Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Šopavasar Gaujas plosts jau 22. reizi iet savu ceļu

Inga Karpova

2019. gada 17. maijs 09:42

286
Šopavasar Gaujas plosts jau 22. reizi iet savu ceļu

Lai ceturtdien pulksten 7 Gaujas plosts sāktu savu ceļu, trešdien netālu no Spicu tilta plostnieki jau 22. reizi sēja plostu. Sava romantika visā šajā Gaujas plostnieku padarīšanā ir, kaut darbs ir smags – no palieliem baļķiem top plenes, kas kopā veido plostu. Tam vakar un šodien ir jāiet savs ceļš.  

Rosoties Gaujas krastā, strencēnietis Normunds Āboliņš lēš, ka plostam būs vismaz 11 plenes. Daļa tapa no valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” dāvinātiem baļķiem. Plosta sējēji izmantoja arī iepriekšējo gadu baļķus. Pēc svētkiem Gaujas plostnieki kā kārtīgi saimnieki plostu rūpīgi demontē un baļķus noglabā līdz nākamajai reizei.
Tradicionāli plosta siešanas dienā vīrus un sievas apmeklē Strenču novada domes priekšsēdētājs Jānis Pētersons. Viņš stāsta, ka šogad darba dēļ nevarēs uz plosta izbaudīt skaistos Gaujas līkumus, jo piektdien jāpiedalās Latvijas Pašvaldību savienības kongresā. Novada vadītājam ir svarīgi katru reizi būt klāt plostniekiem, lai atbalstītu un uzmundrinātu. Arī plostnieki gaidot viņa apciemojumu. Sestdien, kad visas dienas garumā svinēs labu slavu ieguvušos Plostnieku svētkus, J. Pētersons būs kopā ar visiem un svinīgi uz plosta veiks Plosta Goda ceļu. Šo ceļu mēros arī Strenču novada iedzīvotājs un Saeimas deputāts Māris Kučinskis un pārstāvji no Latvijas Nacionālā kultūras centra.
Marta beigās biedrība “Gaujas plostnieki” svinīgā ceremonijā saņēma apliecinājumu par nemateriālā kultūras mantojuma – Gaujas plostnieku amata prasmes – iekļaušanu Latvijas Nacionālā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.
Lai vīriem būtu spēks pie plosta siešanas, ilggadējās plostnieces Agnija Strauta un Trauta Ķelpe krastā uz ugunskura lielā katlā vāra sātīgu un spēcinošu zupu. Viņas katru gadu kāpj uz plosta un gādā, lai braucēji būtu sātīgi paēduši.      
Plostnieki novērojuši, ka šopavasar, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, Gaujā ūdens līmenis ir zemāks. Iespējams, tāpēc plosta ceļš būs sarežģītāks un gājums lēnāks. Izšķirošais būs vēja virziens.  
Šogad plostnieku darbošanos vēroja ne tikai Strenču novada vidusskolas skolēni, bet arī jaunieši no Polijas, Rumānijas un Beļģijas. Viņiem tas bija kaut kas līdz šim neredzēts un ekskluzīvs. Daži ar interesi sekoja līdzi plostnieku darbam, bet daži uz stilizētas malkas plīts, kas izveidota no ķieģeļiem, cepa plānās pankūkas.
Vairāk foto – www.ziemellatvija.lv