Novadu reformas priekšvakarā Smiltenē satiksies triju novadu deputāti

2019. gada 4. jūnijs 07:45

404

Novadu reformas priekšvakarā Smiltenē satiksies triju novadu deputāti

Šo ceturtdien, 6. jūnijā, Smiltenē, novada domes ēkā, notiks Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) oficiālās konsultācijas par pašvaldību reformu ar Smiltenes, Apes un Raunas novada pašvaldību deputātiem.

Deputāti ir aicināti uz aptuveni divu stundu ilgu diskusiju par ministrijas piedāvāto administratīvi teritoriālo modeli un tā izveides kritērijiem. Darba kārtībā paredzētas ministra un eksperta uzrunas un skaidrojumi, bet lielāko tikšanās laiku paredzēts veltīt, uzklausot pašvaldību deputātu komentārus un atbildot uz jautājumiem, “Ziemeļlatviju” informē VARAM Sabiedrisko attiecību nodaļa.
27. maijā VARAM ir uzsākusi vērienīgāko sabiedrisko apspriešanu Latvijas politiskajā vēsturē. Gada laikā notiks vairāk nekā 100 pasākumu, kuros ministrs Juris Pūce tiksies un uzklausīs pašvaldību deputātus, iedzīvotājus un uzņēmējus. Konsultācijas ar pašvaldībām ilgs līdz šā gada septembrim, bet tikšanās ar iedzīvotājiem notiks līdz nākamā gada maijam.
VARAM uzsver, ka konsultācijas un sabiedriskā apspriešana ir plānotas tieši, lai izveidotu dialogu ar Latvijas pilsonisko sabiedrību, vietējām kopienām un pašvaldībām, tāpēc aicina novadu deputātus pārstāvēt iedzīvotāju un uzņēmēju intereses, piedalīties sarunās un izteikt savu viedokli un idejas šajā visai Latvijai tik nozīmīgajā reformā,
“Mēs sākam konsultācijas par teritoriālā iedalījuma modeli, lai uzklausītu viedokļus un nonāktu pie tādas Latvijas pašvaldību iedalījuma kartes, kas būtu visu iedzīvotāju interesēs un kalpos kā platforma valsts un pašvaldību pakalpojuma tīkla sakārtošanai jebkurā nozarē. Es aicinu pašvaldību deputātus iesniegt konstruktīvus priekšlikumus un gatavoties argumentētai diskusijai,” ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību pie novadu deputātiem vēršas J. Pūce.
Tikšanos laikā VARAM piedāvās apspriešanai ministrijas ierēdņu un ārējo ekspertu izstrādāto pašvaldības teritorijas modeli, informēs par jaunās pašvaldības teritorijas izveides kritērijiem un plānotajiem valsts atbalsta veidiem. Tāpat piesaistītie eksperti pamatos VARAM piedāvājumu ar pētījumiem, tajā skaitā par iedzīvotāju kustību pēc darba un pakalpojumiem, par ekonomiskās attīstības pašreizējiem punktiem topošajā apvienotajā novadā, par novada administratīvā centra sasniedzamību un citiem.
Latvijas pašvaldību reformas jeb jaunā teritoriālā iedalījuma kartē Smiltenes novads ir iezīmēts kopā ar Apes un Raunas novadiem, tāpēc “Ziemeļlatvija” sākusi rakstu sēriju par kaimiņu novadiem. Jau rakstījām par to, kā dzīvo cilvēki Raunas pusē un ko viņi domā par gaidāmo novadu reformu. Tagad publicējam interviju ar Raunas novada domes priekšsēdētājas vietnieku Aivaru Damrozi.

– Ar ko jūsu skatījumā ir spēcīgs Raunas novads?
– Ar uzņēmīgiem, sīkstiem cilvēkiem, kuri pie pirmajām grūtībām nav devušies projām uz ārzemēm. Šādi cilvēki ir viena no lielākajām Latvijas vērtībām. Vēl Rauna atrodas ideālā vietā. Visas pilsētas – Valmiera, Cēsis, Smiltene – ir nosacīti vienādā attālumā. Ļoti daudzi mūsu novada cilvēki izmanto pakalpojumus, kas pieejami šajās pilsētās, un droši vien attiecībā uz Valmieru izmantotu daudz vairāk, ja būtu sakārtots ceļš. Savukārt Drustiem ir sāpe par to, ka uz šo ciematu nav neviena asfaltēta ceļa. 2017. gadā Drustu un Jaunpiebalgas iedzīvotāji apvienojās, lai valsts reģionālajā autoceļā Rauna– Drusti–Jaunpiebalga stādītu kartupeļus ar mērķi autoceļu uzturētājiem parādīt, ka ceļš šobrīd ir piemērotāks nevis auto un divriteņu satiksmei, bet apstādīšanai. Taču šis ceļš Drustu pagasta iedzīvotājiem ir dzīvības un saimnieciskā artērija, pa to brauc skolēnu autobusi, satiksmes autobusi, ātrās palīdzības brigādes.
– Par novada centru Raunu “Ziemeļlatvija” jau rakstīja. Kā cilvēki dzīvo Drustu pagastā? Kādi uzņēmumi, iestādes tur atrodas?
– Rauna Drustiem pāri nav darījusi. Mūsu novads visu laiku attīstās diezgan līdzsvaroti. Šogad Drusti kļuva slaveni ar jauno mobilo automatizēto katlumāju, kas ražos siltumu arī pašvaldības iestādēm. Šo Latvijā ražoto konteinera tipa katlumāju uzstādīja energokompānija SIA “Ilūkstes siltums”, investējot 195 tūkstošus eiro un pilnībā automatizējot siltumenerģijas piegādi novada vajadzībām. Attīstības finanšu institūcija ALTUM finansēja 59 procentus jeb 115 000 eiro no kopējā investīciju apjoma. Jaunā, ievērojami energoefektīvā katlumāja turpmāk atvieglos pašvaldības darbu, samazinot katlumājas uzturēšanas izmaksas, piemēram, nebūs jāiegādājas šķelda tās kurināšanai, nebūs jāveic tās tehniskā apkope un remonts. Galvenais mērķis, modernizējot siltumapgādi Drustu ciemā, bija padarīt jau esošo siltumapgādi ekonomiskāku un energoefektīvāku. Iegūs arī iedzīvotāji, jo samazināsies apkures rēķini ar nosacījumiem, ka apsildāmās platības ir energoefektīvas un saņemto siltumu ir iespējams uzskaitīt.
No pašvaldības iestādēm Drustos atrodas pagasta pārvalde un pamatskola no 1. līdz 9. klasei. Pašreiz novadā norisinās izglītības iestāžu reorganizācijas process – Drustu pamatskola apvienojas ar Raunas vidusskolu.
Drustos ir diezgan daudz zemnieku, ir arī centieni attīstīt tūrismu, kam piemērs ir viesu nams “Pļavnas”, kas darbojas ilgus gadus, tāpat ir Kavalieru nams un topošais atpūtas komplekss “Ūdensrozes”. Taču problēma ir nesakārtotā infrastruktūra. Piemēram, drustēnietis Jānis Āboliņš savu uzņēmumu uztur jau no 1993. gada un, patriotisku motīvu vadīts, nav pametis Drustus, taču viņš ir teicis, ka tie cilvēki, kuri Drustus pamet, to dara arī slikto ceļu dēļ. Tāpēc tas, ka cilvēki aiziet no laukiem, nav administratīvi teritoriālās reformas jautājums. To naudu, ko valsts tērē reģionālajai reformai, drīzāk vajadzētu ieguldīt valsts ceļu infrastruktūrā. Tas jau vien būtu milzīgs atbalsts cilvēkiem, kuri vēlas savu biznesu attīstīt laukos.

– Jūsuprāt, šo jau 2009. gadā iesākto novadu reformu vajag turpināt?
– Droši vien vajadzētu, taču tad, ja reforma būtu loģiska un saprotama. Pašreizējā variantā, manuprāt, valdība savus izvirzītos mērķus nesasniegs. Steidzoties un neizvērtējot visus aspektus, var pieļaut daudzu cilvēku dzīvei liktenīgas kļūdas. Politiskā griba darīt ir apsveicama un laba, bet reformai ir jābūt tādai, kas sekmē, nevis grauj. Šobrīd tā neko nesekmē. Es pilnībā pievienojos viedoklim par to, ka ir jāveido pašvaldību otrais reģionālais līmenis, un tad, skatoties caur reģiona prizmu uz izglītības tīklu, sociālo jomu, veselības aprūpi, savu novadu, varētu saprast, kam un ar ko labāk apvienoties, lai no reformas būtu ekonomisks ieguvums. Manā skatījumā, novada izmēram nav nozīmes. Nozīme ir tam, kā māk apsaimniekot naudu, īstenot pašvaldības funkcijas un sniegt visus pakalpojumus.

– Ja Raunas novadu apvienotu ar Smiltenes novadu, ko Raunas novadā noteikti vajadzētu saglabāt?
– Komfortu un pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem. Tas ir pats galvenais. Un viena lieta ir saglabāt, bet cita – turpināt attīstīt iesākto, jo, tikai saglabājot, viss iet uz rietu.

– Raunas novada deputāti tomēr vairāk skatās Cēsu nekā Smiltenes virzienā.
– Pirmkārt, tā ir vēsturiskā saikne. Otrkārt, tiem novadiem, kuri izveidojušies bijušā Cēsu rajona teritorijā, ir kopīgi projekti un kopīgas iestādes. Piemēram, šogad martā Pārgaujas, Līgatnes, Raunas, Jaunpiebalgas un Amatas novadi izveidoja kopīgu bāriņtiesu, jo šāda institūcija darbojas efektīvāk. Mums ir kopīga būvvalde un Izglītības pārvalde. Raunas un Priekuļu novadiem ir kopīga pašvaldības policija. Iepriekšējā reformā pašvaldības tika mudinātas veidot sadarbības reģionus, un mēs to reāli darām. Kāpēc tagad jānīcina ārā tas, kas jau ir izveidots? Ar Smiltenes novadu mūsu novadam sarunas vēl nav bijušas, bet to vajag darīt. Vajag aprunāties visiem kopīgi un izspriest, lai būtu izpratne, kāpēc darīt tā vai šitā.

UZZIŅAI
Apes novada domes deputāti
Jānis Liberts, domes priekšsēdētājs
Astrīda Harju, domes priekšsēdētāja vietniece
Ivars Kalniņš
Iluta Apine
Una Reķe
Veneranda Kustova
Aivars Maltavnieks
Andris Rubins
Jānis Uskliņģis

Raunas novada domes deputāti
Evija Zurģe, domes priekšsēdētāja (ilgstošā prombūtnē, pienākumus pilda Aivars Damroze)
Aivars Damroze, domes priekšsēdētājas vietnieks
Edgars Plētiens
Aleksandrs Katiševs
Didzis Blūms

Alda Raiskuma
Dace Sarkane
Elvijs Reķis
Elīna Judina

Smiltenes novada domes deputāti
Gints Kukainis, domes priekšsēdētājs
Kārlis Lapiņš, domes priekšsēdētāja vietnieks
Aigars Dudelis
Aija Cunska
Jānis Sīklēns
Vairis Tralla
Jānis Pērle
Andis Rozītis
Dzintars Zvaigzne
Ināra Grundāne
Ilze Vergina
Tija Zaļkalne
Edgars Avotiņš
Kaspars Markss
Birute Mežale

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Novadu reformas priekšvakarā Smiltenē satiksies triju novadu deputāti

Kategorijas