Palielinās pabalstu invalīdiem no bērnības

2019. gada 21. jūnijs 07:45

“Kā notiek valsts pabalsta piešķiršana invalīdam, kuram nepieciešama kopšana? Vai ir paredzētas kādas izmaiņas pabalstu izmaksā tuvākajā laikā invalīdiem no bērnības?“ jautā lasītāja.
Atbild Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Pabalstu daļas eksperte Solvita Sukure.
Lai saņemtu valsts pabalstu, invalīdam, kuram nepieciešama kopšana, jābūt izsniegtam Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) atzinumam par īpašās kopšanas nepieciešamību. Lai sāktu risināt jautājumu par minētā medicīniskā atzinuma iegūšanu, vispirms jādodas pie sava ģimenes ārsta, kas sagatavo dokumentus iesniegšanai VDEĀVK, ja ir tāda nepieciešamība un atbilstība. Šis ir ārstu kompetences jautājums. Ja VDEĀVK izsniedz atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību, tad Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA), pamatojoties uz personas iesniegumu, piešķir pabalstu invalīdam, kuram nepieciešama īpaša kopšana. Pabalsta apmērs ir 213,43 eiro mēnesī. Pabalstu piešķir un izmaksā pašai personai, kura atzīta par invalīdu un kurai sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem nepieciešama īpaša kopšana.
Iesniegums pabalsta piešķiršanai jāiesniedz VSAA ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no dienas, kad rodas tiesības uz to, tas ir, no dienas, no kuras VDEĀVK cilvēkam ar invaliditāti ir noteikusi īpašās kopšanas nepieciešamību. Informāciju par personai noteikto invaliditāti un izsniegtajiem medicīniskajiem atzinumiem VSAA no VDEĀVK saņem elektroniski.
No 1. jūlija personai ar invaliditāti, kurai nepieciešama kopšana un kuras invaliditātes cēlonis ir slimība no bērnības, īpašās kopšanas pabalstu palielinās par 100 eiro. Proti, tā apmērs būs 313,43 eiro mēnesī. Pabalstu jaunajā apmērā VSAA pārrēķinās bez personas iesnieguma.
Ja ir papildu jautājumi, tos var uzdot, rakstot uz e-pastu: konsultacijas@vsaa.gov.lv vai piezvanot uz konsultatīvo tālruni 64507020.

Pats sevi nevar pieteikt apbalvojumam

Par kādiem nopelniem Latvijā piešķir augstākā līmeņa valsts apbalvojumus?

Ierosinājumu par kādas personas apbalvošanu ar valsts apbalvojumu var izteikt ikviens iedzīvotājs. Noteikts, ka ierosinājumu drīkst izteikt tikai par kādu citu personu – nevienam nav tiesību pašam lūgt, lai viņu apbalvo ar valsts apbalvojumu, sacīts Valsts prezidenta oficiālajā mājaslapā, sadaļā “Valsts apbalvojumi”.
Valsts apbalvojumus pasniedz saistībā ar Latvijas valstij nozīmīgiem notikumiem, kā Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas gadadienā 4. maijā, Lāčplēša dienā 11. novembrī un Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienā 18. novembrī. Ar ordeņiem un to goda zīmēm, izņemot Viestura ordeni, neapbalvo pēc nāves. To pašu, bet augstākas šķiras vai pakāpes valsts apbalvojumu par jauniem nopelniem jau apbalvotai personai var piešķirt pēc četru gadu starplaika.

Lāčplēša ordenis
Mūsdienās Lāčplēša Kara ordenis vairs netiek pasniegts. To pasniedza no 1920. līdz 1928. gadam. Lāčplēša Kara ordenis bija pirmais un augstākais Latvijas valsts apbalvojums. Tā dibināšanu ierosināja Latvijas armijas virspavēlnieks pulkvedis Jānis Balodis, un to piešķīra par kauju nopelniem Latvijas armijas karavīriem, bijušo latviešu strēlnieku pulku cīnītājiem, kā arī ārzemniekiem, kuri bija palīdzējuši Brīvības cīņās vai citādi sekmējuši Latvijas valsts nodibināšanu un izveidošanu.
Lāčplēša Kara ordeņa zīme ir balti emaljēts ugunskrusts ar sarkanu un zelta apmalojumu. Aversā centra medaljonā – Lāčplēsis, kas cīnās ar lāci. Krusta stūros – sakrustoti zobeni. Reversā medaljonā ir datums – 11. novembris 1919. Krusta zaros iegravēts –“Par Latviju”.

Triju Zvaigžņu ordenis
Jau 1921. gada pirmajā pusē Satversmes sapulce diskutēja par civila ordeņa nepieciešamību valstī.
Triju Zvaigžņu ordenis ir visaugstākais valsts apbalvojums, kas nodibināts 1924. gadā par piemiņu Latvijas valsts tapšanai un atjaunots 1994. gadā. Tā devīze ir “Caur ērkšķiem uz zvaigznēm”. 1924. gada 25. martā pirmais Valsts prezidents Jānis Čakste izsludināja Likumu par Triju Zvaigžņu ordeni, un pirmoreiz tas tika piešķirts 1925. gada 24. februārī pašam J. Čakstem un Zigfrīdam Annai Meierovicam, abiem ordeņa iedibinātājiem, bet trīs dienas vēlāk tika apbalvots Kārlis Ulmanis un Rainis.
Ar Triju Zvaigžņu ordeni apbalvo par sevišķiem nopelniem Tēvijas labā. Nopelni Tēvijas labā, par kuriem Triju Zvaigžņu ordeni piešķir, var izpausties valsts, pašvaldības, sabiedriskajā, kultūras, izglītības, zinātnes, sporta vai saimnieciskajā darbā.

Viestura ordenis
Nodibināts 1938. gadā senās, patstāvīgās Latvijas varenības piemiņai un atjaunots ar Valsts apbalvojumu likumu 2004. gadā. “Esiet stipri un cīnieties!” ir šā apbalvojuma devīze.
Ar Viestura ordeni apbalvo par sevišķiem militāriem nopelniem, kā arī par sevišķiem nopelniem nacionālajā pretošanās kustībā un valsts neatkarības aizstāvēšanā, valsts drošības un sabiedriskās kārtības uzturēšanā un nostiprināšanā, robežas apsargāšanā, valsts bruņoto spēku veidošanā, valstiskās apziņas ieaudzināšanā pilsoņos, sagatavojot tos kalpošanai savai valstij un zemei un savas valsts un zemes nelokāmai aizsargāšanai.
Viesturs (13. gadsimta rakstītajos avotos arī Viestards, Viesthardus, Vesthardus, Vestardus, Vesters) bija seno zemgaļu karavadonis un valdnieks ar sēdekli Tērvetes pilī, kura dzimšanas un miršanas gadi nav zināmi un kura pārziņā 13. gadsimta sākumā bija Zemgales rietumu daļa. Pēc valodnieka Ernesta Bleses domām, Viestards ir baltu cilmes personvārds, kas liecina par cilvēku, kurš par visiem rūpējas. Sākoties vācu invāzijai Latvijas teritorijā, Viesturs vispirms sadarbojās ar vāciešiem, bet kopš 1219. gada aktīvi cīnījās pret krustnešiem.
Pirmais apbalvojums ar Viestura ordeni tika piešķirts 1938. gada 17. novembrī, bet pēdējoreiz – 1940. gada 13. jūnijā. Ordenis pastāvēja tikai 20 mēnešus, apbalvojamie bija karavīri.

Atzinības krusts
Atzinības krusts dibināts 1710. gadā Liepājā, Latvijas Republikā nodibināts 1938. gadā par piemiņu Kurzemes un Zemgales hercogistes slavas laikiem un atjaunots ar Valsts apbalvojumu likumu 2004. gadā. Apbalvojuma devīze ir “Godaprāta ļaudīm”.
Ar Atzinības krustu apbalvo par izcilu Tēvijas mīlestību un par sevišķiem nopelniem valsts, sabiedriskajā, kultūras, zinātnes, sporta un izglītības darbā. Par nopelniem uzskatāma uzticīga un uzcītīga kalpošana valsts vai pašvaldības dienestā, priekšzīmīga un godīga darba izpilde, ikviena sabiedriska kalpošana, tautas gara, pašdarbības un saimniecisko spēku attīstīšana.
Pirmsākumos apbalvojumu piešķīra par izciliem nopelniem civilā un militārā jomā un tā saņēmēji ieguva mantojamu muižnieka titulu. Atzinības krustu Latvijas laikā piešķīra par izcilu Tēvijas mīlestību un par nopelniem valsts, sabiedrības un kultūras labā.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Palielinās pabalstu invalīdiem no bērnības

Kategorijas