Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Pārmaiņu gaidās

Arturs Goba

2009. gada 5. jūlijs 10:11

1205
Pārmaiņu gaidās

Dažos teikumos esmu jau pieminējis notikumus Baltkrievijā un Irānā. No procesu tālākas gaitas būs atkarīgi daudzi globālās politikas aspekti, tāpēc der par šīm tēmām runāt vēlreiz.

 

Baltkrievijas prezidents ar savu publisko nevēlēšanos atzīt Dienvidosetijas un Abhāzijas neatkarību izsauca visai neapvaldītus paziņojumus Maskavā. Par piena produktu embargo jau zinām - to nācās mīkstināt.

 

 

 Politiskā līmenī tiek runāts, ka Lukašenko režīmam ir tikai rietumnieciski orientēta opozīcija, tāpēc jāsāk veidot uz Krieviju orientētu opozīciju. Žirinovskis skaļi deklarē, ka Lukašenko pēc gada tiks gāzts, un tad viņš, Žirinovskis, baķkam dos pajumti līdzās savai vasarnīcai un atļaus uz turieni ņemt līdzi arī govi.

 

Kremļa piktumu izsaucis ne tikai Lukašenko niķis nepildīt solījumus un niknā pretestība Baltkrievijas ekonomikas sagrābšanas mēģinājumiem. Bardzību Maskava demonstrē saistībā ar Dienvidosetijas un Abhāzijas kārti. Minētajos Gruzijas reģionos līdz pagājušā gada augustam atradās tā sauktie Krievijas miera uzturētāji, kam bija starptautisks mandāts.

 

 

Pēc piecu dienu kara miera uzturētāju vietā stājās regulārā armija un, lai militāro bāzu atrašanās izskatītos likumīga, vajadzēja atzīt abu „valstu" neatkarību. Marionešu valdības Krieviju aicināja izvietot savās teritorijās bāzes, un tas tiek īstenots. Lai viss izskatītos civilizēti, vajadzīgas vēl citas valstis, kuras abas separātistu teritorijas atzītu par leģitīmām valstīm, bet šīs cerības neattaisnoja pat Lukašenko.

 

Pašā Baltkrievijā baķka ir populārs, jo diktatori vienmēr bauda lielāku popularitāti par demokrātiem. Baķka diezin vai metīsies Rietumu apkampienos, bet neizbēgams ir ekonomikas virziens uz integrāciju ar Eiropu, jo ekonomikai vajadzīgas milzu investīcijas.

 

Irānas savdabība Ar naftu bagāta lielvalsts, kur valda šiītu musulmaņi ar Augstāko garīgo padomi priekšgalā. Irāņi etniskā ziņā ir tuvāki āriešiem, kamēr citas apkārtējās zemes apdzīvo arābi. Kas baidās no irāņu atombumbām?

 

 

Bažīga, protams, ir Izraēla, bet jāatceras Goldas Mairas savulaik sacītais: „Mums atomieroču nav, bet, ja būs nepieciešams, mēs tos pielietosim." Visvairāk no Irānas varenības baidās Ēģipte, Sauda Arābija un Jordānija, jo šīs zemes nevēlas Irānas dominēšanu reģionā.

 

Šiītu musulmaņiem piemīt savdabīgs fanātisms - viņi gatavi mirt cīņā pret absolūto ļaunumu. Pirms 30 gadiem par tādu tika uzlūkots šaha Pehlevi režīms. Trimdā izsūtītais ajatolla Homeini aicināja tautu uz cīņu pret šahu, un notika revolūcija. Pirmos demonstrantus apšāva, un pēc 40 dienām ielās izgāja daudz vairāk fanātiķu. Atkal lija asinis. Vēl pēc 40 dienām jau pulcējās miljoni, kuru priekšgalā soļoja mullas, un karavīri atteicās šaut. Ar audzēju slimais šahs pameta valsti.

 

Varu valstī saņēma garīdzniecība ar ajatollu Homaini priekšgalā. Viņam pakļāvās prezidents un valdība. Tagad valda cits ajatolla - Hameneī - un daudzi komentētāji šos uzvārdus jauc.

 

Prezidents Ahmedinedžads nav garīdznieks, viņš cēlies no trūcīgajiem slāņiem, bijis karavīrs. Viņu atbalsta daļa garīdzniecības un tautas nabadzīgākā daļa. Ienīst naftas magnāti un studējošā jaunatne. Priekšvēlēšanu aptaujas Ahmedinedžadam prognozēja 28 procentus balsu, tāpēc pasludinātā uzvara ar 63 procentiem balsu uzskatāma par viltojumu.

 

Nekas vēl nav beidzies Ir notikušas sadursmes, gājuši bojā 9 policisti un nezināms skaits demonstrantu. Simtiem arestēto. Zīmīgi, ka Irānas augstskolās 60 procentu studentu ir meitenes, kuras musulmaņu galvassegas mīl koķeti atstumt pakausī, vairums nēsā džinsas.

 

Prezidenta kandidāts, kuru dievina jaunatne, ir Musavi, kurš bija premjers astoņus gadus ilgajā karā pret Irāku. Viņa atbalstītāji ir bijušie prezidenti Hatami un Rasandžani. Abi ir lielā biznesa pārstāvji, bet Rasandžani skaitās bagātākais vīrs Irānā, pie tam viņš vada ļoti ietekmīgo Konsultatīvo padomi.

 

Oligarhi ienīst Ahmedinedžadu arī tāpēc, ka prezidents centies mazināt bagātnieku turību, daļu naudas piešķirot nabagiem. Kā populisms vērtējams fakts, ka nesen benzīns maksāja ap vienu santīmu litrā.

 

 

Tagad gan litrs maksājot ap 25 santīmiem, jo citādi valstī trūka degvielas. Musavi, kurš aicina tautu uz protestiem, nav nekāds liberālis Rietumu izpratnē, viņš drīzāk saucams par pragmatiķi. Bet fakts arī tas, ka notikumi pakļauj sev cilvēku raksturus, maina pārliecību. Musavi izpildīja reliģisku attīrīšanās rituālu, ko islāma zemēs veic cilvēki, kuri gatavojas mirt. Tas iespaido piekritējus.

 

Ajatolla pieļāvis divas kļūdas. Pirmkārt, viņš melojis tautai. Otrkārt, viņš atteicies no neitralitātes, atbalstot Ahmedinedžadu. Šiīti šādas apgrēcības nepiedod.

 

Režīma galvenais spēks ir Islama revolūcijas sardze - korpusā ap 225 tūkstoši vīru ar tankiem un helikopteriem. Līdz šim notikumos iejaucās maz, vairāk tikai draudēja. Kopā ar policiju nemierus apspiest traucās Zemessardze - ap 120 tūkstošiem pusanalfabētu, mežonīgi savā fanātismā.

 

Tiesa, pašlaik nav cīņas pret absolūto ļaunumu, bet valsts jaunatne gluži vienkārši vēlas dzīvot civilizētu dzīvi - bez valdītāju meliem un viltus ideāliem. Nekas nav beidzies.