Viens no spēcīgākajiem negaisiem pēdējās desmitgadēs

2019. gada 14. jūnijs 07:45

529

Viens no spēcīgākajiem negaisiem pēdējās desmitgadēs

Milzu krusa, viesuļvirpulis, nogāzti koki, sabojātas automašīnas un ēkas, plūdi – ar šādām bildēm sociālajos tīklos dalījās iedzīvotāji pēc viena no spēcīgākajiem negaisiem pēdējās desmitgadēs Latvijas teritorijā. Lielākie postījumi nodarīti Kurzemē un Vidzemē.

Laika posmā no 11. jūnija pulksten 6.30 līdz 12. jūnija pulksten 6.30 Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Vidzemes reģiona brigāde saņēma 25 izsaukumus – deviņus uz ugunsgrēku dzēšanu, 15 uz glābšanas darbiem un vēl viens bija maldinājums. Saistībā ar negaisu un lielo vēju Vidzemē saņemti divdesmit izsaukumi. “Visticamāk, tieši zibens izlādes rezultātā vakar Vidzemē izcēlās seši ugunsgrēki. Tonakt ugunsdzēsēji glābēji devās uz vairāk nekā desmit notikumiem, kur uz ceļa braucamās daļas bija uzkrituši koki. Šādi izsaukumi tika saņemti uz Beverīnas novada Kauguru pagastu, Burtnieku novada Valmieras pagastu, Strenčiem, Strenču novada Plāņu pagastu, Andreja Upīša ielu Valmierā, Līgatnes novada Līgatnes pagastu, Strenču novada Sedu, Alūksnes novada Liepnas pagastu un Brīvības ielu Rūjienā,” informē VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā speciāliste Vidzemē Sandra Vējiņa.
Strenču novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Ginta Gailīte “Ziemeļlatvijai” stāsta, ka trešdien, dodoties no Jērcēniem uz darbu Strenčos, ceļa posmā bija redzama neierasta un pat šausmīga aina – ik pa periodam sakrituši koki, ceļmalā mētājās batuts, visticamāk, atpūsts no kādas mājas pagalma. “Jērcēnmuižas parkā negaisa naktī vecie koki lūza brakšķēdami, kaut arī arboristi tos bija sakopuši. Viens zars uzkritis uz šķūnīša jumta, tagad nāksies remontēt. Arī Strenčos pie domes ēkas ozolam un liepai bija nolauzti pamatīgi zari, bet bērzs izgāzts ar visām saknēm. Šobrīd zari novākti un sazāģēti. Feisbukā redzēju fotogrāfijas no Strenčiem, kur spēcīgais negaiss nodarījis vēl lielāku skādi,” saka Strenču novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste G. Gailīte.
Viņai taisnība, sociālā tīkla Facebook lietotāja Santa Lelle publicējusi vairākas fotogrāfijas, kurās redzams, kā pagalmā sagāzti koki, viens no tiem virsū automašīnai. Fotogrāfiju autore kā atrašanās vietu norādījusi Strenčus un komentārā ierakstījusi: “Arī mums bija negaiss! Bildēs redzama tikai daļa no bojājumiem.” Laikrakstam ar sievieti neizdevās sazināties, lai noskaidrotu ko vairāk par vētras nodarītajiem postījumiem.
Mediju uzmanības lokā nonākusi vēl kāda vēsts no Strenčiem. Negaisa naktī uz Strenču psihoneiroloģiskās slimnīcas otrās nodaļas ēkas jumta uzkritusi priede. Citu postījumu slimnīcas teritorijā nav, arī cilvēki nav cietuši, savukārt darbs slimnīcā rit ierastajā režīmā.
Pēc laikraksta rīcībā esošās informācijas, nedēļas sākums salīdzinoši mierīgāks bijis Valkas un Smiltenes novados. Vienīgi Smiltenes pilsētas centrā naktī no pirmdienas uz otrdienu zibens iespēris ozolā, kas atrodas “Smiltenes aptieka 2” pagalmā.
“Salīdzinot ar iepriekš novērotajām liela mēroga pērkona negaisu zonām, šī izceļas ar savu ilgstošo noturību. Ja ierasti pērkona negaisu “mūžs” ir no pāris stundām līdz pusdiennaktij, tad šīs zonas aktīvais posms pārsniedza diennakti un tuvojās jau divām – tā izveidojās 10. jūnijā virs Vācijas dienvidiem, 11. jūnijā pārvietojās pār Baltijas jūru un šķērsoja Latviju, bet 12. jūnijā tā vēl bija novērojama virs Krievijas rietumiem. Nedaudz netipiski ir arī tas, ka tik stiprs pērkona negaiss ir izveidojies jau jūnija pirmajā pusē, jo ierasti spēcīgākie negaisi veidojas jūlijā un augustā, kad to attīstībai ir labāki apstākļi,” stāsta Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) sabiedrisko attiecību speciālists Oskars Vizbulis.
Kopumā Latvijā aizvien ir jārēķinās, ka pērkona negaisi ir bīstamākā atmosfēras parādība vasaras sezonā, kas ik gadu atsevišķās vietās rada apdraudējumu un postījumus. Tādēļ sekojiet laika prognozēm un brīdinājumiem LVĢMC mājaslapā.
S. Vējiņa atklāj, ka šis pēdējos gados bijis lielākais negaiss, kura laikā VUGD saņēma tik daudz izsaukumu, kas saistīti ar zibens izlādēm. Viņa aicina iedzīvotājus iepazīties ar padomiem ārkārtas situācijā, kas elektroniski pieejami VUGD mājaslapā vugd.gov.lv sadaļā “Drošības padomi”.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Viens no spēcīgākajiem negaisiem pēdējās desmitgadēs

Kategorijas