Pret taupību un nacionālistiem

2019. gada 22. maijs 09:49

139

Reitingos vienai no populārākajām partijām Eiropas Parlamenta vēlēšanās var neveikties tik labi kā pašvaldību un Saeimas vēlēšanās, vērtē eksperts. Pār saraksta “lokomotīvēm” krīt iespējamu koruptīvu shēmu ēna, un uzticīgi varētu palikt vien tie, kuriem šķiet, ka “sit mūsējos”.

Sociāldemokrātiskā partija “Saskaņa” Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās startē ar 16 kandidātiem. Priekšgalā – no amata atstādinātais Rīgas mērs Nils Ušakovs un bijušais viņa vietnieks Rīgas domes deputāts Andris Ameriks. Kandidē arī trīs Saeimas deputāti – Boriss Cilevičs, Regīna Ločmele-Luņova un Jānis Krišāns. Vienai kandidātei ir vidējā izglītība, pārējiem – augstākā.
“Saskaņa” ir viena no trim partijām, kas EP vēlēšanu aģitācijai deklarējusi lielākos tēriņus, liecina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja informācija. “Saskaņa” deklarējusi 164 835 eiro priekšvēlēšanu tēriņu līgumsaistības un 61% no izdevumiem atvēlējusi reklāmai televīzijā.

Nomaina “lokomotīvi”
Kandidātu saraksta līderība tikusi krasi mainīta. Šā gada 24. janvārī partijas līderis N. Ušakovs intervijā LNT raidījumam “900 sekundes” sacīja, ka “Saskaņas” pirmais numurs EP vēlēšanās būs Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis. Iepriekš N. Ušakovs pauda, ka pats savu politisko karjeru ar EP šobrīd nesaista. Bet pēc mēneša – 26. februārī – V. Dombrovskis paziņoja, ka savu kandidatūru atsauks, ja N. Ušakovs būs gatavs startēt vēlēšanās.

Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” V. Dombrovskis stāstīja, ka viņa mērķis nav bijis kandidēt EP vēlēšanās. Viņš sarakstā pieteicies, lai “Saskaņā” būtu spēcīgi konkurenti citām partijām. Kandidātu saraksta galīgajā variantā V. Dombrovska vārds vispār neparādās.

Saraksta līderim N. Ušakovam allaž pārmests politiskais skats uz austrumiem, bet pēdējā laikā tam pievienojušās ekonomiskās problēmas viņa vadītajā galvaspilsētā, kur cita pēc citas atklājas arī iespējami koruptīvas shēmas.

Šā gada 5. maijā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce izdeva rīkojumu par N. Ušakova atstādināšanu no Rīgas domes priekšsēdētāja amata. “Atstādināšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu Rīgas domes turpmāku tiesisku darbību lēmumu pieņemšanā un nepieļautu turpmākus normatīvo aktu pārkāpumus un kompetento institūciju prasību nepildīšanu, tādējādi vairojot tiesisko nihilismu,” rakstīts rīkojumā.

Rīgas pašvaldība trīs gadu laikā caur biedrībām un nodibinājumiem nesaimnieciski izlietojusi vairāk nekā 20 miljonus eiro rīdzinieku naudas, revīzijā secinājusi Valsts kontrole.

Savukārt vicemērs A. Ameriks no amata atkāpās pagājušā gada decembrī, kad izcēlās korupcijas skandāls “Rīgas satiksmē”. Viņš pauda, ka sevi par vainīgu neuzskata un aiziet aptraipītās reputācijas dēļ.

Nodokļiem vietu neredz
Programmā, ar kuru “Saskaņa” startē EP vēlēšanās, partija uzsver iespējamo sadarbību ar Eiropas valstu sociāldemokrātiem, sociālistiem un leiboristiem, tā esot balstīta Eiropas Sociālistu partijas manifestā.

“Eiropai nekavējoties jāizbeidz stingrā taupības politika un jāatjauno investīcijas starptautiskajā ekonomikā, kuras tika pārtrauktas valsts budžetu konsolidēšanas dēļ,” teikts programmā.

“Latvijas valsts budžets nav sabalansēts, mums ir budžets ar deficītu, tātad izdevumi pārsniedz ieņēmumus,” programmā rakstīto komentē EP deputāta amata kandidāte ar 10. numuru sarakstā, Liepājas domes deputāte Gaļina Skorobogatova. Taču budžeta deficītu, kas veidojas, palielinot izdevumus – lielākas algas skolotājiem, mediķiem, policistiem, lielākas stipendijas studentiem, paaugstinātas pensijas –, viņa neuzskata par traģēdiju. “Palielinot valdības izdevumus, uzņēmumi un iedzīvotāji gribēs un spēs nopirkt vairāk preču. Ražotāji centīsies apmierināt pieaugušo pieprasījumu, un līdz ar to palielināsies nodarbinātība. Jo lielāki ir valdības izdevumi, jo lielāks ir IKP pieaugums. Tieši tādēļ pēc iespējas ātrāk jāizbeidz stingrā taupības politika un jāpalielina valdības izdevumi (t.sk. investīcijas). Diemžēl Latvijā privātais sektors tērē ārkārtīgi daudz enerģijas un laika, lai izvairītos no nodokļu nomaksas. Tieši tāpēc šobrīd mēs neredzam vietu nevienam papildu nodoklim vai esošo nodokļu likmes paaugstināšanai.”

Izaugsmei makroekonomiskajā līmenī G. Skorobogatova norāda trīs komponentes: cilvēku skaits Latvijā (jo lielāks, jo labāk!), kapitāls/investīcijas un produktivitāte.

Mācības – trīs valodās
Cits programmas punkts runā, ka “Eiropu un Latviju apdraud nacionālisti”. “Viņi izplata bīstamas ilūzijas un bailes. Ar to viņi gūst popularitāti Eiropas Savienības mērogā. Latvija nav vienīgā valsts, kura cieš no nacionāla, etniska vai lingvistiska naida,” uzskata “saskaņieši”. Lūgta konkretizēt, kādas ilūzijas un bailes tiek izplatītas un kurās valstīs, G. Skorobogatova atbild: “Mūsdienu Eiropā mononacionālā valsts ir rets gadījums. Uzskatu, ka sabiedrības saliedētība ir atslēga absolūti visām programmām un idejām. Vajadzētu atmest to iekšējā ienaidnieka meklēšanu, kā arī mums vajag izrauties ārpus šīs pretnostatīšanas – latvieši/nelatvieši.”
Kā labu ziņu uzņemot faktu, ka Latvijas parlaments 1. lasījumā atbalstījis Valsts prezidenta priekšlikumu vairs nepiešķirt nepilsoņu statusu pēc 2020. gada 1. janvāra dzimušajiem bērniem, G. Skorobogatova pauž nožēlu, ka 25 deputāti balsojuši “pret”. “Tas nozīmē – 25 deputāti uzskata, ka tāda automātiska pilsonības piešķiršana tik nelielam bērnu skaitam (atbilstoši Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, 2016. gadā kā nepilsoņi reģistrēti 47 bērni, 2017. gadā – 51, savukārt 2018. gadā – 33 bērni) ir uzskatāma par draudu Latvijas valsts pastāvēšanai vai patriotismam. Līdzīga konservatīva politika pastāv arī Francijā (piemēram, EP deputāte, Francijas Nacionālās apvienības līdere Marina Lepēna), Vācijā (AFD partija).”

Kandidāte pauž, ka mononacionālā valsts un vienvalodības izglītība 21. gadsimta jauniešiem, kuri veido savu karjeru, vairs nav aktuāla. Viņa kā pedagoģe uzskata, ka nākotnes modelis ir trīs mācību valodas vidusskolā. “21. gadsimtā Eiropa ir multilingvāla, multinacionāla sabiedrība – tas ir fakts, objektīva realitāte. Domāju, ka EP deputātiem šis fakts ir jāņem vērā.”

Savējos “uzmet”
2009. gadā “Saskaņa” EP vēlēšanās saņēma 19,57% balsu un divas vietas. 2014. gada EP vēlēšanās – 13,4% balsu un vienu vietu. Tā tika Andrejam Mamikinam, kurš sarakstā bija ar ceturto kārtas numuru, bet nav partijas biedrs. A. Mamikins darbojas parlamenta otrā lielākajā – sociālistu – frakcijā.
2017. gadā A. Mamikina virzīšanu darbam Briselē N. Ušakovs partijas kongresā nosauca par kļūdu, savukārt A. Mamikins runāja par N. Ušakova nedemokrātisko vadības stilu, atgādina portāls “Lsm.lv”.
Nenoliekot EP deputāta mandātu, A. Mamikins Latvijas 13. Saeimas vēlēšanās startēja Latvijas Krievu savienības sarakstā, bet netika ievēlēts. Nu “pārbēdzējs” uz EP startē no šīs partijas.

SKATS NO MALAS

JĀNIS LAGZDIŅŠ, bijušais vairāku sasaukumu Saeimas deputāts
Ņemot vērā, ka “Saskaņas” vēlētājs galvenokārt ir krievvalodīgais, šajās vēlēšanās arī Latvijā dzīvojošie krievu tautības cilvēki būs arvien mazāk ieinteresēti iet balsot. Kā bija redzams jau iepriekšējās vēlēšanās – “Saskaņas” vēlētājs kļūst arvien slinkāks, arvien vienaldzīgāks. Šajās vēlēšanās tas izpaudīsies jo vairāk, jo Latvijā dzīvojošajiem krievu cilvēkiem Eiroparlaments un Eiropas problēmas ir vēl tālākas nekā latviešu vēlētājiem. Tas samazinās “Saskaņas” rezultātu. Vēl būtiski partijas izredzes mazina tas, ka aktīvi darbojas tradicionālie tās oponenti un konkurenti par vēlētāju balsīm – Latvijas Krievu savienība, kuras priekšgalā ir divi pazīstami līderi – Mamikins un Ždanoka, kuri jau ilgāku laiku Latvijas krievu cilvēkiem asociējas kā vienīgie cīnītāji par viņu interesēm.

“Saskaņas” rīcība liecināja par to, ka partija jau pēdējos piecus sešus gadus vairāk domāja par noturēšanos pie varas Rīgā, pie milzu budžeta dalīšanas un korupcijas shēmām, nevis par krievu skolām, krievu interesēm. Tādējādi Krievu savienībai ir labas izredzes iegūt vismaz vienu vietu. Prognozēju, ka “Saskaņa” šajās vēlēšanās varētu iegūt, labākajā gadījumā, divas “kaulainas” vietas Eiroparlamentā. Daļa Rīgas krievu varbūt balsos par Ušakovu tādēļ, lai paustu viņam atbalstu par to, ka “latviešu valdība viņu nepamatoti vajā un apvaino”. Bet arī domājošiem rīdziniekiem – kā latviešiem, tā krieviem – ir skaidrs, ka korupcijas shēmas un zagšana Rīgā Ušakova laikā bija briesmīga. Rīgas korupcija vienu daļu atturēs vispār piedalīties vēlēšanās.

Vēl rezultātu mazinās tas, ka Rīgā par “Saskaņu” nebalsos latviešu pensionāri, kuri balsoja iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās, lai tikai saglabātu bezmaksas braukšanu sabiedriskajā transportā. “Saskaņas” rezultātu var pazemināt tas, ka, manuprāt, latviešu vēlētājs būs aktīvāks, jo viņam Eiropa tomēr ir tuvāka. Īpaši aktīva, manuprāt, būs tā latviešu vēlētāju daļa, ko pieskaitām pie inteliģences – pie domājošiem cilvēkiem, jo viņi apzinās plusus, ko Eiropa devusi Latvijai, un gribēs savu pozīciju aktīvāk aizstāvēt. Savukārt tā saucamie protesta vēlētāji, neapmierinātie latvieši mazāk ies balsot – tā būs atšķirība no Saeimas vēlēšanām.

Protams, daudz būs atkarīgs no vēlēšanu kampaņas – cik tā būs aktīva un pareiza. Bet man šķiet, ka “saskaņieši” ir paguruma stāvoklī un abi līderi – Ušakovs un Ameriks – apzinās, ka viņiem vieta bezmaz ir garantēta. Ja “Saskaņa” iegūs divas vietas, tad tās tiks šiem kungiem.

Lai iegūtu vienu vietu Eiropas Parlamentā, ir nepieciešams saņemt nedaudz vairāk kā sešus procentus no kopējā vēlētāju balsu skaita. Ļoti liela nozīme būs, cik katra partija spēs mobilizēt savu vēlētāju piedalīties. Ja kāda to spēs, tai ir ļoti labas izredzes.
Ļoti liela nozīme ir kandidātu atpazīstamībai un pieredzei. Eiropas Parlamentā vieta ir tiem mazas valsts kandidātiem, kuri Eiropā ir vairāk vai mazāk pazīstami – bijušie premjeri, ministri. Tur nepietiek vien ar deputāta kompetenci, viņam šajā milzīgajā barā ir jābūt autoritātei. Var būt izcili gudrs akadēmiķis, bet viņš tur nosēdēs maliņā, jo akadēmiķis vai profesors tur ir katrs otrais trešais.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Pret taupību un nacionālistiem

Kategorijas