Ziemellatvija.lv ARHĪVS

“Jaunā Vienotība” cer saglabāt savas četras vietas

Loreta Jargane

2019. gada 22. maijs 09:53

191
“Jaunā Vienotība” cer saglabāt savas četras vietas

Partiju apvienības “Jaunā Vienotība” iesniegtajā  sarakstā Centrālajā vēlēšanu komisijā Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām ir profesionāļu komanda, kas pieredzējusi kā Latvijas, tā Eiropas politikā un ar savu darbu iemantojusi ietekmi visos varas līmeņos – kā Saeimā un EP, tā valdībā un Eiropas Komisijā.

Šoreiz EP vēlēšanām ir pieteikti 16 kandidātu saraksti, bet iepriekšējās vēlēšanās pirms pieciem gadiem to bija mazāk – 14. Šķiet, šoreiz cīņa par EP vietām būs ļoti sīva.

Spēcīgs kandidātu saraksts
“Jaunās Vienotības” (JV) saraksta līderis ir Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis, vēlēšanās kandidē visi jau šobrīd aktīvie Eiropas Parlamenta deputāti Sandra Kalniete, Kārlis Šadurskis, Inese Vaidere un Aleksejs Loskutovs, Saeimas deputāts Arvils Ašeradens. JV komandā Eiropas Parlamenta vēlēšanām gandrīz visi kandidāti ir ar parlamentārā darba pieredzi Latvijas Saeimā vai Eiropas Parlamentā, puse kandidātu ir ar valdības darba pieredzi. Kādā no intervijām ziņu aģentūrai LETA V. Dombrovskis uzsver: “Vienmēr ir jārēķinās ar to, ka ir politiskie konkurenti, ka būs diskusijas, tāpēc ir jāparāda gan savs politiskais piedāvājums, gan konkrētie kandidāti. Tas, ko mēs redzējām arī iepriekšējās Saeimas vēlēšanās, – ir notikusi politiskā piedāvājuma sadrumstalošanās. Ir samērā daudz jaunu partiju, līdz ar to nav arī liela pārsteiguma, ka kopējais sarakstu skaits ir lielāks, nekā tas bija pirms pieciem gadiem. Šoreiz ir arī vairāki politiskie spēki, kurus varētu uzskatīt par ideoloģiski līdzīgiem JV. Piemēram, apvienību “Attīstībai/Par!” (AP).”

Budžets un drošība
Pirms pieciem gadiem “Vienotība” ieguva pusi no visām Latvijas pārstāvju vietām EP, proti, četras vietas. Arī šogad mērķis ir iegūt četras vietas EP. Partiju apvienība “Jaunā Vienotība”, gatavojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, ir izstrādājusi programmu, kuras vadmotīvs ir “Droša Latvija vienotā Eiropā”. Nākamajā Eiropas Parlamenta sasaukuma periodā partiju apvienība apņēmusies panākt Latvijas interesēm atbilstošu finansējuma apjomu nākamajā Eiropas Savienības daudzgadu budžetā periodam līdz 2027. gadam. “Jaunā Vienotība” uzskata, ka ārpolitikā un drošības jomā Latvijai ir būtiska Eiropas rīcībspēja, sadarbība ar NATO. Partiju apvienības politiķi turpinās attīstīt sadarbību ar Austrumu partnerības valstīm, strādās, lai ierobežotu Krievijas agresīvo ārpolitiku un pasargātu Eiropas demokrātijas no manipulācijām ar viltus ziņām.

Sasniegt Eiropas vidējo dzīves līmeni
Valdis Dombrovskis, Eiropas Komisijas viceprezidents, JV saraksta līderis Eiropas Parlamenta vēlēšanās uzsver: “Mūsu pienākums nākamajā Eiropas Parlamenta pilnvaru termiņā ir gādāt par Latvijas izaugsmi vienotā un spēcīgā Eiropā. Galvenais uzdevums nākamajā Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas pilnvaru termiņā ir panākt maksimālu ES finansējuma piesaisti Latvijai, lai straujāk sasniegtu Eiropas vidējo dzīves līmeni. Tas nozīmē Latvijas interesēm atbilstošu finansējuma apjomu ES daudzgadu budžetā 2021.–2027. gadam. 

ES kohēzijas politika joprojām nodrošinās nozīmīgākās investīcijas valsts izaugsmei un infrastruktūras attīstībai. Latvijai ir nepieciešamas ievērojamas investīcijas lauku teritoriju attīstībā, reģionu ekonomikas un uzņēmējdarbības stiprināšanā. Tāpēc no ES fondiem jāpanāk atbilstošs finansējums ilgtspējīgai lauku attīstībai, kā arī lauksaimniecības tiešmaksājumu tuvināšanai ES vidējam līmenim.” JV apņemas nākamajā ES budžeta periodā panākt arī lielāku ES naudas piesaisti Latvijas zinātnei. 

Pasargāt Eiropas demokrātiju
Sandra Kalniete, Eiropas Parlamenta deputāte, Eiropas Tautas partijas grupas viceprezidente Eiropas Parlamentā kā partijas mērķi izvirzījusi šādus vadmotīvus: “Mēs turpināsim stingri iestāties, lai ierobežotu Krievijas agresīvo ārpolitiku un pasargātu Eiropas demokrātijas no manipulācijām ar viltus ziņām. Tas ir būtisks ierocis, ko izmanto populisti. Latvijai nākamajā Eiropas Parlamentā būs 8 no 705 deputātu vietām, tāpēc svarīgi, lai tās pārstāv Latvijas valsts patrioti, kuri ne tikai grib, bet arī spēj aizstāvēt Latvijas intereses Eiropā.” Pašreiz ES jau ir izveidots stratēģiskās komunikācijas centrs pie ES Ārējās darbības dienesta. Intervijā ziņu aģentūrai LETA ­­­­­V.  Domrov­skis piemin: “Tieši šogad šim centram arī ir būtiski palielināts finansējums ar mērķi savlaicīgi identificēt to, kādā veidā dažādas viltus ziņas, Krievijas propaganda tiek izplatīta, atspēkot konkrētus nepatiesus apgalvojumus, kā arī kopumā uzlabot iedzīvotāju informētības līmeni par to, kā atšķirt kvalitatīvu žurnālistiku no viltus ziņām."

“Jaunā Vienotība” ir partiju apvienība, ko veido sešas partijas – “Vienotība”, “Kuldīgas novadam”, “Tukuma pilsētai un novadam”, “Valmierai un Vidzemei”, “Jēkabpils reģionālā partija” un “Latgales partija”. Partiju grupa ir daļa no Eiropas Tautas partijas saimes, kas ir lielākā un ietekmīgākā frakcija Eiropas Parlamentā.


SKATS NO MALAS

Jānis Buholcs, Vidzemes Augstskolas asociētais profesors
“Viltus ziņas” ir viens no mūsdienu informatīvās modes vārdiem. Tas ir labi pazīstams, taču vienlaikus tik izplūdis, ka var apzīmēt daudzas savā starpā vāji saistītas parādības. Atkarībā no konteksta par “viltus ziņām” tiek dēvēti gan pilnīgi izdomājumi, gan arī materiāli, kuros ir kāds patiesības grauds, taču kopā ar faktu kļūdām vai tendenciozitāti un pārspīlējumiem. 

Ir politiķi, piemēram, Donalds Tramps, kurš par viltus ziņām sauc tādu žurnālistiku, kas viņam nepatīk tāpēc, ka viņu kritizē. Šāda interpretācija gan ir drīzāk izņēmums nekā tendence, tomēr tā ilustrē “viltus ziņu” jēdziena ļaunprātīgas izmantošanas risku, kas ceļas arī no tā nekonkrētības.

Ir skaidrs, ka informāciju ir iespējams izmantot nevēlamos veidos – piemēram, lai veicinātu iedzīvotāju neuzticēšanos valstu institūcijām, šķeltu sabiedrību, veidotu spriedzi un ietekmētu politiskos procesus. Tieši šo aspektu akcentē “Jaunā Vienotība”. Taču arī tad nepieciešams izteikties precīzi. “Viltus ziņas” nav tas pats, kas propaganda. Propaganda ir vēstījumi, kas radīti un izplatīti ar mērķi veicināt noteiktu uzskatu izplatību. Propaganda ne vienmēr ietver melus. Savukārt citi pie “viltus ziņām” dažkārt pieskaitītie mediju veidi, piemēram, klikšķu lapas, var būt saistīti tikai ar vēlmi pelnīt naudu. Tādā gadījumā rakstīts tiks tas, ko cilvēki grib lasīt, nevis viņu prāti tiks vilināti noteiktu uzskatu virzienā.

Senas parādības
“Viltus ziņu” jēdziena nekonkrētības dēļ vislabāk būtu no tā atteikties un tā vietā izmantot vārdus, kas precīzāk apzīmē konkrēto situāciju – tā dēvētais klikšķu bizness, propaganda, slikta žurnālistika u.c. Katra no šīm parādībām veidojas atšķirīgu iemeslu dēļ, to potenciālais kaitējums ir dažāds, un tām ir atšķirīgi risinājumi.

Kas attiecas uz propagandu, manipulācijām ar informāciju un dezinformāciju – tās ir senas parādības. Lai gan mūsdienu informatīvajā vidē nudien ir virkne jaunu izaicinājumu, tomēr uz šo problēmu nevajadzētu raudzīties kā uz kaut ko tādu, kas ir parādījusies tikai pēdējos gados un kā risinājumi ir jādomā no jauna. Iepriekšējā pieredze liecina, ka atsevišķu nepatiesu vēstījumu atspēkošana ne vienmēr ir efektīvs rīcības virziens. Kamēr tiek skaidrots, kāpēc viens konkrēts apgalvojums ir melīgs, vietā būs parādījušies jau daudzi citi – bet tie, kas sākotnējos melus ir izlasījuši, ne vienmēr ir tie paši, kas lasa atspēkojumus. Krietni labāk darbojas pieeja, kurā tiek identificēti propagandista galvenie vēstījumi, ap kuriem tas veido savus materiālus, un provokatīva, apsteidzoša informācijas izplatīšana. Tas nozīmē, ka auditorija, kas var būt pakļauta propagandas vēstījumiem, pirms šo vēstījumu uztveršanas ir par tēmu jau informēta no citiem avotiem. Šādas pieejas īstenošana, protams, vienlaikus ir arī daudzkārt sarežģītāka.

Ir labi, ka par to runā
Ņemot vērā to, cik ļoti visdažādākās mūsdienu dzīves puses ir atkarīgas no mediju piegādātās informācijas, medijpratības nozīme Latvijā un citviet tikai pieaugs. Ir labi, ka par to runā arī politiķi, tomēr, lai šīm runām būtu lielāks segums, būtu nepieciešami izvērstāki rīcības plāni. Mēs pašlaik esam sapratuši, ka problēma eksistē, taču joprojām trūkst zināšanu par to, kā to risināt; kā aizsniegt tik atšķirīgās auditorijas un kā mērīt līdzšinējo pūliņu augļus šajā jomā.  Arī mūsu zināšanas par medijpratības līmeni Latvijā ir fragmentāras. Pētījumi par šo tēmu nereti tiek balstīti uz respondentu pašvērtējumiem. Ir teju nenovēršami, ka gandrīz ikviens no mums vismaz šad tad “uzķeras” uz nepatiesiem vēstījumiem. Tāpēc pirmais solis katra paša individuālās medijpratības veicināšanas virzienā ir atzīt, ka tas nav kaut kas tāds, kas notiek tikai ar citiem. Savas medijpratības ierobežojumu apzināšanās var indivīdu mudināt būt uzmanīgākam un piesardzīgākam mediju un informācijas vidē.