Jānis un Līga – vārdi ar latvisku spēku

2019. gada 21. jūnijs 07:45

989

Vieni no tradīcijām bagātākie latviešu svētkiem ir Līgo vakars un Jāņi. Spēcīgi un dziļi. Tieši šādus vārdus – Jānis un Līga – saviem vecākajiem bērniem devusi smilteniete Zaiga Krūmiņa. Savukārt jaunākajam dēlam Jurim vārdu izvēlējies brālis Jānis. Pirmssvētku laikā “Ziemeļlatvija” uz sarunu aicināja Zaigu, lai noskaidrotu, kālab septiņdesmito gadu pirmajā pusē viņa izvēlējās saviem bērniem dot vārdus, kas ir svinami vienlaikus ar latviešu nacionālajiem svētkiem.

“Kad uzaicinājāt uz interviju, sāku domāt, kāpēc toreiz mana izvēle bija šāda. Jānis man dzima ziemā, Līga – rudenī, laikā, kad nebija nekādu puķu. Man pašai dzimšanas diena un vārda diena ir jūlijā, kad viss zied. Man vienmēr ir gribējies, lai ciemos nāk ar pļavu puķēm, kas rada romantisku noskaņu. Vēl skaidri zināju, ka saviem bērniem gribu dot latviskus vārdus. Tā nonācu līdz Jānim, ar Līgu problēmu nebija. Ieslēdzās taupīgā latvieša sindroms. Man pašai vārda diena un dzimšanas diena ir vienā dienā, bērnībā to pārdzīvoju, jo kā tad tā – viena lelle gadā. Bet, kļūstot pieaugušai, kļuvu gudrāka – abiem bērniem svētki un balle pie vienas reizes. Arī Līga bērnībā to pārdzīvoja, jo visi tikai skandināja Jāņus, un teica, ka par viņu visi aizmirsuši,” stāsta Līgas un Jāņa mamma Z. Krūmiņa.
Viņas jaunībā kādu laiku Jāņus nebija ieteicams svinēt, taču cilvēki tāpat manījās tos atzīmēt. “Tad lēnām sākās kustība, galdā tika celts Jāņu siers, pīrādziņi, kvass. Tradīcijas tās pašas. Mūsu ģimenes skaistākie Jāņi vienmēr bija laukos pie manas māsīcas Smiltenes pagastā, jo tur bija plašums, varēja lēkt pāri ugunskuram, dziedāt dziesmas un iesaistīties visās pārējās izdarībās. Tur bija tāda Noras tante, manam tētim māsa, viņa zināja dikti daudz Jāņu dziesmu, mums tikai atlika raut līdzi. Tie bija īpaši un maģiski mirkļi. Kad bērni paaugās, svinējām Smiltenē, jo turpat blakus mājai atradās Jāņukalns un Jāņos tur vienmēr rībēja zaļumballes. Pati vienu laiku strādāju Smiltenes kultūras namā, un Jāņu vakari bija aizņemti ar biļešu tirgošanu. Bērni nāca līdzi,” atceras ilggadējā Smiltenes novada bibliotēkas vadītāja Z. Krūmiņa.
Tomēr visspēcīgākās emocijas vasaras saulgriežos Krūmiņu ģimene izdzīvojusi laukos pie māsīcas. Z. Krūmiņa uzskata, ka tradīcijas piezemē un tām ir arī dziedinošs spēks. “Sēdi Līgo vakarā pie ugunskura, dziedi, domā. Emocionālais stāvoklis ir pavisam citādāks. Gaidot uzaustam sauli, cilvēks ir pārdomājis tik daudz gan par ģimeni, gan savu apkārtni. Tā ir vērtība. Pēdējos gados vasaras saulgriežus svinam Līgo kalnā kopā ar Līgas ģimeni. Jānis jau ir gabalā – darbos. Bet Līgo vakarā braucam pie Līgas uz “Lejas Varicēniem”, kur var piedzīvot ko līdzīgu kā laukos, kad bērni bija mazi. Šogad būs citādi, jo Līga kopā ar kori “Pakalni” dosies uz Gruziju. 23. jūnijā palikšu mājās. Protams, būs sieriņš, pīrāgi, kvass,” atklāj Z. Krūmiņa.
Viņa sarunas noslēgumā piebilst, ka vecākiem ir ļoti jāpiedomā, kādus vārdus dot savām atvasēm, jo tas atstāj iespaidu uz personību. Ar saviem trim bērniem Z. Krūmiņa lepojas no sirds un ir pateicīga, ka viņi mīl šo zemi.

Viedokļi
Stāsta Zaigas Krūmiņas bērni, vārda dienu gaviļnieki

Jānis Krūmiņš, grupas “Apvedceļš” līderis un solists
Bērnībā ļoti maz pārdzīvojām, ka mums ar māsu vārda diena ir svētkos. Tāpēc, ka mantas bija, svaigs gaiss, piens un arī sviests. Bērnībā Jāņus vienmēr svinējām visi kopā laukos. Tagad svētki man paiet visur citur, tikai ne mājās, jo mūziķiem šajā laikā ir sūri, grūti jāstrādā. Tas ir skarbs darbs. Šogad svētkos spēlēšu Anglijā, tad “skriešu” atpakaļ uz Vecpiebalgu un beigās Krastmalā.
Par manu vārda dienu neaizmirst, ļoti bieži pasākumu organizatori apsveic un dāvina Jāņu vainagus. Mājās pēc koncertiem bieži braucu ar trim četriem vainagiem, mašīnā vairs nav vietas aparatūrai. Kā pats sadzīvoju ar savu vārdu? Mani jau parasti sauc par Krūmu, par Jāni tikai tad, kad kāds ir ļoti dusmīgs.

Līga Krūmiņa-Krīgere, folkloras kopas “Rudzupuķes” vadītāja
Par to, ka mana vārda diena ir svētkos un par manu godināšanu aizmirsuši, pārdzīvoju tikai bērnībā. Gribēju būt vienīgā jubilāre. Taču, jo vairāk laiks iet, jo vairāk apzinos, ka man ir ļoti labs vārds. Kopumā ņemot, esmu ļoti apmierināta. Man šķiet, ka tam piemīt īpašs spēks. Tautas dziesmās “līgo” nozīmē “lai top!”.
Latviskās tradīcijas manā dzīvē ir likumsakarīgas. Man vienmēr patikusi tautas mūzika un postfolklora. Patīk dainas – teksti ir ļoti dziļi, un tajos atrodami kodi. Viss, kas ir par un ap mūsu kultūras mantojumu. Mūsu senči bija lieliski cilvēki, gaiši, spēcīgi, gudri.
Par pašu svētku svinēšanu man skaistāks šķiet gaidīšanas laiks, kad mēs, meitenes, aizejam pļavā un sev lasām vismaz deviņas dažādas puķītes. Mazajām tas ir liels izaicinājums, puiši iet uz birzīti pēc meijām un tiek pušķota māja. Kopīgā rosība ir vēl skaistāka nekā paši svētki. Tradīcijas ir jākopj.
Savulaik mēs ar draudzeni Vitu Rutku Līgo vakarā uzņēmāmies “šefību” Līgo kalnā, lai iedzīvotājiem būtu ne tikai cienasts un ugunskurs, bet arī danči un rotaļas. Jaunajiem tas likās jauki. Piedāvājām autentiskāku svinēšanas veidu. Ir taču skaisti sagaidīt nākamajā rītā uzlecam sauli, tas ir maģiski. Tad arī doties nopeldēties Tepera ezerā vai Niedrājā. Tikai rītiem piemīt tas svaigums. Esmu pateicīga mammai par šī vārda izvēli man.

Uzziņai
Līga. Vārda skaidrojums un nozīme
Latvijā dzīvo aptuveni 10 500 personu ar vārdu Līga.
Pirmais tips. Meklē dzīvē dinamiku, ir grēcīga, bet laimīga. Alkst ārkārtēju situāciju, kur sevi apliecināt. Var meklēt saskaņu ar vīrieti gadiem ilgi un to neatrast. Līgas fantāziju spēj aizraut vienīgi garīgi bagāta personība. Līga nemēdz pakļauties kategoriskiem pieprasījumiem. Ar pretīgumu noraugās gļēvos vīriešos. Tāpēc krietna daļa Līgu var būt arī visu mūžu nesaprastas.
Otrais tips. Apskaužams dzīvības sulīgums viņai plūst pa dzīslām. Viņa ienirst dzelmē, tad uzpeld un ap sevi veido tīksmības garu. Šī Līga ļauj vaļu kaislībām, slīpēti apved ap stūri pat neatvairāmas vīrišķības pretendentus. Jāņu nakts burvība Līgai piešķir spēju neļauties skumjām vai melanholiskām pārdomām.

Jānis. Vārda skaidrojums un nozīme
Latvijā dzīvo apmēram 56 650 personu ar vārdu Jānis. Vislatviskākais vārds, tāpēc tam ir vislielākā tipu dažādība.
Pirmais tips. Vīrišķīgais Jānis. Iejūtīgs kolēģis, pasakains bērnu tēvs, labs laulāts draugs. Tomēr arī šis Jānis izstrādā tādus gājienus, par kuriem grūti spriest – kāpēc? Vīrišķība izpaužas galantumā pret dāmām. Viņš ciena un mīl savu darbu. Nepļēguro un nedauzās pa svešu ģimeņu labirintiem.
Otrais tips. Jūtīgais sapņotājs. Piemīt maigums, iekšējā kautrība, bijība pret sievieti. Arī zināma turēšanās savrup. Vai sapņotājs vienmēr ir spējīgs visus vest uz priekšu? Šis Jānis reizēm nobīstas no vilinājuma, stipras kaislības, nobaidās no sevis. Varbūt tās ir tipiskas Jāņa šaubas – vai vispār iespējama miesas un dvēseles tieksmju saskaņa?
Trešais tips. Baudītājs, pašapzinīgais un triviālais dzīves tramdītājs, dimdinātājs un arī tukšinieks. To pēdējā laikā saradies ļoti daudz, un par tiem atmiņā iegulst rūgtas mieles.
Ceturtais tips. Sarežģītības un daudzplākšņainības paraugs. Šis Jānis iziet garu jo garu nobriešanas ceļu. Viņš iesāk ar diezgan naivu artiskumu, bravūru, kā arī nereti ir anarhists – runā visiem pretī, lai tikai nezaudētu individualitāti. Pa līkumotiem ceļiem (draud arī slīdēšana lejup) Jānis sasniedz īstu spēku atraisītību. Protams, ja viņa ceļā rodas tāda sieviete, kura saprot šo mētāšanos no vienas galējības otrā.
Piektais tips. Mīkstmiesis un “capļaks”, ārišķīgi teatrāls pozētājs, nelaimes čupiņa ikdienā.
Un tomēr Jāņiem ir gan intuīcija, gan izpalīdzētspēja, gan praktiskuma gars, gan fantāzija, kas ikdienu pārvērš svētkos. Visīsākās nakts burvība dzīvē bieži vien savijas ar dziļu traģismu.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Jānis un Līga – vārdi ar latvisku spēku

Kategorijas