cilvēkiem savukārt, iespējams, būtu cits viedoklis.
 
Smiltenieši sagaidīja priecīgi, – “o, mūsu novadnieki!”
Ikviena novada balsts ir uzņēmēji, kuri cilvēkiem dod darbu un kuru darbinieku maksātie nodokļi papildina pašvaldības budžetu, līdz ar to pašvaldībām ir nauda, ko ieguldīt novada attīstībā. Šajā ziņā ar Raunu viss ir kārtībā, 2018. gadā Rauna pat atzīta par uzņēmējiem draudzīgāko mazo novadu Latvijā. Viena no Raunas novada uzņēmējdarbības raksturīgām iezīmēm ir mazas ražotnes, kur top visvisādi gardumi un ko pērk un ēd arī smiltenieši.
“Smiltenē biju pavasara tirdziņā. Smiltenieši sagaidīja priecīgi – “o, mūsējie! Mūsu novadnieki!” smaida Raunas uzņēmuma SIA “Latvijas ķiploks” līdzīpašniece Sintija Rude, kuras dzimta Raunā dzīvo vairākās paaudzēs. Kopā ar otru uzņēmuma līdzīpašnieci Inesi Krūklīti Sintija no ķiplokiem ražo dažādus produktus, uzņem tūristus, rādot, stāstot un dodot iespēju degustēt ķiploku zupu, ķiploku saldējumu un ķiploku kokteiļus, un savā simpātiskajā veikaliņā  piedāvā iegādāties arī citu novada mājražotāju un amatnieku preci, piemēram, pat vietējā Malduguns alus darītavā ražotu ķiploku alu. Tā ir tikai viena no 20 alus šķirnēm, ko Raunā ražo SIA “Kooperatīvs” piederošā alus darītava.
Sintija Rude neslēpj, – sākumā, kad uzzinājusi par plānu Raunas novadu pievienot Smiltenes novadam, bijis šoks, bet pēc tam nospriedusi, – var jau būt, ka nav nemaz tik slikti, kā izskatās sākumā.  “Vislabāk būtu, ja mums ļautu palikt, kādi esam, – paši par sevi, jo Rauna labi attīstās. Taču arī Smiltene labi attīstās un aug, abi novadi – Raunas un Smiltenes – ir sakopti,  abiem novadiem un vēl Apes novadam jau ir kopīgs sadarbības projekts tūrismā “Vidzemes šosejas pieturas”.  Cēsis arī attīstās, bet vairāk ar tūrismu un restorāniem. Pati pilsēta man šķiet tukšāka nekā Smiltene,” spriež Sintija.
Netālu no “Latvijas ķiploka” veikala Raunā strādā uzņēmums “Latnature”, kas vienai daļai smilteniešu jau ir zināms, – vismaz tiem, kuri Smiltenes tirgos pamanījuši un nopirkuši “Latnature” produktus: dažādu veidu dārzeņu čipsus, piemēram, no bietēm, selerijām, burkāniem un kale kāpostiem vai našķus no ogām. Izrādās, to visu Raunā  nelielā ražotnē, kas atrodas Tanīsa kalna pakājē, saražo tikai divas darbinieces.
“Smiltenē tirgojam arī puķu stādus, bet to darām kā saimniecība “Ziedugravas”,” stāsta SIA “Latnature” īpašniece Zane Krēsliņa-Plētiena.
Zane Raunā ir ienācēja, taču dzīvo  tur gana ilgi – 20 gadus – un jūtas labi. Uzņēmēji šeit tiekot atbalstīti, bet par to, vai tāpat notiks lielākā novadā, SIA “Latnature” īpašniecei ir bažas. 
“Šobrīd  savā novadā varam rakstīt projektus un konkursā iegūt naudiņu uzņēmuma attīstībai, līdzdalībai tirgos un izstādēs. Ja būsim pie Smiltenes vai Cēsīm, tad visa naudiņa var aiziet novada centram un Rauna nebūs pirmajā vietā,” pieļauj Z. Krēsliņa-Plētiena, taču citādā ziņā neko sliktu no novadu apvienošanās nesaredz. “Dzīvosim, kā dzīvojām. Kāda starpība, uz kuru pusi brauksim – uz Cēsīm vai Smilteni. Raunā jau kaut kas tāpat paliks,” spriež uzņēmēja.
Uz jauniem kaimiņiem
vajag labu ceļu
Taču tad, ja novada centrs būs Smiltenē, ir jāsakārto valsts vietējais autoceļš Smiltene–Rauna, atbildīgās institūcijas, kas šajā gadījumā ir valsts akciju sabiedrība “Latvijas Valsts ceļi” un Satiksmes ministrija, rosina vairāki Raunas uzņēmēji, norādot uz ceļa asfalta seguma slikto stāvokli un paužot skepsi par ikgadējo bedrīšu lāpīšanu, kur jau būtu sanākusi nauda jaunam asfalta segumam.
“Vajag jaunu asfaltu, lai mēs kā partneri un kaimiņi varētu viens pie otra aizbraukt pa normālu ceļu un lai uz  Smilteni nav jābrauc pa garāko maršrutu – pa Vidzemes šoseju,” teic Raunas uzņēmuma SIA “Siera ražotne” īpašnieks Ilmārs Ceriņš.
SIA “Siera ražotne” ir 2006. gadā nodibināts ģimenes uzņēmums, kurā strādā četri darbinieki. Tur saražotie produkti ir nopērkami arī Smiltenē, piemēram, Mājas makaroni dažādās krāsās – dažādās tāpēc, ka makaroni ir ar visvisādām piedevām, piemēram, burkāniem, bietēm, dillēm, kariju, kaltētiem tomātiem. Taču slavenākais uzņēmuma zīmols ir Zaļais siers – kaltēts, rīvēts siers ar specifisku smaržu, jo tā sastāvā ir Raunā audzēts sierāboliņš.
Ilmārs ir raunēnietis no bērna kājas. Iespējams, tādēļ arī viņš saikni ar Cēsīm kā bijušā Cēsu rajona centru izjūt spēcīgāk nekā  daži citi uzņēmēji. Raunas un Smiltenes novadu apvienošanu SIA “Siera ražotne” īpašnieks uzskata par nepārdomātu soli, bet pašu novadu reformu – par nevajadzīgu resursu izšķiešanu. “Sadarbojos ar Smiltenes uzņēmējiem, reizi nedēļā aizbraucu līdz Smiltenei, tomēr, par novadu runājot, loģiskāk būtu, ja mēs būtu klāt Cēsīm, kā tas bija vecajā rajonu sistēmā.  Nav ko jaunu Ameriku izdomāt. Taču vislabāk ir kā tagad,  kad paši esam sev saimnieki. Tiklīdz tiksim pievienoti kādam svešam novadam, būs jākāpj mašīnā un  jābrauc kārtot lietas uz citu pilsētu, kur tu nevienu nepazīsti. Tur runa būs citādāka,” spriež I. Ceriņš.
Viens no lielākajiem uzņēmumiem Raunas novadā ir SIA “Pavasars”, kas  dod darbu 150 cilvēkiem,  tai skaitā Smiltenes novada iedzīvotājiem. Uzņēmums nodibināts 1992. gadā, tā pamatdarbība ir mūsdienīga dizaina kvalitatīvu koka karkasu māju (gan dzīvojamo, gan atpūtas māju) un koka un koka – alumīnija logu ražošana. 95 procenti no saražotās produkcijas tiek eksportēti.
SIA “Pavasars” uzņēmumu grupas apgrozījums 2018. gadā sasniedza gandrīz septiņus miljonus eiro.
Uzņēmuma īpašnieks Inguss Pavasars ir iedzimtais raunēnietis, taču pēdējos 10 gadus   dzīvo Valmierā. Valmieras virzienu viņš arī uzskata par svarīgāko gan loģistikas, gan infrastruktūras aspektā. Cēsis uzņēmējam asociējas kā kultūras pilsēta, bet kā biznesa pilsēta  vairs neinteresē. “Visas piegādes un sagādes mūsu uzņēmumam notiek ap Valmieru, kas ir Vidzemes centrs. Zinu arī Smilteni, – sakārtota pilsēta. Man tur dzīvo radi, ir šis tas tur uzražots, uzcelts, pārdots. Domes deputāti un darbinieki ir ļoti atsaucīgi. Neko sliktu nevaru teikt. Taču manā skatījumā ideālais variants ir tad, ja Raunas novads pievienotos Valmierai. Lai mūsu novads pastāvētu pats par sevi, ir vairākas pro­blēmas – trūkst infrastruktūras, dzīvojamās platības un darbaspēka,” uzskaita I. Pavasars.
Šogad viņa uzņēmums investē 700 tūkstošus eiro logu ražotnes modernizēšanā. “Būsim Baltijā visefektīvākā logu ražotne. Tur strādās CNC (mašīnvadības) iekārtas un krāsošanas roboti,” piebilst I. Pavasars.
Par sava uzņēmuma specializāciju uzņēmējs teic, ka izvēlētā niša ir viņa ceļojums un pieredze no 2004. gada. “Tā labi dzīvojam tikai pēdējos četrus gadus. Saviem darbiniekiem maksājam konkurētspējīgas algas. Turpinām investēt uzņēmuma attīstībā. Gribas redzēt sakārtotu ražotni un vidi,” teic I. Pavasars.

Vietējai kultūrvidei ir jāpaliek!
Ne tik mierīgi kā uzņēmēji, iespējamo Raunas novada pievienošanu Smiltenei uztver Raunas novada domē. Novada deputāti jau uzrakstījuši savu redzējumu un argumentus par novadu reformu un lūguši vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem sniegt savu viedokli. 
“Mums loģiski būtu saprotams Cēsu virziens, turklāt mums jau ir sadarbība un kopīgi izveidotas institūcijas ar pašvaldībām, kas atrodas bijušā Cēsu rajona teritorijā,” teic Raunas novada domes priekšsēdētājas vietnieks Aivars Damroze (interviju ar viņu varēs lasīt kādā no nākamajiem “Ziemeļlatvijas” numuriem).
Raunas pagasta kultūras darba organizatorei Lindai Kručānei ir bažas par to, ka lielākā novadā, neatkarīgi no tā, vai centrs būtu Cēsīs vai Smiltenē, varētu tikt samazināts finansējums kultūras dzīvei pagastos, taču ar saviem kultūras pasākumiem Raunas novads lepojas.
“Vietējai kultūrvidei ir jāpaliek! Kopš izveidojās Raunas novads, ir paveikts daudz. Esam daži entuziasti, kuri sanākam kopā un neskaitām ne stundas, ne eiro, lai saviem iedzīvotājiem piedāvātu ko jaunu, neredzētu un lai arī pārējiem Latvijas iedzīvotājiem būtu iemesls aizbraukt uz Raunu. Piemēram, ikgadējais festivāls “Rodam Raunas novadā” pērn sapulcēja septiņus tūkstošus apmeklētāju. Ir arī prieks par vietējo cilvēku atbalstu, kuri iedegas par lietu un palīdz, cik var. Cik skaists mums rudenī sanāca sveču ceļš uz Staburagu! Bet, ja mums nebūs budžeta, tad nevarēsim daudz ko vairs pacelt,” savas bažas atklāj Linda.
Raunas novadā lielākie kultūras pasākumi gadā ir trīs: Viduslaiku diena Raunā ar tirgu, koncertiem un dažādām  aktivitātēm, kas vienmēr notiek maija trešajā sestdienā, un festivāls “Rodam Raunas novadā”, kas ilgst trīs dienas, un “Rauna svin vārda dienu” trešajā augusta sestdienā. Festivālam “Rodam Raunas novadā” katru gadu  ir cita tēma, popularizējot vietējos uzņēmējus, amatniekus un mājražotājus. Šogad akcents būs koks. Festivāls notiks 21. jūnijā (Klusais koncerts Drustu pagasta Piltiņkalnā), 22. jūnijā (tirgus, teātra izrādes, aktivitātes Raunas pagastā)  un 23. jūnijā (Skaļais koncerts un balle Raunas pilsdrupu estrādē).
Taču kultūras un sporta pasākumu plāns šim gadam Raunas novadā ir daudz garāks, piemēram, jau 4. maijā Raunas stadionā startēs velobrauciens “Brauc Brīvi”, kam piepulcēsies Kopības velobrauciena Rīga – Rauna dalībnieki. Naktī uz 4. maiju  veloentuziasti  ik gadu satiekas pie Rīgas Brīvības pieminekļa un brauc līdz Raunas Brīvības piemineklim
“Raunā katrs var atrast, ko darīt atbilstoši savām interesēm. Ir sporta halle, kur var spēlēt basketbolu un volejbolu, ir amatiermākslas kolektīvi. Raunas pagastā darbojas jauniešu deju kolektīvs un dāmu deju kolektīvs, liels stāžs ir Raunas jauktajam korim un audēju kopai “Drellis”. Drustu pagastā ir bērnu teātris un sieviešu vokālais ansamblis,” uzskaita Linda Kručāne.
 
Visi vietējie kreņķi neķer,
mainīšoties jau tikai adrese
Raunas novads var arī lepoties ar savu vidusskolu, kas turpina vairāk nekā 200 gadu senu izglītības darbu šajā pusē un kurā šobrīd no 1. līdz 12. klasei mācās gandrīz 160 skolēnu.
Kopš 2017./2018. mācību gada skolu vada Edgars Plētiens, “Iespējamās misijas” ceturtā izlaiduma dalībnieks, viens no tiem jaunajiem cilvēkiem, kuri arī pēc misijā pavadītā gada turpina darbu pedagoģijā.
“Tiesa, par vidusskolas klasēm skolā pašlaik ir diskusijas. Šajā mācību gadā 10. klasē ir astoņi skolēni. Skatoties jaunā izglītības satura kontekstā, droši vien paliksim pamatskola, taču lēmums par to jāpieņem novada domei,” teic E. Plētiens.
Taujāts par novadu reformu, Raunas vidusskolas direktors uzskata, ka spēcīgi attīstības centri ir visas Raunai tuvējās pilsētas – Smiltene, Cēsis un Valmiera, bet, izvēloties, ar kuru no tiem salikt kopā Raunas novadu, jāskatās, kurp ved cilvēku vilkme jeb  iestaigātās taciņas.
“Cilvēku plūsma no Raunas vienmēr bijusi un, domāju, vienmēr arī būs Cēsu virzienā. Tā notiek arī izglītības kontekstā, jo pēc 9. klases  vairākums mūsu absolventu aiziet uz kādu no Cēsu izglītības iestādēm vai uz Priekuļu vidusskolu vai tehnikumu. Tas pats attiecas uz mūzikas, mākslas un sporta skolām. Vienalga, kādu likteni zīmētu Raunas novadam, bērnu plūsma aizietu uz Cēsīm,” ar pārliecību teic Edgars Plētiens.
Viņa domas apliecina Raunas centrā satiktās vietējās skolnieces Katrīna Sonveina, Ance Čukure, Alise Āboltiņa un Madara Krūmiņa no 8. klases.  Par gaidāmo novadu reformu meitenes zina, mājās par to runājot vecāki.
Taču, cik Raunas novadā iedzīvotāju, tik arī viedokļu. Piemēram, raunēniete seniore Viktorija Koliņa teic, ka viņai pat ir vienalga, ar kuru novadu Raunu apvienos. “Es ļoti reti eju uz pagastu, jo daudz ko tagad var nokārtot  internetā. Vissmagāk, domāju, būs novada pašvaldībā strādājošajiem. Kas notiks ar viņu štata vietām? Varbūt tāpēc arī no novada priekšnieku puses informācija par novadu apvienošanu tiek pasniegta ar ievirzi, ka reforma cilvēkiem būs sava veida apgrūtinājums. Varbūt tas kaut kā ietekmē kopējo noskaņu. Taču es gan neticu, ka visi labumi būs tikai pašam centram, bet pārējiem –  ne,” domā Viktorija. Smiltene viņai nav sveša, jo jaunībā strādājusi Smiltenes pienotavā.
Smiltene ir labi zināma arī kungam gados – Valērijam Plētienam. “Visa jaunība Smiltenē pavadīta. Braucām uz turieni meitās,” smaida raunēnietis un teic, ka viņam ir vienalga, ar kuru novadu Raunu apvienos. “Mainīsies jau tikai adrese, – būs Smiltenes novads, Rauna. Vairāk nekas cits nemainīsies. Nebūs tak uz Smilteni pēc visa jābrauc, kādas muļķības! Loģiski, ka Raunā paliks pašvaldības pakalpojumi,” ir pārliecināts V. Plētiens.