Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Strenču vidusskolā pārveido dabaszinātņu klases

Aivars Zilbers

2009. gada 6. jūlijs 08:56

1728
Strenču vidusskolā pārveido dabaszinātņu klases

Arī Strenču vidusskola, tāpat kā Valkas ģimnāzija, ir ieguvusi Eiropas strukturālo fondu finansiālo atbalstu dabaszinātņu mācību kabinetu labiekārtošanai.

 

Šajās dienās mācību iestādē notiek intensīvi remontdarbi ķīmijas, matemātikas, bioloģijas un fizikas kabinetu pārkārtošanā. Darbus veic Valmieras celtniecības firma "Bazalts".

 

Kaut arī šādu projektu īsteno vairākas vidējās mācību iestādes, katra tā ietvaros vēlas veikt uzlabojumus, kas visvairāk atbilst attiecīgās skolas mācību apstākļiem. Arī Strenču pedagogi projekta ietvaros cenšas īstenot savas idejas mācību darba uzlabošanai.

 

Vidusskolas direktors Jānis Pētersons stāsta, ka pedagogi kabinetu pārveidē ierosinājuši arī savas idejas, ko celtnieki apņēmušies izpildīt. "Matemātikas kabinetu gribam izveidot līdzīgu augstskolas auditorijai, lai skolā būtu vieta, kur vajadzības gadījumā uz kādu nodarbību vai lekciju varētu sapulcēties apmēram 50 cilvēku.

 

 

Mācību process tāpat notiks, bet ir gadījumi, kad vajadzīga lielāka telpa. Tad šo auditoriju varēsim izmantot. Nākamo klasi vairāk domājam pielāgot grupu darbam. To iekārtosim tā, lai dažās minūtēs varētu izveidot apaļus galdus grupu nodarbībām. Vēlamies izmantot dažādas metodes, jo ne vienmēr mācību darbs ir auglīgs, ja skolēni tikai sēž cits aiz cita un klausās pedagogā.

 

 

Ķīmijas un bioloģijas kabineti būs tā iekārtoti, lai skolēni iespējami labāk varētu veikt praktiskos darbus un redzēt dažādus demonstrējumus. Viss tiek darīts, lai bērns fiziski būtu tuvāk praktiskiem eksperimentiem.

 

 

Mums ir iecere ķīmijas kabinetā uzstādīt speciālu apļa veida galdu, kura vidū atrastos skolotājs un spētu uzskatāmi visiem parādīt eksperimentus, kā arī labāk vadīt praktiskos darbus," stāsta J. Pētersons. Viņš piebilst, ka skolotāju idejām ļoti pretimnākoša ir mēbeļu piegādātājfirma, kura ir ievērojusi visus ieteikumus galdu aprīkojuma veidošanai.

 

Pedagogi gan rūpējas, lai mācību darbs kļūtu kvalitatīvāks, tomēr ir problēma, ko skolotāji vien nevar atrisināt. Ir ļoti grūti vidusskolā nokomplektēt 10. klasi jaunajam mācību gadam, jo trūkst bērnu. Direktors atzīst, ka krīze, kas skārusi vairākas ekonomikas jomas, secen nav gājusi arī skolām.

 

 

"Tagad arvien vairāk cilvēku pārceļas uz lielajām pilsētām, turklāt mūsu novadā vispār nav daudz iedzīvotāju. Tomēr uzskatu, ka turpmākā skolas pastāvēšana neatrodas zem jautājuma zīmes. Ar skolēnu nokomplektēšanu mums grūtības bijušas pastāvīgi. Tas, ka vienu gadu var nebūt vienas klases, nav iemesls vidusskolas likvidēšanai.

 

 

Mēs esam ieviesuši daudz labu lietu, kādas audzēkņiem līdz šim nav piedāvājušas pat lielu pilsētu mācību iestādes. Pie mums mācīties pieredzi ir braukuši pedagogi arī no Valmieras vidusskolām. Domāju, ka nākotnē būs labāk, jo attīstība notiek ne tikai pa spirāli, bet arī viļņveidīgi. Nav variantu - jādomā tikai par to, kā tikt uz augšu," apliecina J. Pētersons.