Tualetes kārtība liecina par kvalitāti

2019. gada 26. jūnijs 07:45

Kas nosaka tualetes nepieciešamību sabiedriskajās vietās un kas atbild par tualešu tīrību un kārtību?
Atbild Veselības inspekcijas sabiedrisko attiecību speciāliste Saiva Luste.
Saskaņā ar Epidemioloģiskā drošuma likumu, Veselības inspekcija kontrolē higiēnas prasību ievērošanu iestādēs, uzņēmumos un organizācijās, kas nodrošina pakalpojumu sniegšanu patērētājiem un ir paaugstināta riska objekti, jo to darbības vai to izmantojamo iekārtu dēļ var izplatīties infekcijas slimības un rasties risks cilvēku veselībai.
Latvijā ir maz tādu normatīvo aktu, kuros kā obligāta prasība būtu norādīta papīra un ziepju nepieciešamība tualetēs. Veselības inspekcija norāda, ka bieža roku mazgāšana vai dezinficēšana palīdzēs izsargāties no vīrusiem. Netīru roku dezinficēšana ar spirtu saturošiem līdzekļiem samazina vīrusu daudzumu, tomēr mazgāšana ar ziepēm un ūdeni ir efektīvāka. Jāatzīmē, ka par higiēnas prasību ievērošanu sanitārā mezgla telpās sabiedriskā iestādē atbild konkrētās iestādes, uzņēmuma īpašnieks vai vadītājs. Jebkuras iestādes interesēs ir nodrošināt sakārtotus darba apstākļus saviem darbiniekiem un kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu saviem klientiem, kas ietver arī sakārtotas vides nodrošināšanu iestādes sanitārā mezgla telpās. To, ka nepieciešamas tualetes sabiedriskās vietās, nosaka Ministru kabineta noteikumi par higiēnas prasībām attiecīgajam objektam. Pārtikas aprites uzņēmumiem attiecīgi ir savas prasības. 2015. gada 30. jūnijā pieņemtajos noteikumos Nr. 331 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 208-15 “Publiskas būves”” noteikts, kādām tualetēm jābūt.
Noteikumi “Darba aizsardzības prasības darba vietās” nosaka nodarbināto drošības un veselības aizsardzības prasības darba vietās. Noteikts, ka tualešu un izlietņu skaitam ir jābūt pietiekamam, ņemot vērā nodarbināto skaitu. Attiecīgajās telpās ir jābūt nepieciešamajiem personīgās higiēnas līdzekļiem (tualetes papīram, ziepēm, dvieļiem vai roku nosusināšanas ierīcēm); tualetēm un izlietnēm ir jābūt ierīkotām tuvu darba un atpūtas telpām, ģērbtuvēm un dušas telpām; ir jābūt atsevišķām vīriešu un sieviešu tualetēm vai nodrošinātai to atsevišķai lietošanai, kā arī, ja nepieciešams, ierīkotai atsevišķai kabīnei invalīdiem.
Savukārt Ministru kabineta noteikumos “Peldvietas izveidošanas, uzturēšanas un ūdens kvalitātes pārvaldības kārtība” prasības attiecas uz šajos noteikumos minētajām peldvietām. Peldvietas apsaimniekotājs peldsezonas laikā peldvietā ierīko tualetes, paredzot kanalizācijas sistēmu ar notekūdeņu novadīšanu kanalizācijas tīklā vai vietējās attīrīšanas iekārtās, vai izvieto pārvietojamās tualetes.
Veselības inspekcijas uzraudzības objektos noteiktas higiēnas prasības tualetēm arī ārstniecības iestādēs, skolās, pirmsskolas izglītības iestādēs un bērnu uzraudzības pakalpojuma sniegšanas vietās, sociālās aprūpes iestādēs, bērnu nometnēs, dienesta viesnīcās, skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanas vietās, solārijos, tetovēšanas, pīrsinga pakalpojuma sniegšanas vietās, pirtīs, peldbaseinos un peldvietās.

Kāpēc neatstāt bērnu automašīnā vienu?

Lasītāja dalās, ar kādu situāciju nesen saskārusies. “Lielveikala stāvlaukumā blakus mašīnā pamanīju, ka spēkratā viens pats sēdeklītī nezināmu laiku atstāts ap gadu vecs bērns. Izskatījās, ka mazulis mašīnā atstāts aizmidzis, bet tobrīd viņš bija pamodies. Raudāt neraudāja, mašīnā bija nedaudz atvērti logi. Biju neziņā – nesapratu, kā jārīkojas. Es tobrīd stāvēju un gaidīju, līdz atnāk vecāki – saņēmu no viņiem pārmetumus, ka bāžu degunu, kur nevajag. Stāsts šajā reizē nav tikai par karstāko gadalaiku vien. Cik lielu bērnu mašīnā vispār drīkst atstāt vienu un uz cik ilgu laiku?” jautā sieviete.

Komentē Valsts policijas un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) sabiedrisko attiecību speciālisti.
Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 24. pantu “Vecāku pienākumi pret bērnu” vecākiem vai personai, kuras aprūpē bērns nodots, ir pienākums neatstāt bērnu līdz septiņu gadu vecumam bez pieaugušo vai personu, ne jaunāku par 13 gadiem, klātbūtnes. Šādās situācijās, kāda aprakstīta, būtu jāzvana uz tālruņa numuru 112.
Tas ir attiecināms uz jebkuru situāciju, kurā cilvēks saskata draudus otra veselībai un dzīvībai, – vai tas ir bērns vai pieaudzis cilvēks, vai arī uz ceļa gulošs, šķietami piedzēries cilvēks, jo citam no malas ir grūti noteikt, kas ar viņu ir noticis.
Ja karstā laikā vai arī ziemas salā bērns ir viens pats automašīnā, apkārtējiem ir grūti noteikt, cik ilgi viņš tajā jau atrodas. Ir situācijas, kurās katra minūte ir svarīga. NMPD mediķi uzsver aicinājumu pieaugušajiem nekad neatstāt mašīnā zīdaini vai mazu bērnu vienu pašu. Tas var būt mazulim bīstami, piemēram, karstajā laikā stāvoša mašīna uzkarst ātri, bet maziem bērniem termoregulācija vēl nav nostabilizējusies un viņiem ļoti strauji var sākties ķermeņa pārkaršana, kā dēļ bērns var iet bojā. Taču bez pārkaršanas var būt arī citi riski, piemēram, mazs bērns, kurš bija iemidzis, var pamosties un nobīties, jo ir viens pats, – šādos brīžos nevar paredzēt, kā mazulis reaģēs un kādas sekas tas var radīt.
Sociālajos tīklos karstajās dienās kā brīdinājums tiek izplatīta vācu laikrakstā “Bild” publicētā shēma, kas tapusi pēc Džordzījas Universitātes pētījuma. Shēmā redzams, cik karsti ir automašīnas salonā pēc 5, 10, 30 un 60 minūtēm, ja ārā temperatūra ir virs 20 grādiem. Tādēļ glābšanas dienests atgādina, ka mašīnā karstā laikā atstāt bērnus un mājdzīvniekus ir bīstami, kā arī pašiem cepināties nav ieteicams. Jālieto ir kondicionieris, bet tā uzregulētai temperatūrai ir jābūt, maksimums, par diviem grādiem zemākai nekā gaisa temperatūrai laukā.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Tualetes kārtība liecina par kvalitāti

Kategorijas