Nevairās no nepopulārām un smagām tēmām

2019. gada 22. maijs 09:46

237

Partija «Progresīvie» savā programmā, kas iesniegta Eiroparlamenta vēlēšanām, nevairās no sabiedrībai ļoti smagām tēmām, lai arī tas partijas reitingam par labu nenāk. Reizē ar cīņu par zaļu vidi, sabalansētiem sociālajiem pabalstiem, vides pieejamības jautājumiem un dažāda veida atbalstu sabiedrības mazāk aizsargātajiem locekļiem viņi aktualizē netradicionālas orientācijas cilvēku problēmas un kritizē pašreizējo lauksaimniecības politiku, kas atbaida lielu daļu vēlētāju. Turklāt nevar teikt, ka partijas biedri runātu un rīkotos pret savu sirdsapziņu.

Izglītība un valodas
«Progresīvo» kandidāti izceļas ar augstu izglītību un vairāku valodu zināšanām. No 16 kandidātiem septiņi pārvalda divas valodas, trīs zina trīs valodas, vēl trīs – četras valodas. Trīs kandidāti – Dace Kavasa, Uldis Šalajevs un Maija Krastiņa – pārvalda piecas valodas.
Šīs partijas sarakstā ir daudz politikas zinātnes speciālistu, turklāt ar starptautisku studiju pieredzi. Olavs Nikers ieguvis maģistra grādu politikas zinātnēs Latvijas Universitātē un maģistra grādu starptautiskajās attiecībās Teksasas A&M universitātē. Zviedrijas latvietis Māris Indulis Graudiņš bakalaura un maģistra grādu politoloģijā ieguvis pagājušā gadsimta 70. gados ASV un Kanādā, studējis doktorantūrā Zviedrijā. Antoņina Ņenaševa Baltijas Starptautiskajā akadēmijā ieguvusi bakalaura grādu politoloģijā, bet pēc tam Londonas Ekonomikas un politikas zinātņu skolā – maģistra grādu sociālajā politikā. Roberts Putnis Vidzemes Augstskolā ieguvis profesionālo bakalaura grādu politikā un politologa kvalifikāciju. Ansim Dobelim ir sociālo zinātņu bakalaura grāds politikas zinātnē.
Partijas kandidātu listē ir juristi un sociālās jomas pārstāvji, mazāk dabaszinību un inženierzinātņu speciālistu.

Idejas simbols
Ieraugot cilvēkus ratiņkrēslos partiju sarakstos, bieži pārmet, ka tā mēģina «iežēlināt» vēlētājus. Tomēr «Progresīvo» pirmajam numuram Guntai Ančai ir liela pieredze, darbojoties organizācijās ne tikai Latvijā, bet arī Eiropas Savienībā (ES). Viņa ir Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas «Sustento» valdes priekšsēdētāja, Latvijas pārstāve Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā un Eiropas foruma cilvēkiem ar invaliditāti ģenerālsekretāre. Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliere.

Pirmā numura izvēle simbolizē partijas ideju – cīnīties par to, lai visā ES būtu vienotas pieejamības prasības cilvēkiem ar invaliditāti. «Eiropas Parlaments ir pieņēmis Eiropas pieejamības aktu, bet tur tieši vides pieejamībai uzmanības ir par maz. Pie mums atšķirībā no Amerikas Savienotajām Valstīm ir stipri mazāka vides pieejamība. Ja ASV netiec veikalā, to uzskata par diskrimināciju. Tiesā var pieprasīt kompensāciju. Pie mums saka, ka veikali bankrotēšot, jo vides pieejamība esot dārga,» pauž G. Anča.

Vēl viena aktuāla tēma – iztikas minimuma noteikšana. «Mums Latvijā ir absurda situācija – neredzu, kā pret nabadzību cīnīties pašu valstī. Izstrādājām iztikas minimuma formulu, bet tā nedarbojas. Ministrija skaidro – nabadzīgo cilvēku izrādījies pārāk daudz. Būšot cita formula. Risinājums birokrātisks, nevis reāls. Šī formula jāveido ES līmenī,» saka G. Anča. Viņa ir pārliecināta, ka Eiropas Parlamentā izdosies radīt grupu, kas strādās ar šo tēmu, lai nepieļautu, ka ir iedzīvotāji, kam jācieš bads.

Pret LGBT+ kopienas diskrimināciju
Pazīstamākais partijas sarakstā ir tās vadītājs Roberts Putnis. R. Putnis ir precējies ar sava dzimuma pārstāvi un ir viens no aktīvākajiem LGBT+ kustībā, atbalstot aizsardzību personām, kas sevi pozicionē kā netradicionālas orientācijas cilvēki.
R. Putnis uzskata, ka LGBT+ kopiena ir tāda pati mazaizsargāta grupa kā seniori un cilvēki ar invaliditāti, kā arī citi, kas nebauda vienādu aizsardzību no sabiedrības. «Latvija ir viena no valstīm ar lielāko LGBT+ kopienas diskrimināciju. Tas ir jānovērš. Pats vēlēšanu kampaņas laikā piedzīvoju gan rupjības, gan naida runu, gan vardarbības draudus. LGBT+ kopienas diskriminācija darbavietās, veselības aprūpē un attiecībās ar valsts pārvaldi ir ikdiena. Ar nožēlu jāatzīst, ka Vācija man un manam dzīvesbiedram garantē daudz lielāku – laulības institūtam līdzvērtīgu – aizsardzību nekā mana mīļā dzimtene. Tas ir iemesls, kāpēc daudzi LGBT+ kopienas cilvēki ar lielu rūgtumu pamet Latviju. Aizsardzībai jābūt vienādai, lai mēs visi visur Eiropā justos vienlīdz pasargāti un droši,» uzskata R. Putnis.

Vienota nodokļu sistēma
Plašākā skatījumā «Progresīvie» iestājas par neatkarīgi finansētu ES budžetu. «Tam jākļūst brīvam no nacionālo dalībvalstu lēmumiem. Jāievieš divi jauni ES līmeņa nodokļi – lielajiem digitālajiem koncerniem un bezjēdzīgajām finanšu spekulācijām. Tā iegūtu neatkarīgu finansējuma avotu un padarītu pieejamus jaunus līdzekļus gan Kohēzijas, gan ES līmeņa sociālo programmu finansēšanai,» uzskata R. Putnis.

Šajā kontekstā partija vēlas vienotu nodokļu sistēmu visā ES. «Jāpārtrauc sociālo dempingu un nodokļu konkurence ES dalībvalstu starpā. Ieviešama vienota minimālā uzņēmējdarbības nodokļu likme. Jāizlīdzina citas nodokļu likmes, atstājot dalībvalstīm noteiktus koridorus atbilstoši to nacionālajām vajadzībām. Jādara viss, lai ES vienotajā tirgū gūtā nodokļu «optimizēšana» caur ārzonām ES iekšienē un citās valstīs vairs nebūtu iespējama,» saka partijas vadītājs.

«Progresīvie» uzskata, ka kopējs Eiropas Kriminālizmeklēšanas birojs un Krimināltiesa palīdzēs atklāt pārrobežu noziegumus un mazinās korupciju dalībvalstīs.

Jāpanāk vairāk sadarbības
Šī partija pastiprinātu uzmanību pievērš izglītībai un zaļajam dzīvesveidam. «Izglītības jomā jāpanāk vairāk sadarbības, jo cilvēku mobilitāte arvien vairāk izgaismo lielas atšķirības izglītības prasībās. Tas traucē bērniem integrēties, piemēram, atgriezties atpakaļ Latvijas skolā pēc reemigrācijas,» uzsver deputāta amata kandidāte Antoņina Ņenaševa. Viņa uzskata, ka Latvijā iesākto varēs attīstīt Eiropas Parlamentā. «Tur lielākais spēks ir sadarbība. Pazīstu vairākus esošos EP deputātus, kandidātus, vienkārši politikas veidotājus un aktīvistus no dažādām Eiropas valstīm, kam rūp izglītības un sociālie jautājumi. Ņemot vērā Latvijas mazo deputātu skaitu, mums ir īpaši liels pienākums skaidrot Latvijas iedzīvotāju pozīcijas un intereses. Tas ir liels skaidrošanas un sabiedroto meklēšanas darbs, lai tevi sadzirdētu un beigās panāktu pārmaiņas un ietekmētu pieņemtos lēmumus,» vērtē Antoņina Ņenaševa.

Izglītības attīstības vārdā partija gatava aktualizēt kārtējo nepopulāro lēmumu. «Trešdaļu Eiropas Savienības līdzekļu tērē tādai lauksaimniecības politikai, kas indē mūsu dabu un sagandē vidi mums apkārt. Šis ieguldījums, salīdzinot ar to, ko mēs Eiropas Savienības līmenī ieguldām izglītības projektos, parāda milzīgu disproporciju,» uzskata R. Putnis.

Partijas pārstāvji uzsver – katra no idejām, par kurām viņi ir gatavi cīnīties visas ES mērogā, nāks par labu arī Latvijai.

SKATS NO MALAS

Iveta Kažoka, domnīcas «Providus» direktore un vadošā pētniece, un Sintija Tarasova, «Providus» pētniece, pētījumā «2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanu Latvijas politisko partiju programmu analīze» par «Progresīvajiem» pauž:
– «Progresīvajiem», salīdzinot ar citām partijām, visvairāk priekšlikumu par: 1) klimatu un dabu; 2) sociālajiem jautājumiem; 3) tiesiskumu un cilvēktiesībām; 4) veselības aprūpi.

«Progresīvie» savā partijas programmā prioritizē dabas aizsardzības un klimata, sociālo jautājumu un tiesību, cilvēktiesību un ar tiesībām saistīto apdraudējumu tēmas. Salīdzinājumā ar citām partijām, «Progresīvajiem» priekšlikumu skaits programmā ir liels, arī aptverto tēmu skaits liels.

Pilnīgi atšķirīgi ierosinājumi no citām partijām «Progresīvajiem» ir atbalsts medicīniskās marihuānas legalizācijai, LGBT+ kopienas tiesībām, spēcīgu Eiropas nevalstisko organizāciju un kvalitatīvu mediju veidošanai.

No 16 kandidējošām partijām vienīgi partija «Progresīvie» un Latvijas Krievu savienība norāda, ka atbalsta ciešāku ES federalizāciju. Tikai partija «Progresīvie» runā par to, kā ES būtu nākotnē finansējama, aktualizējot ideju par neatkarīgi finansētu ES.

Partneri EP «Progresīvajiem» ievēlēšanas gadījumā būs Eiropas sociāldemokrātiskie un zaļie spēki.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Nevairās no nepopulārām un smagām tēmām

Kategorijas