Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Latvijas Krievu savienība aizstāv minoritātes

Imants Kaziļuns

2019. gada 22. maijs 09:43

192
Latvijas Krievu savienība aizstāv minoritātes

No 16 partiju sarakstiem, kas pieteikti Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, pirmais kārtas numurs izlozē krita Latvijas Krievu savienībai (LKS). Pieteikto kandidātu skaits – 16, kas ir divas reizes vairāk nekā no Latvijas EP ievēlamais deputātu skaits. Saraksta līderi - jau vairākkārt EP ievēlētā, pērn labprātīgi šo amatu pametusī Tatjana Ždanoka, kā arī Andrejs Mamikins, kurš gan bija partijā “Saskaņa”, bet vēlāk to pameta un iestājās LKS. Trešā “lokomotīve” ir līdzšinējais EP deputāts Miroslavs Mitrofanovs, kas pēc T. Ždanokas iesnieguma par atteikšanos no deputāta krēsla ieņēma viņas vietu.

Lielākā ziedotāja - partijas vadītāja
Partija izveidota 2014. gadā uz bijušās “ЗаПЧЕЛ” (“За права человека в единой Латвии” –  “Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā”) bāzes. Sevi sauc par kreisi centrisku partiju, kas galvenokārt aizstāv krievu intereses Latvijā. Partijas vadībā ir T.Ždanoka, Jurijs Petropavlovskis un M. Mitrofanovs.

Šogad LKS vēlēšanu aģitācijai plāno tērēt 90 300 eiro. Partija “Saskaņa” šim nolūkam atvēlēs 108 600 eiro, “Jaunā Vienotība” - 34 000 eiro. LKS nav lielu ziedotāju. Kopš pašvaldību vēlēšanām pagājušā gada jūnija sākumā LKS oficiāli ziedojumos saņēmusi 21 675 eiro. Vairāk nekā pusi no šīs summas - 12 529 eiro - partijai ziedojusi tās līdere T. Ždanoka. Vēl 5156 eiro ziedojis M. Mitrofanovs. T. Ždanokas ziedojumu summa piecos gados pārsniedza 70 000 eiro, vēl 17 000 ieskaitīja M. Mitrofanovs.

Nevēlas divu lielvalstu karu

Tāpat kā pirms Saeimas, arī pirms EP vēlēšanām partijas nāk klajā ar solījumiem - priekšvēlēšanu programmu. LKS pirmā un vissvarīgākā lieta, par kuru cīnīties, ir minoritāšu un, konkrēti, krievu tiesības Latvijā un Eiropā. Lai arī nav uzsvara uz vienu tautību, līdz šim visās protestu akcijās Latvijā uzsvars bijis uz “pусскоязычные” - krievvalodīgie. EP vēlēšanu programmā šī tēma gan vispārināta uz “Eiropa visām tautām, visām valodām!”, aizejot galējībās un savos mērķos iekļaujot Eiropu, Āziju un pat Tālos Austrumus: “Mūsu nākotnes vīzija - vienota Eiropa - tautu savienība, kuras pamatā ir kopīgas humanitārās vērtības, ekonomika un kultūra - no Lisabonas līdz Vladivostokai!

Partijas biedri, līdz šim jau 15 gadus dzīvojot Eiropā, iespējams, joprojām nav sapratuši institūcijas galveno ideju - katra tauta ir un būs unikāla, īpaša un neviens nekad negrasās šo principu mainīt. Tā vietā viņi saka: “Mums būtu jāpārveido savienība, lai tā no dalībvalstu valdību savienības pārtaptu par tautu, reģionu, autonomiju un kultūru savienību. Mazāk varas valdībām, vairāk - reģioniem un pašvaldībām.” Jau nākamajā teikumā ir pretruna ar iepriekšējo: “(..) Latvijas krieviem jāiegūst kultūras un izglītības autonomija, tajā skaitā - tiesības pašiem noteikt mācību valodas skolās un izvēlēties saskarsmes valodu ar valsts un pašvaldību institūcijām.” Nevis pašvaldības un to iedzīvotāji svarīgi, bet gan krievi un viņu intereses. “Mūsu mērķis ir federāla Eiropa, kas plānveidīgi un taisnīgi attīsta visus ES reģionus. Eiropas Savienībai jākļūst par sociālo savienību.” Jāatgādina, ka arī Krievija ir valsts ar federālu pārvaldību - tāpat kā ASV.

Programmā iekļautas arī visām Latvijas tautībām kopīgas intereses, piemēram - “esam par atteikšanos no protekcionisma, par taisnīgu Latvijas uzņēmumu piekļuvi Rietumeiropas tirgiem, par tiešo maksājumu Latvijas lauksaimniekiem izlīdzināšanu. ES jāievieš tiešas piemaksas mediķiem, pasniedzējiem un citiem speciālistiem (..), lai viņus stimulētu palikt strādāt Latvijā.” Krievu savienība iestātos arī par godīgiem nodokļiem, uzsverot “pakāpenisku nodokļu sistēmu harmonizāciju un algu, pensiju, sociālo pabalstu, pieejamās medicīniskās apdrošināšanas un mājokļu būvniecības atvieglotās kreditēšanas shēmu izlīdzināšanu dažādās ES dalībvalstīs.” 

Partijas programmās mēdz mētāties ar skaļiem vārdiem, iekļaujot jau vispārpieņemtus mērķus, uzdodot tos par savām prioritātēm. Piemēram: “ES spēs piešķirt pietiekami daudz līdzekļu zinātnei, tajā skaitā medicīniskiem pētījumiem, robotu tehnikai, bezemisijas enerģētikas un multilingvālās tulkošanas sistēmu un mākslīgā intelekta attīstībai utt.” Šie jau ir virzieni, kuros Eiropa attīstās, un apsveicami, ka LKS tiem simpatizē. 

Lai savāktu vēl vairāk vēlētāju balsu, partija iestājas par korupcijas izskaušanu, vārda brīvību, pret represijām attiecībā uz citādi domājošajiem. Kā punkts uz “i” ir programmas izskaņa: “Mūsu mērķis ir novērst noslīdēšanu līdz karam Eiropā, ko varētu izraisīt Rietumu un Krievijas pretstāvēšana.” Tajā pašā laikā Latvijas krievi iestājas par sankciju atcelšanu pret Krieviju.

Atbalsta novadu reformu
Pat tiem, kas neinteresējas par politiku, ir zināms 43 gadus vecā A.Mamikina vārds. Viņš gandrīz katrā intervijā uzsver, ka viņam un LKS kopumā vissāpīgākais jautājums minoritāšu pilsoņiem un nepilsoņiem ir izglītība un izglītības valoda. Latviešu valodas noteikšana par vienīgo oficiālo valodu valstī, viņaprāt, ir aizskārusi pārējās valodās runājošo pašcieņu. A. Mamikins pauž atbalstu plānotajai novadu reformai un “personīgi paliktu pie rajoniem, kuri bija padomju laikā - 26 lielās pašvaldības un deviņas republikas nozīmes pilsētas”. Pašreizējais EP deputāts atbalsta arī Eiropas armijas izveidi: “Šī ideja man šķiet ļoti simpātiska. Tad mums nebūs tā balsta, kas ir ASV.”

Tomēr visām idejām pāri skan aizvainojums par krievvalodīgo apspiešanu Latvijā, tādēļ A. Mamikins kopā ar otru eiroparlamentārieti dažu nedēļu laikā organizēja parakstu vākšanu aicinājumam Latvijas Republikas Saeimai un Ministru kabinetam. Aicinājumā kritizēja lēmumu par pilnīgu pāreju uz mācībām latviešu valodā Latvijas mazākumtautību skolās. To parakstīja 115 EP deputāti, kuri pārstāv visas 28 ES valstis un principā visas parlamenta frakcijas. A. Mamikins bija arī starp tiem, kuri 2016. gadā apmeklēja Sīriju un tikās ar valsts galvu Bašāru al Asadu, bija Krievijas militārajā bāzē.

Skaļa un ievērota deputāte
69 gadus vecā partijas līdere T. Ždanoka EP ievēlēta trīs reizes, kopš Latvija ieguva tiesības sūtīt savus pārstāvjus uz Briseli un Strasbūru. LKS līderes elektorāts ir stabils un vēlēšanās pirms pieciem gadiem viņas darbu novērtēja ar 23 000 plusiņu. Politiķes priekšvēlēšanu aģitācijas jājamzirdziņš ir publiskās protesta akcijas. Sasniegt labus rezultātus T. Ždanokai palīdzēja Krievijas televīzija. LKS līderei simpātijas izteica “TV Centrs” raidījumu vadītājs Konstantīns Zatuļins, pirms vēlēšanām T. Ždanoka aktīvi piedalījās Krievijas TV kanāla “RTR” šovā “Vakars ar Vladimiru Solovjovu”. Tas palīdzēja iekļūt EP bez apjomīgas reklāmas kampaņas.
Eiroparlamentārietes pārlieku aktīvā darbība Briselē nonākusi pat līdz ierosinātām krimināllietām, jo kādā diskusijā EP viņa krievu situāciju Latvijā pielīdzināja ebreju situācijai pirms Otrā pasaules kara. 2014. gadā T. Ždanoka devās uz Krimu, lai paustu atbalstu neleģitīmajam referendumam par Krimas pievienošanos Krievijai. Deputāte arī neslēpa, ka referendumā atbalsta tos vēlētājus, kas iestājas par pievienošanos Krievijai. Viņas pārstāvētā partija noslēdza sadarbības līgumu ar Krievijas ieceltā Krimas premjera Sergeja Aksjonova vadīto partiju.

Tajā pašā gadā viņa piedalījās arī Krievijas organizācijas “Sutj vremeņi” (“Laika būtība”), kas vēlas atjaunot bijušo PSRS, ārkārtas kongresā, pacēlusi organizācijas sarkano karogu un teikusi uzrunu kā EP deputāte, paužot atbalstu PSRS atjaunošanai. T. Ždanokas aktivitātes saistībā ar PSRS restartēšanu gan liek uzdot jautājumu, vai deputāte nepārkāpj Krimināllikumu un neaicina likvidēt neatkarīgu Latvijas valsti. EP deputāts Kārlis Šadurskis (V) saistībā ar to jau vērsies Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu ierosināt kriminālprocesu pret T. Ždanoku. 2016. gada novembrī kopā ar diviem citiem EP deputātiem no Latvijas - Ivetu Griguli un A. Mamikinu - balsoja pret EP rezolūciju saistībā ar cīņu pret Krievijas un teroristisko organizāciju propagandu.

53 gadus vecais M. Mitrofanovs, tāpat kā A. Mamikins, pēc profesijas ir žurnālists. Bijis  7. un 9. Saeimas deputāts, kā arī LKS līdzpriekšsēdētājs. Līdzīgi kā partijas biedri arī viņš aktīvi iestājas par krievu tiesībām Latvijā. 2017.gada septembrī viņš bija viens no krievu skolu aizsardzības štāba atjaunošanas iniciatoriem, bija viens no tiem, kas organizēja masu akcijas izglītības krievu valodā aizstāvībai, kā arī ir šo akciju pastāvīgais vadītājs.

2017. gada sākumā klajā nāca M. Mitrofanova un T. Ždanokas kopdarbs - grāmata “Latvijas krievi gadsimtu lūzumā. No PSRS norieta līdz ES krīzei”.

2014. gada martā viņš kā novērotājs bijis klāt referendumā par Krimas pussalas valstiskās piederības noteikšanu. Šobrīd EP viņš strādā Nodarbinātības un sociālo lietu un Lūgumrakstu komitejā. Ievēlēts par EP delegācijas sakariem ar Vidusāzijas valstīm un Mongoliju priekšsēdētāja vietnieku.


SKATS NO MALAS

Filips Rajevskis, viens no pazīstamākajiem politiskajiem un lielo kompāniju vadības konsultantiem Latvijā
- Piedaloties EP vēlēšanās, LKS ir vēlme un vīzija projicēt Latvijas dienaskārtību, kura gan lēnā garā sāk zust, Eiropas līmenī. Tie ir jautājumi par krieviem kā minoritāti, pilsonības, divvalodības jautājums. Šīs problēmas kļūst aizvien neaktuālākas, bet LKS vēlme ir tās noturēt dzīvas Eiropas nedaudz abstraktā kontekstā un skatīties uz tām caur eiropeiskām vērtībām. Tas arī viņiem puslīdz izdodas. Cīņa par izglītību arī krievu valodā Latvijā ir cīņa par vēlētāju, jo pašreiz partijas nostāju atbalsta pārsvarā gados veci cilvēki. Jo divvalodība  ir aktuāla tikai tiem, kas nezina valodu, un process, kas pašlaik notiek izglītības jomā Latvijā, iznīcina LKS dienaskārtību pēc būtības. Visa šī cīņa, aizvainotā, apspiestā cilvēka tēla kultivēšana Latvijā ir partijas cīņa par iekļūšanu EP. Visas pārējās darbības - protesti, izteikumi utt., - ir tikai kā mērce, jo pamatēdiens ir Eiropas Parlaments.

Partija praktiski izdzīvo no tiem līdzekļiem, ko piešķir parlamenta deputātiem. Analizējot vēl pamatīgāk partijas darbību, jāskatās uz kontaktiem Krievijā. LKS vēlas būt austrumu lielvalsts starpnieki, ietekmes aģenti Briselē. Tas savukārt dod cerības uz partijas spējīgāku darbību, jo jūtas svarīgāki arī Eiropas līmenī, citādi viena maziņa mikromargināla partija no Latvijas nevienu neieinteresētu, bet partiju ar atbalstu no Krievijas Briselē eiroparlamentārieši uzlūko pavisam citādāk. Visi trīs pašreizējie deputāti ir politiskie aģenti, kas runā viņu vēlētājiem svarīgas lietas un ar savu šķeļošo retoriku rada spriedzi. Par laimi, ar laiku tas izdodas arvien retāk un grūtāk. Tas gan ir produkts, ko partija piegādā saviem draugiem un atbalstītājiem. Savā ziņā tā ir jaukšanās otras valsts politikā jeb hibrīdkarš. Fakts, ka šos cilvēkus izmanto, ko arī rāda dažādi Krievijas televīzijas kanāli, to tikai apstiprina.