Būs sukas tā vai tā

2009. gada 12. jūlijs 00:58

1452

Virsrakstā likto apgalvojumu varētu attiecināt gandrīz uz ikvienu pasaules valsti, bet ne jau īsā komentārā iespējams aptvert neaptveramo.

Vispirms sukas būs Latvijas tagadējai valdībai, un tas notiks tanī brīdī, kad nāksies atmaksāt nelikumīgi ieturētās pensijas. Sukas būs arī tiem pašvaldību varas tīkotājiem, kuri pie teikšanas nokļuvuši, slēdzot sātaniskus līgumus. Ja Dievs kādu grib pazudināt, viņš tam atņem saprātu.

Uz ietrupējušiem negatīviem pamatiem ieciklētie, cik vēroju, nav īsti spējīgi uztvert Aigara Kalvīša LNT raidījumā pausto par tagadējās krīzes cēloņiem. Bijušā premjera sacītais bija ļoti skarba patiesība, ko varbūt saprata Einars Repše, kurš lietussargu piketētāju priekšā kliedza „Atlaist Saeimu!", bet kuram tagad līdzīgas piketētājas ķeras šlipsē un vaino necilvēcībā.

Man pagaidām atmiņa gana laba, lai atcerētos agrāko valdību un politiķu pūliņus, īstenojot ieceri par budžetu ar pārpalikumu. Par to runājis jau Andris Šķēle, to pašu atkārtoja arī Kalvītis, jā, arī Repše un citi. Atceros, kādas gvaltes sacēlās, kad Kalvītis, veidojot 2008. gada budžetu, runāja par nepieciešamību uz laiku iesaldēt algas un pensijas.

Bija taču tā! Sākās protesta mītiņi un referendumu rīkošana, un protestu rīkotāju pirmajās rindās bija arodbiedrību līderi Krīgers, Sūna, Ķeris, tāpat visvisādi „sorosisti" - Ēlerte un citi no „Delnas". Kas tagad var paprasīt atbildību no šiem tautas tracinātājiem? Sandra Kalniete, lūk, pamanījās pabēgt tālāk no „sūda Latvijas", Aigars Štokenbergs, kuram (par laimi) neizdevās sagraut pilnībā sociālo budžetu, pērienu dabūja jau 13. janvārī.

Un kurš būtu juridiski atbildīgs par tiem 400 miljoniem, kuri valstij tika nokāsti caur „Parex banku" - tolaik neapdomīgi Godmanis pie teikšanas bija atstājis Karginu un Krasovicki...

Šīs sukas gaida Krievija. Jau zināms Eiropas padomes (EP) sagatavotais un ļoti kritiskais ziņojums par tiesu sistēmas nepilnībām Krievijā. Ziņojums tiks nolasīts un apspriests septembrī EP Parlamentārajā asamblejā (EPPA). Šī tēma skar ne tikai tiesu praksi, tā attiecas uz cilvēktiesību stāvokli vispār. Kremlim lojālais žurnālists Svanidze ar rūgtumu atzīst: „Iesēdināt var ikvienu no mums." Starptautiskajā Cilvēktiesību tiesā saņemti 20 tūkstoši iesniegumu no Krievijas.

Pavisam konkrētas sukas gaida Kremļa varasvīrus saistībā ar atkārtotu tiesas procesu pret bijušajiem JUKOS vadītājiem Ļebedevu un Hodorkovski. Par ko tiek apsūdzēti abi uzņēmēji? Galveno prokuroru izvirzītā apsūdzība ir tāda, ka abi „briesmoņi" nozaguši vairāk naftas nekā pasaules ceturtā lielākā kompānija ieguvusi, protams, nozaguši arī visas akcijas un tamlīdzīgi.

Hodorkovskis tiesai pieprasījis arestēt tos JUKOS aktīvus, kurus, izmantojot viltīgas shēmas, tagad pārvalda „Rosņeftj" un „Gazprom", proti, Sečins un Putins. Jo tā taču parasti rīkojas ar zagtu mantu laikā, kamēr notiek tiesas process. Hodorkovska prasību noraidīja. Bet nelaime tā, ka JUKOS akcionāru skaitā ir daudzas ārvalstu firmas un bankas, kuras grasās starptautiskās tiesās piedzīt sev nolaupīto.

Un tagad tā: ja abi uzņēmēji tiek atzīti par vainīgiem gadsimta zādzībā, tad secināms, ka Kremļa kontrolētās kompānijas „Rosņeftj" un „Gazprom", tātad, arī Putins un Sečins, ir piesavinājušies zagtu mantu. Ja tā, tad savas tiesības piesaka ārzemju investori. Ja apsūdzētie tiek attaisnoti, tad tāpat darīšanas ar starptautiskajām tiesām, bet Hodorkovskim radīsies izdevība pieprasīt atpakaļ Kremļa nolaupīto.

Faktiski jautājums ir par to, vai Krievija rudenī paliks EP dalībvalsts. Krievijas izolācija nozīmētu arī to, ka pazustu ļoti ietekmīgs līdzeklis Maskavas ietekmēšanai.

Putina politika bija tāda, ka Čečeniju jākontrolē ar pašu čečenu palīdzību. Ramzans Kadirovs izrādījās šai lomai piemērots - stingra un ļoti nežēlīga valdnieka roka. Bet reģions ir plašs, un Maskavai tur visai nosacīta teikšana. Interesanti tas, ka arī atdalīties no Krievijas īsti vairs neviens nevēlas, jo tad zustu milzu dotācijas no Centra.

Tāpēc partizānus, kas slēpās kalnos un karoja par nacionālām interesēm, tagad nomaina islāma radikāļu pagrīde, kas darbojas roku rokā ar kriminālajiem grupējumiem. Kremlis velti apsūdz ārvalstis teroristu finansēšanā, jo galvenie miljoni nāk no Maskavas. Valda nerakstīti noteikumi, cik procentu no katra Maskavas finansēta projekta pienākas bandītiem, un tas tiek ievērots visaugstākajā līmenī.

Ja kāds varasvīrs pretojas, to novāc. Dagestānā tika nošauts iekšlietu ministrs, kuru ķēra snaipera lode, kaut zinātāji apgalvo, ka no cita loga šauts ar ložmetēju, jo cieta liels cilvēku skaits. Ingušijā ļoti smagi ievainoja republikas prezidentu - varonīgu pulkvedi, kurš centās ieviest kārtību republikā.

Te jāpiemin, ka prezidenta apsardze bijusi ne sliktāka kā pašam Medvedevam - bruņots limuzīns, kortežam radiosignālu slāpētājs, lai noslēptas bumbas nevarētu iedarbināt no attāluma. Bet islāma zemēs atrodas gan fanātiķi pašnāvnieki, gan nodevēji. Ar noziedzību saistītās elites traucē vietējās ražošanas attīstību, jo tad varētu pārtrūkt miljonu plūsmas no Maskavas. Un nevienā no Ziemeļkaukāza republikām vadošā amatā nepieņem krievus, bet Čečenija faktiski kļuvusi monoetniska.

Kriminogēno situāciju veicināja Krievijas politika Dienvidosetijā un Abhāzijā, sevišķi karš ar Gruziju.

Prohanovs domā, ka Ziemeļkaukāzu atgriezt Krievijas satvarā var vienīgi impērisma ideja. Pretējā gadījumā apkārt reģionam jāceļ mūris - līdzīgi tam, kādu būvē Izraēla cīņai pret palestīniešu radikāļiem. Jo fakts ir tāds, ka čečeni savas bruņotas akcijas veic gan Maskavā, gan Pēterburgā.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Būs sukas tā vai tā

Kategorijas