Vasarāji aug labi
Ja vien neturpināsies karsts un sauss laiks, vasarāju raža šogad solās būs krietni vien labāka nekā pērn, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) veiktā oficiālā vasarāju ražas prognozēšana.
Prognozes liecina, ka vidēji valstī vasaras kviešu ražība varētu būt 3 t/ha, vasaras miežiem – 3 t/ha, kartupeļiem – 25 t/ha, auzām – 3 t/ha.
Kopumā savlaicīgi iesētie vasarāju sējumi visos valsts reģionos attīstījušies labi – Latgalē labība jau sākusi vārpot, kas liecina – jūlija sākumā tā varētu būt arī kuļama. Tiesa gan, atsevišķām saimniecībām Kurzemes pusē šis nebūs izdevies gads. “Tie lauki, kas pārdzīvoja trako krusu, pašlaik izskatās ļoti labi,” skaidro LLKC Kuldīgas biroja vadītāja Daiga Mellere. “Diemžēl ir saimniecība, kur krusas sakapātos vasaras kviešus 30 ha platībā nāksies satīt ruļļos. Taču visvairāk sāp sirds par saimniekiem, kuriem pērn labību iznīdēja sausums, bet šogad no 400 ha ar dažādām kultūrām apsētiem laukiem krusas neskarti palikuši vien 100 hektāri...”
LLKC Saldus biroja augkopības konsultante Vita Cielava norāda: “Vismaz te, piejūrā, saimniekiem jāsāk domāt par lauku laistīšanas sistēmām līdzīgi kā Holandē, jo Pāvilostā, Nīcā kārtīgs lietus nav bijis kopš pavasara. Ja iepriekš uz Jāņiem lija pietiekami, tad šogad lietus bija tikai jūnija sākumā, kad divu dienu laikā nolija vien 15 milimetri. Tādējādi mitruma vasarājiem nepietiek un tie ievērojami atpaliek augšanā.”
Tikmēr Latgalē vasarāju lauki ir dažādi – kādā vārpošana sākusies, kādā – jau beidzas. “Mitrums mūspusē, kā kurā vietā, bet lielākoties – nepietiekams. Pašreiz izskatās, ka vasarāju raža varētu būt lielāka nekā pērn, vien jācer, ka labība nesažūs. Diemžēl vasarāju laukos katastrofālos apmēros vērojami dažādi kukaiņi, kuru iznīdēšanā pat augu aizsardzības līdzekļi nepalīdz,” norāda LLKC Preiļu biroja augkopības konsultante Inese Magdalenoka.
Savukārt Vidzemē augiem klājoties labi, vien vēlāk sētajos laukos pietrūkst mitruma, tādēļ ir problēmas ar cerošanu. “Saimniekiem jādomā par augu slimību apkarošanu, jo miežiem vērojama tīklplankumainība, kviešiem – dzeltenplankumainība, bet miltrasa rodama visos labības laukos. Pirmās lakstu puves pazīmes vērojamas arī kartupeļu stādījumos,” novērojumos dalās LLKC Gulbenes biroja vadītāja un augkopības konsultante Inga Freimane.
Kategorijas
- Novados
- Smiltene
- Valka
- Strenči
- Kaimiņos
- Vēlēšanas
- Kriminālziņas
- Izglītība
- Sports
- Orientēšanās
- Auto/Moto/Velo
- Futbols
- Florbols
- Basketbols
- Citi sporta veidi
- Hokejs
- Volejbols
- Kultūra un Izklaide
- Foto
- Cilvēkziņas
- Vaļasprieki
- Citas ziņas
- Bizness
- Reklāmraksti
- Lietotāju raksti
- Dzīvespriekam
- Latvijas ziņas
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Balles
- Teātris
- Koncerti
- Kino
- Sports
- Festivāli
- Baznīcās
- Citi pasākumi
- Video
- Statiskas lapas
- Pašvaldību vēlēšanas
- Mediju projekts
- Mediju kritika
- Ar informāciju pret dezinformāciju
- Mediju projekti 2018
- Mediju projekts 2020
- Eiropā
- Dzīvesstils
- Atpūta
- Hobiji
- Mīluļi
- Veselība
- Virtuvē
- Noderīgi
- Viedokļi
- Vides projekti
- Daba-iepazīstam un palīdzam
- Rūpēsimies par vidi
- Saimnieko gudri
- Informējot iedvesmojam
- Covid-19