Dod Ludzei jaunu elpu

2019. gada 21. maijs 07:44

528

Pamatīgu darbu Smiltenes novadā paveicis Meža pētīšanas stacijas kolektīvs, attīrot no kritalām Ludzes upes posmu.

Ludze (arī Ludzenieku upe) ir 12,4 kilometru gara Šepkas labā satekupe Smiltenes novadā. Uz dienvidaustrumiem no Vārniņām Launkalnes pagastā, pie autoceļa Smiltene–Gulbene, Ludze satek ar Lipsu, izveidojot Šepkas upi.

Vairs nespēja elpot
Ludze tek pa Mežoles mežu novadu, kur Mežoles un Rauzas dabas liegumu dēļ ir ierobežota saimnieciskā darbība. Ludzes krastos tā nekad nav notikusi, tāpēc vecuma dēļ nogāzušies koki ir blīvi sakrituši upītē krustu šķērsu, aizsprostojot ceļu straumei. Vietām Ludze jau izveidojusi jaunu gultni, meklējot apkārtceļu.
“Upīte nespēj vairs elpot, jo ūdenī rodas pārāk daudz barības vielu, rezultātā ūdens sāk aizaugt ar aļģēm un viss šis process, ko sauc par eitrofikāciju, noved pie ievērojamas ūdens kvalitātes pasliktināšanās un upes aizaugšanas,” “Ziemeļlatvijai” skaidro Meža pētīšanas stacijas (MPS) direktors Mārtiņš Līdums.
Talkā piedalījās 26 cilvēki no trijām MPS struktūrvienībām: Smiltenes, Kalsnavas un Jelgavas informācijas centriem un arī no administrācijas.
Talcinieki cīnījās gan ar kritalām, tās sazāģējot un velkot ārā no upes, gan arī ar lietu, kas todien gāza pamatīgi. Tika nozāģēti arī nokaltušie, bojātie koki upes krastā.
Talcinieki sadalījās četrās grupās, bet lielā darba apjoma dēļ katrai kāds posms palika neiziets. “To iziesim vasarā,” teic Sarmīte Nēgele, MPS Smiltenes informācijas centra vadītāja.

Apsaimnieko zinātniskās
izpētes mežus
Meža pētīšanas stacija ir neatkarīga publiska aģentūra, ko dibinājuši Latvijas Valsts Mežzinātnes institūts “Silava” un Latvijas Lauksaimniecības universitāte.
MPS uzdevumi ir apsaimniekot valsts zinātniskās izpētes mežus, lai veiktu ilglaicīgu zinātnisko izpēti, ierīkotu un uzturētu vides un meža monitoringa objektus, kā arī atbalstītu mācību prakses un tālākizglītību meža nozares izglītības jomā.
MPS ir septiņi meža novadi. Smiltenes novadā atrodas Mežoles mežu novads aptuveni 10 tūkstošu hektāru lielā platībā. Tie ir valstij piederošie meži – gan saimnieciskie, gan pārmitrie – un purvi. Mežoles mežu novadā ietilpst arī Mežoles dabas liegums, kas aizņem lielu platību (2828 hektāru), un Rauzas dabas liegums.
MPS saimnieko kā mežsaimniecības uzņēmums, kam jāgūst peļņa, bet galvenā funkcija tomēr ir zinātnes un izglītības atbalsts, saimniekojot saskaņā ar ilgtermiņa plānu un dabas aizsardzības prasībām meža apsaimniekošanā.
“Piemēram, lielais izcirtums Vidzemes šosejā pie kafejnīcas “Jautrais ods” (Launkalnes pagastā – redakcijas piezīme) ir mūsējais, taču tas ir paredzēts selekcijai, meža koku sugu pēcnācēju pārbaudei. Zinātnieki kādus 15 līdz 20 gadus pārbaudīs kokaudzētavās, siltumnīcās selekcionētus stādus, kā tie aug, iestādīti mežā, skatīsies, kuri ir labākie pārstāvji, kurus likt ražošanā – audzēt kokaudzētavās mežu atjaunošanai,” skaidro M. Līdums.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Dod Ludzei jaunu elpu

Kategorijas