Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Labi kaimiņi zelta vērtē

Santa Sinka

2019. gada 21. maijs 07:45

71
Labi kaimiņi zelta vērtē

Gan iepriekš, gan arī tagad mani kaimiņi ir forši. Ar bērnības mājas tuvākajiem kaimiņiem jo­projām ir lieliskas attiecības, gluži kā ar draugiem, uz kuriem vari paļauties, īstajā brīdī izpalīdzēs un kurus apsveikt svētkos. Savā ziņā tā ir liela laime. Tomēr ir arī citāda pieredze.
    Nesen laikraksta “Ziemeļlatvija” redakcijā viesojās kādas Smiltenes seniores meita, kura ikdienā šeit nedzīvo. Sieviete uztraucas par savu mammu un viņas kaimiņienes savstarpējām attiecībām, ja tās par attiecībām vispār var nosaukt. Kāda divstāvu nama dzīvokļus netālu no pilsētas centra īrē dažādu paaudžu cilvēki, kuru starpā nesaskaņas rodas sadzīvisku iemeslu dēļ. Piemēram, kaimiņu izmestā skaidu čupa tantes teritorijā vai arī ne tikai vienreiz, bet vairākkārt pārgrieztās veļas auklas pagalmā. Tie esot divi pēdējie gadījumi, taču gadu gaitā saraksts ir krietni garāks. Sieviete jautā, ko darīt un saka: “Nav vērts vairs vērsties policijā, jo viņi tāpat neko nevar izdarīt. Iepriekš jau rakstīju iesniegumu.” Katrs pats var izvēlēties – piekrist vai nepiekrist apgalvojumam par likumsargiem. Patiesībā neapskaužami, ka pats savās mājās (kaut īrētā dzīvoklī vai mājā) nevari justies komfortabli un droši kaimiņu dēļ. Cik nopratu pēc sievietes stāstītā, konflikts izveidojies starp gados jaunu sievieti un pensionāri, pret kuru izturas necienīgi. Nespēju iedomāties, cik apgrūtinoši būtu karot un kaut ko nesadalīt ar kaimiņu.
    Jau kopš bērnības manī ieaudzināts cienīt līdzcilvēkus un ar pietāti izturēties pret gados vecākiem cilvēkiem. Nav īsti saprotams, kāpēc un kā vispār var darīt pāri un nebūt iejūtīgam pret sabiedrības neaizsargātāko daļu – pensionāriem, bērniem, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Skumji, ka tā vietā, lai palīdzētu, tiek uzgriezta ne tikai mugura, bet pat apzināti darītas sliktas lietas. Gribētos ticēt, ka tā tomēr nav vairumā gadījumu. Dodoties ielu aptaujā, uzdevām sastaptajiem cilvēkiem šo pašu jautājumu – cik svarīgas ir labas attiecības ar kaimiņiem. Atbilde bija viennozīmīga – ļoti. Un kā šie cilvēki atmaiga, stāstot par saviem labajiem kaimiņiem, viņi juta lepnumu. Šajā brīdī iedomājos par manu superīgāko bijušo kaimiņieni Maiju, lai arī mums starpā ir divas paaudzes, esam uz viena viļņa. Un tā tas vienmēr būs.