Būvē tiltu no pagātnes uz nākotni

2019. gada 8. maijs 16:04

Ar vēlmi būvēt tiltu no pagātnes uz nākotni Smiltenes novada bibliotēka nesen kopā saaicināja bijušos un esošos Smiltenes bibliotēkas darbiniekus, metot loku no mūsdienām līdz pat aizvadītā gadsimta
50. gadiem.

“Jūtos, kā būtu atgriezusies no tāluma un atkal esmu piederīga šim laikam, bet vienlaikus ir sajūta, ka nokļuvu atpakaļ pagātnē, ” intervijā “Ziemeļlatvijai” teic rīdziniece Helga Freidenfelde (dzimusi Zaļkalne), kura strādāja Smiltenes bibliotēkā no 1954. līdz 1963. gadam.

Apkopo bibliotekāru stāstus
Smiltenes novada bibliotēkas bibliogrāfe Alda Liuke iepriekš apzināja vairāk nekā 20 cilvēku, kuri savulaik strādājuši Smiltenes bibliotēkā, un uzklausīja un apkopoja viņu atmiņas krājumā “Smiltenes bibliotekāru stāsti”. Krājums glabājas bibliotēkā un izlasāms arī internetā http://valka.lv/wp-content/biblioteka/smiltene-stasts.pdf.
“Smiltenes bibliotekāru stāsti” ir darbs, kas tapis konkursā “Mūsu stāsti Latvijas simtgadei”. Konkursu izsludināja Valkas novada Centrālā bibliotēka kopā ar Smiltenes un Strenču novadu bibliotēkām. “Šīs atmiņas nav nekas sastindzis. Tās tiek papildinātas, ko uzskatāmi apliecināja bijušo un esošo bibliotēkas darbinieku tikšanās Bibliotēku nedēļas noslēguma pasākumā “No pagātnes uz nākotni”,” secina A. Liuke.
No bijušajiem darbiniekiem ieradās Helga Freidenfelde, Ilga Felsberga, Andrejs Silmalis, Gita Miķelsone, Zaiga Krūmiņa, Ilze Nātre, Vēsma Berkmane, Līga Krūmiņa-Krīgere, Juris Krūmiņš un Daiga Ūdre.
No viņiem vislielākais darba stāžs Smiltenes pilsētas bibliotēkā ir Zaigai Krūmiņai, kura šajā iestādē strādāja no 1966. līdz 2016. gada 31. oktobrim, turklāt gandrīz visus 50 gadus bija bibliotēkas vadītāja. “Cilvēki pamatoti saka, ka visjaukākais ir tad, ja darbs sakrīt ar hobiju, ja dari to, kas ļoti patīk un interesē, un man tā bija. Tur bija visi komponenti kopā – cilvēki, grāmatas, organizēšana, tādēļ arī tik ilgi nostrādāju vienā vietā,” teic Z. Krūmiņa, kura pasākumā “No pagātnes uz nākotni” atkal sastapa savas bijušās kolēģes.
“Tā bija emocijām bagāta diena ar aizkustinošiem brīžiem, mīļiem vārdiem un jautrību, ar dalīšanos atmiņās. Sarunās un dialogos atklājās nezināmi bibliotēkas vēstures fakti, kā puzles gabaliņi papildinot trūkstošo kopējā ainā. Domās šajā dienā kopā ar mums bija arī bijušās darbinieces Gerda Renāte Zabarovska, Erna Zariņa, Zita Morozova, Mirdza Akmentiņa, Elhēnija Ikšele, Irēna Grīnberga, Sandra Cīrule, Inese Fandjušina un Aida Būka. Bibliotēka ieguva vairākas fotogrāfijas no 50. gadiem, tās uzdāvināja Helga Freidenfelde, bet Gitas Miķelsones atvestās fotogrāfijas tika ieskenētas. Andrejs Silmalis uzdāvināja savas mātes, bijušās Launkalnes bibliotēkas vadītājas Almas Silmales gleznotu gleznu,” priecājas A. Liuke.

Visos laikos pāri visam –
mīlestība
H. Freidenfelde strādājusi kopā pat ar Smiltenes bibliotēkas pirmo vadītāju Artūru Vildiņu un dalījās savās atmiņās arī par viņu.
Bibliotēka par H. Freidenfeldes darbavietu kļuva uzreiz pēc Smiltenes vidusskolas absolvēšanas. Toreiz bibliotēka atradās ēkā, kur tagad ir grāmatu veikals, – nama otrajā stāvā. Sākumā jaunā darbiniece bija lasītavas pārzine, vēlāk divus gadus nostrādāja par bibliotēkas vadītāju.
“Man patika darbs ar cilvēkiem un grāmatām. Rīkoju tematiskās izstādes. Iemācījos noformēt ar plakātu spalvu. Organizēju lasītāju iesaistīšanas kampaņas. Bija jāstaigā pa Smilteni, jārunā ar cilvēkiem, ko kurš grib lasīt. Gribēja par mīlestību. Tā bija visam pāri,” atceroties smaida H. Freidenfelde. Viņai bijis garš darba mūžs, – strādājusi gan bibliotēkās, gan skolā par latviešu valodas skolotāju, un tagad ir, ko atcerēties.
“Paldies Aldiņai (A. Liukei – redakcijas piezīme)! Viņa uzrunāja mani ar mīlestību, sirsnību, iejūtību un iedrošināja rakstīt atmiņas, kas nebūt nebija viegli, jo ar mūsdienu tehniku esmu uz “jūs”,” atklāj H. Freidenfelde.
Smiltenes novada bibliotēkas direktore Inta Mežule teic, ka mūsdienās ar tehnoloģiju palīdzību bibliotēkām ir iespēja sniegt savus pakalpojumus attālināti un cilvēkam nemaz nav jānāk uz bibliotēku. “Pārmaiņas ir neatņemama mūsu ikdienas sastāvdaļa. Bibliotekāra darbs ir ļoti izmainījies. Taču tik un tā gan bibliotekāriem, gan lasītājiem joprojām svarīgas lietas ir klātesamība, saskarsme, acu kontakts, satikšanās, sirsnība. Mēs nevaram dzīvot un strādāt bez emocijām, mums ir vajadzīga atgriezeniskā saikne no lasītāja, kura dēļ mēs vispār strādājam. Tā tas ir bijis gan agrāk, gan ir arī tagad,” uzsver I. Mežule.
Katrs atmiņu pēcpusdienas dalībnieks saņēma piemiņas veltes ar Smiltenes novada bibliotēkas simboliku un podiņu ar ziedošām puķēm.
“Pasākuma dalībnieki sirsnīgi pateicas Ingai Sīmanei un viņas dēlam Kārlim par jauko koncertu, kas radīja īpašu noskaņu visa pasākuma laikā,” piebilst A. Liuke.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Būvē tiltu no pagātnes uz nākotni

Kategorijas