Pierobežas biznesu sašūpo valdību iejaukšanās

2019. gada 26. jūnijs 07:45

162

Pierobežas biznesu sašūpo valdību iejaukšanās

Nokļūstot Valkas centrā darba dienā, iebraucējs pat nenojauš, cik augstu vilni pilsētā sit pierobežas “alkohola tūrisms”, – lai to redzētu, ir jāatrodas specializēto alkohola veikalu tuvumā, un, vēlams, nedēļas nogalē.

Paši valcēnieši gan ir pieraduši uz ielas dzirdēt igauņu un somu valodu, gan arī pie tā, kādus Valkas veikalos sapirktos alkohola daudzumus ārzemnieki krāmē savos transportlīdzekļos, – akcīzes nodokļa likme alkoholam viņu valstīs ir augstāka nekā Latvijā, attiecīgi par alkoholiskajiem dzērieniem tur ir jāmaksā vairāk nekā Latvijā.

Valkā atstāj tūkstošiem eiro
Vai alkohola tirdzniecības ziedu laiki pierobežā drīz beigsies? Pirms Līgo svētkiem viena no karstākajām un apspriestākajām ziņām Latvijas mediju telpā bija drīzumā gaidāmās izmaiņas Igaunijā. Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida 18. jūnijā izsludināja likumu, kas paredz no 1. jūlija Igaunijā par 25 procentiem samazināt akcīzes nodokli daļai alkoholisko dzērienu – alum, sidram un stiprajiem dzērieniem, lai dotu iespēju uzņēmējiem samazināt cenas un tādējādi samazinātos alkohola daudzums, ko privātpersonas Igaunijā ieved no Latvijas, bet palielinātos alkoholisko dzērienu pārdošanas apmērs Igaunijā.
Latvijas Republikas Saeima ātri vien atbildēja igauņiem, atbalstot akcīzes nodokļa samazināšanu stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem par 15 procentiem, ko plānots darīt no jūlija. To paredz Saeimā 20. jūnijā pirmajā lasījumā steidzamības kārtā pieņemtie grozījumi akcīzes nodokļa likumā. Galīgajā lasījumā grozījumus plānots skatīt tuvākajā Saeimas ārkārtas sesijas sēdē.
Valkas pilsētā ir divi lieli specializētie alkohola veikali, kas pieder Igaunijas uzņēmējiem ( “Alko1000 Market” Rūjienas ielā netālu no Latvijas un Igaunijas robežas un “Super Alko” pilsētas centrā), kā arī trīs mazākas, Latvijas uzņēmējiem piederošas alkoholisko dzērienu tirgotavas.
Kas tad tajās pārsvarā regulāri iepērkas?
“Ir trīs veidu braucēji,” par ārzemniekiem, “alkohola tūristiem” zina stāstīt Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis. Novada mērs intervijā vairākkārt uzsver, ka šie ārzemnieki Valkā nepērk tikai alkoholu, bet iegādājas arī citas preces un papildina savu automašīnu degvielas krājumus. “Viena kategorija ir ģimene ar vieglo automašīnu – cilvēki pusmūžā un vecāki, kuru ienākumi ir virs vidējā un kuri parasti iepērkas par vairākiem simtiem eiro vienā reizē. Otra kategorija ir pircēji, kuri atbrauc ar piekabi un busiņu un piekrauj pilnu atļauto maksimālo daudzumu. Viņi vienā pirkumā atstāj pat tūkstošiem eiro. Trešā kategorija atbrauc ar autobusiem no Igaunijas un Somijas, pat Somijas vidienes. Esmu Valkā redzējis arī norvēģus. Autobusā ir vidēji 40 cilvēku, katrs no viņiem iepērkas diezgan daudz, un visi kopā beigās atstāj milzīgu naudu Latvijas valstij. Cilvēki, kuri nedomā ekonomiskās kategorijās, ir pat dusmīgi par to, ka sestdienā Valkā nav, kur mašīnu nolikt. Reizēm ir trakāk nekā lielpilsētā. Sestdien, svētdien visos “benzīntankos” ir pat rindas, jāstāv ilgi, lai uzpildītu degvielu, un vietējos tas kaitina. Taču kopumā tas viss ir pozitīvi gan lokālajai ekonomikai, gan valstij,” uzsver V. A. Krauklis.
Ne velti Valkas novada pašvaldība tik uzmanīgi seko līdzi “alkohola tūrisma” nozarei un skaitļos labi pārzina tās pienesumu Latvijas valsts budžetam. Novada domes priekšsēdētājs intervijā “Ziemeļlatvijai” vairākkārt uzsver, ka no alkohola tūrisma iegūst ne tikai Valkā strādājošie alkohola tirgotāji, bet arī pārējie veikali, sabiedriskās ēstuves un degvielas uzpildes stacijas, kur alkohola tūristi ārzemnieki atstāj savu naudu.
“Jā, igauņi iepērkas arī mūsu veikalā, tikai neesmu prasījusi, vai viņi ir no alkohola pircējiem vai vienkārši Valgas iedzīvotāji. Vairāk gan redzu iepērkamies jau pazīstamus igauņus. Tāpat kā latvieši iepērkas Igaunijā, tā igauņi – Latvijā,” “Ziemeļlatvijai” stāsta Valkas veikala “Oļupe” īpašniece Inga Boša.
Igauņi “Oļupē” pērkot visu ko – rudzu maizi, biezpienu, gaļu, desas, krējumu, konservētās zupas, zivis. Vienīgais, ko viņi nepērk Latvijā, ir kafija. Tā ir prece, pēc kuras uz Valgu dodas Valkas iedzīvotāji. “Par tādu cenu, par kādu kafiju var nopirkt Valgā, mums to pat piegādātāji nedod. Igauņi akcīzes nodokli kafijai nav pacēluši, bet mūsējie jau kādas 10 reizes to izdarījuši, līdz ar to Latvijā kafija ir dārga,” teic I. Boša.
Acīmredzot mūsu valdības skatījumā kafijas tirdzniecības pienesums valsts budžetam nav tik nozīmīgs, lai uzsāktu cīniņu ar kaimiņvalsti, kā tas tagad noticis par akcīzes nodokļa likmi stiprajam alkoholam, plānojot to Latvijā samazināt par 15 procentiem.

Nebūs pircēju,
alkoveikali zaudēs jēgu
“Akcīzes nodokļa likuma grozījumi rosināti, jo izmaiņas kaimiņvalsts alkohola tirgū negatīvi ietekmētu Latvijas komersantu uzņēmējdarbību un alkoholisko dzērienu apriti, īpaši Igaunijas pierobežā. Finanšu ministrija prognozējusi, ka šāda situācija negatīvi ietekmētu valsts budžetu 92 miljonu eiro apmērā, un, lai saglabātu konkurētspēju un iekšējo tirgu, līdzšinējā likme stiprajam alkoholam būtu jāsamazina vismaz par 15 procentiem. Tādējādi negatīvo fiskālo ietekmi varētu samazināt līdz 32 miljoniem eiro,” skaidro Saeimas Preses dienests.
Igaunija neiesaistīsies alkohola akcīzes nodokļa karā ar Latviju un neplāno tā turpmāku samazināšanu, tā plašsaziņas līdzekļiem paziņojis premjerministrs Jiri Ratass.
“Latvijas valdībā ir gudri cilvēki, un viņi māk skaitīt,” uz grozījumu apstiprināšanu galīgajā lasījumā, kas samazinātu Latvijā akcīzes nodokļa likmi stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, cer Igaunijas uzņēmuma SIA “ET Invest” vadītājs Einars Visnapū, Igaunijas zemo cenu alkohola veikalu tīkla “Alko1000” dibinātājs. “Alko1000” stratēģijas pamatā ir noliktavas tipa veikali ar zemām cenām.
E. Visnapū uzņēmumam Latvijā pieder četri specializētie alkohola veikali: Valkā (Rūjienas ielā), Ainažos, Apē un Grenctālē, kas jau atrodas pie Latvijas un Lietuvas robežas. Kopā tajos strādā vairāk nekā 60 darbinieku.
“Ja situācija (ar akcīzes nodokļa likmēm – redakcijas piezīme) no Latvijas puses nenormalizēsies un igauņi uz Latviju pēc alkohola vairs nebrauks, tad pierobežā būs grūti laiki. Būs slikti. Domāju, ka, pirmkārt, daudzi cilvēki paliks bez darba. Otrkārt, ja mums veikalos nebūs klientu, tad kāpēc mums šos veikalus Latvijā turēt? Ejam atpakaļ uz mājām. Ja Latvijas valdība samazina akcīzes nodokļa likmi par 15 procentiem, tad vēl ir, ar ko strādāt,” par “Alko1000” stratēģiju Latvijā teic E. Visnapū.
Līdz šim viņam bija lieli plāni par uzņēmējdarbību Valkā. Ne bez pamata 2018. gadā Valkas novada dome piešķīra Einaram Visnapū Atzinības rakstu, motivējot to ar Igaunijas uzņēmēja nesavtīgu atbalstu kultūras, sporta un sociālo projektu atbalstam Valkas novadā.
Valkas novada dome un SIA “ET Invest” arī parakstījušas nodomu protokolu par 16 tūkstošu kvadrātmetru liela tirdzniecības centra būvniecību Valkā netālu no bijušā muitas punkta, virzienā uz Valkas centru. “Ziemā tas mums bija aktuāls jautājums. Tagad jāskatās, kas notiks tālāk,” šo biznesa plānu īsi komentē E. Visnapū.
Negrib, lai pierobežas
bizness izbeigtos
Valkas novada mērs V. A. Krauklis ir tikai par to, lai Saeima galīgajā lasījumā nobalsotu par 15 procentiem samazināt akcīzi Latvijā stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem.
“Tad ir pamatoti cerēt, ka pircēju plūsma, kaut arī samazināsies, bet ne tik ļoti, lai šis bizness pierobežā izbeigtos. Lai saprastu, ko valsts no tā iegūst, nosaukšu konkrētu piemēru – 2018. gadā Valkā reģistrētie specializētie veikali (alkohola tirdzniecība – redakcijas piezīme) valsts budžetā ienesa vairāk nekā 10 miljonus eiro nodokļos. Šim biznesam ir arī ietekme uz lokālo ekonomiku. Jau daudzkārt esmu teicis, ka ārzemnieki Valkā nepērk tikai alkoholu. Viņi piepilda ar degvielu pilnu automašīnas bāku, paēd un nopērk vēl visu ko citu. Līdz ar to tas palielina gan uzņēmēju, gan darbinieku nopelnīto. Uzņēmējs darbiniekiem var maksāt lielāku algu un var arī ieguldīt nopelnīto attīstībā,” uzsver V. A. Krauklis. Pašvaldībai nav konkrētu datu par to, cik darbinieku kopā strādā Valkas specializētajos alkohola tirdzniecības veikalos, bet pašvaldības vadītājs pieļauj, ka tie varētu būt vairāki desmiti cilvēku.
Uz “alkohola tūrisma” sasaisti ar citām vietējās uzņēmējdarbības nozarēm norāda arī Valkas veikala “Alko Shop” īpašnieks Aivo Vārs, kuram Valkā pieder arī viesu nams “Otrā elpa”. Tur pārnakšņo daudz somu, kuri uz Valku atbraukuši pēc alkohola un ne tikai pēc tā.
A. Vārs uzskata, ka Latvijas valdība rīkojas ļoti pareizi, valsts interesēs, plānojot samazināt akcīzes nodokļa likmi stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem. “Vispirms jau tāpēc, ka Igaunija neturēja savu solījumu par to, ka neveiks šajā ziņā nekādas ārkārtas darbības bez saskaņošanas ar Latviju. Taču, ja jau reiz igauņi pieņēma šādu negaidītu soli, tad mūsu valdībai ir ļoti būtiski atbildēt ar tādu pašu pretsoli. Uzskatu, ka šis pretsolis no Latvijas puses ir ļoti adekvāts, korekts, un Kariņš šajā ziņā rīkojies ļoti pareizi, jo ekonomiskais devums no Igaunijas un Somijas tūristiem nav tikai alkohols. Spektrs ir ļoti plašs – pārtikas veikali, naftas produkti, viesnīcu pakalpojumi, apkalpojošā sfēra. Nevajag domāt, ka cilvēki nodzersies, ja alkohols kļūs lētāks. Tie, kas dzēra, dzers vienmēr. Igaunijā nesen bija parlamenta vēlēšanas, pie varas nāca populisti, kuri saviem vēlētājiem solīja samazināt akcīzes nodokli alkoholam. Viņi savu solījumu ir turējuši, neskatoties uz to, kādu finansiālu efektu tas radīs kopumā,” piebilst A. Vārs.

Uz ko reaģē, uz ko – ne
“Ziemeļlatvija” uzklausījusi dažādus viedokļus par to, kāpēc Igaunijas valdība nolēmusi par 25 procentiem samazināt akcīzes nodokli daļai alkoholisko dzērienu, arī ka tas esot pieņemts sponsoru interesēs. Piemēram, Valkas novada mērs pauž viedokli, ka galvenais iemesls ir alkohola tūristi no Somijas, kuru skaits Igaunijā samazinājies par 30 procentiem, un Igaunija viņus grib dabūt atpakaļ.
Tur, kur grozās liela nauda vai lobiji ir ietekmīgāki, valdības reaģē zibenīgi, savukārt spriež iedzīvotāji. Latvijā sabiedrības iniciatīvu portālā “Manabalss.lv” pirms kāda laika tika uzsākta parakstu vākšana, aicinot valdību un Veselības ministriju samazināt medikamentiem pievienotās vērtības nodokli (PVN) līdz pieciem procentiem, jo Latvijā PVN zālēm ir viens no augstākajiem starp daudzām Eiropas Savienības dalībvalstīm un daļa Latvijas iedzīvotāju zāles nevar atļauties iegādāties to dārgo izmaksu dēļ. Rezultātu pagaidām nav.

Viedokļi
Agita Boķe, SIA “Strenču aptieka” vadītāja:
– Domāju, ka alkoholam akcīzes nodokli noteikti nevajadzēja pazemināt, jo no alkohola tirdzniecības nekas labs nevar iznākt. Labums ir vien iedzīvotājiem, kuri dzīvo tuvu Igaunijai. Kas attiecas uz alkoholu, daudz vairāk naudas tiks patērēts, lai cilvēkus ārstētu pēc tam, kad viņi “nodzers galvu” vai citus orgānus. Manuprāt, svarīgāk ir samazināt pievienotās vērtības nodokli zālēm, jo medikamentiem cenas aug nenormāli, bez kaut kāda iemesla.

Valdis Ķiris, valcēnietis, ārsts – narkologs:
– Vai cilvēki nodzersies, ja alkohols kļūs lētāks? Tur ir daudz faktoru: tas ir atkarīgs no dzeršanas kultūras ģimenē, sabiedrībā, valstī un tamlīdzīgi. Tad ir jāmaina visa politika. Mēs, latvieši, skaitāmies dzeroša tauta. Tie cilvēki, kuri ir dzēruši, tie arī dzers, bet, kuri nav dzēruši, tie nedzers. Domāju, ka Saeimas lēmums samazināt akcīzes nodokli stiprajam alkoholam ekonomikai īpaši daudz tomēr nedos, jo pati svarīgākā ir ražošana, nevis tirgošanās. Ja mūsu valdība tādu lēmumu pieņems, tas nozīmē, ka attiecības ar Igauniju pasliktināsies, kaut gan, ja igauņi nebūtu pazeminājuši akcīzes nodokli alkoholam, tad arī mūsu valdība tā nedarītu. Tā ir atbildes reakcija.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Pierobežas biznesu sašūpo valdību iejaukšanās

Kategorijas