Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Zāģezers sapņo par jaunu dzīvi

Sandra Pētersone

2019. gada 28. jūnijs 07:45

717
Zāģezers sapņo par jaunu dzīvi

Lai pie Zāģezera Valkas pievārtē atpūsties būtu interesantāk, soli uz priekšu spēruši trīs gados jauni valcēnieši. Jānis Kosemje, Mārcis Skrastiņš un Igors Grečins pirms Līgo svētkiem uzbūvēja plostu, kas Zāģezerā atradīsies līdz rudenim un ar ko ikviens pa ezeru var vizināties bez maksas, pašiem vajag vienīgi parūpēties par airiem un airētājiem.

Neskaitot Pedeles upi, Zāģezera pludmale ir vienīgā Valkai un Valgai tuvākā peldvieta, tāpēc tur  ir daudz atpūtnieku – gan latviešu, gan igauņu.

Vieta ar neizmantotu potenciālu
Zāģezers ir Valkas novada domes īpašums. “Jā, šis ezers ir vieta ar potenciālu,” piekrīt Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis un piebilst, ka pašvaldība vienmēr rāda Zāģezeru visiem iespējamajiem investoriem kā vietu, kur attīstīt rekreācijas zonu (rekreācija nozīmē cilvēku garīgo, fizisko un emocionālo spēju atjaunošanu).
Pagaidām Zāģezera potenciāls nav pilnībā izmantots ne attiecībā uz pludmales labiekārtošanu, ne uz aktīvās atpūtas inventāra nomu, tur nevar iznomāt, piemēram, ne SUP dēļus, ne katamarānus, ne laivas. Uzrunātie valcēnieši arī norāda uz dažviet aizaugušu pludmali un grūtu piekļuvi ezeram zāļainajā krastā.  “Tas ir tā, it kā tu stāvētu uz krēsla un kāptu lejā, – tik stāvs ir kāpiens no krasta ūdenī un pēc tam atpakaļ, lai tiktu no ezera laukā. Gados vecākiem cilvēkiem ir grūti. Esmu redzējusi, ka viņi padod cits citam roku. Tāpat krasts šajā pusē ir aizaudzis, tikai trijās vietās var iebrist ūdenī,” stāsta kāda valcēniete.
Ne bez iemesla cilvēki sociālā tīmekļa vietnē Facebook priecājas par plosta parādīšanos Zāģezerā –  izsaka cieņu meistariem un novēl plostam ilgu mūžu. Tā ir jauna atpūtas iespēja valcēniešu iecienītajā peldvietā. “Redzēju, cik daudz darba čaļi ieguldīja, tāpēc tiešām cieniet un novērtējiet,” Facebook ierakstījis viens no komentētājiem.
Jānis Kosemje intervijā “Ziemeļlatvijai” teic, ka padomā ir vēl pielikt plāksnīti ar uzrakstiem latviešu un igauņu valodā, informējot, ka plostu drīkst lietot visi, kā arī aicinot to saudzēt un nebojāt. Plosts virs ūdens turas uz lielām, aizskrūvētām mucām ar 200 litru ietilpību, konstrukcija esot droša, izturīga.
“Ieguldījām savu darbu, lai plostu var lietot visi, Nepaspējām vienīgi airus uztaisīt, bet ir kārts, ar ko atstumties no krasta. Mēs savā izbraucienā plostam pielikām motoru, bet to gan uz vietas neatstājam,” stāsta J. Kosemje, kurš ikdienā strādā Igaunijā – ceļ guļbūves.
Taujāts, ko vēl labu varētu izdarīt pie Zāģezera, Jānis rosina pašvaldībai iztīrīt pludmali, jo viena puse tai ir aizaugusi, un arī pašu peldvietu. “To visu izdarīt ir vienkārši. Nezinu, kāpēc neviens par to nedomā un nepievērš uzmanību ezeram. Cilvēku pie Zāģezera ir daudz – brīvdienās kā siļķes mucā,” salīdzina J. Kosemje.
 
Kāpēc ir tā, kā ir?
Tam, ka pie Zāģezera nekas netiek darīts, Valkas novada mērs nepiekrīt. “Tieši otrādi – šogad Zāģezera pludmalē tika izdarīts daudz, vairāk nekā citos gados. Talkā nocirtām krūmus, izgrābām sanesas un pievedām klāt papildu smiltis,” padarīto uzskaita V. A. Krauklis, bet arī vienlaikus norāda, ka daudz vairāk Zāģezera labā varētu izdarīt privātais sektors.
“Ja kāds nāktu klajā ar privātu iniciatīvu, mēs noteikti to atbalstītu, bet novada domei pašai ar tādām lietām nodarboties pie mūsu budžeta situācijas nav iespējams. Ir citas, lielākas vajadzības, kur ieguldīt pašvaldības budžeta naudu. Turklāt pašlaik diemžēl ir tā, ka Valkas pilsētā pat avārijas īsti nav kam novērst. Ja pavasarī, cik varējām, pie Zāģezera strādājām ar savu tehniku, tad tagad tā ir neiespējamā misija. Problēma ar darbaspēka deficītu pie mūsu atalgojuma ir ļoti liela. Domes sēdē spriedīsim, ko vispār darīt. Algu līmenis  pēdējos gados ir kāpis ļoti būtiski, mēs tam netiekam līdzi, un ir vakances arī darbā ar tehniku, kuras nevaram aizpildīt,” skaidro Valkas novada domes priekšsēdētājs.

Tikmēr Smiltenē Teperis
zeļ un plaukst
Citāda situācija ir Smiltenē. Tur novada dome sadarbībā ar privāto sektoru izdarījusi ļoti daudz, lai tās īpašumā esošais Tepera ezers  būtu atpūtniekiem pievilcīga vieta, piemēram, līdz ar daudziem citiem darbiem labiekārtojusi arī agrāk aizaugušo un avotaino pludmali stadionam tuvējā ezera krastā, bet šovasar uzņēmums “Ceļinieks 2010” pēc pašvaldības pasūtījuma atjauno tiltu uz Tepera ezera salu. Tuvākajās dienās tur pat tiks uzstādīts apgaismojums.
Atpūtnieki pie Tepera var iznomāt dažādu aktīvās atpūtas inventāru. Šovasar tur darbojas pat divi SUP dēļu nomas punkti, kas pieder privātuzņēmējiem.
“Pēdējos gados Smiltenes novada pašvaldība ļoti daudz strādā, lai Tepera apkārtni savestu kārtībā.  Mums, uzņēmējiem, tas rada pamatu, uz kā darboties,” vienu no apsvērumiem, kāpēc privātais sektors piedāvā pakalpojumus šajā atpūtas zonā, nosauc vietējā uzņēmuma “Go Prost” valdes priekšsēdētājs Jānis Priede. Šis uzņēmums vairāk zināms, kā aktīvās atpūtas inventāra nomātājs “SUP House”. “SUP House” arī jaunajā sezonā  sola priecēt smilteniešus un pilsētas viesus ar aktīvās atpūtas iespējām un turpināt jau veiksmīgi aizsāktās tradīcijas – akustiskās mūzikas vakarus un SUP fitnesa nodarbības sestdienu rītos. 
“Tepera komplekss vispār ir ļoti unikāla vieta, kas piedāvā plaša spektra pakalpojumu klāstu, sākot ar autosportu un beidzot ar pludmales volejbola laukumiem, un tas piesaista ļoti daudz cilvēku. Taču kopumā uzņēmēju piesaiste kādai vietai ir atkarīga no pašvaldības nostājas. Smiltenes novada pašvaldība ik gadu rīko konkursu “Esi uzņēmējs Smiltenes novadā” un piešķir finansējumu, lai jaunie uzņēmēji varētu sniegt pakalpojumus cilvēkiem  un radīt darba vietas. Arī mūsu projektu atbalstīja šajā konkursā. Tagad iesniedzām jaunu projektu, lai paplašinātu savu darbību – izbūvētu divas terases un atvērtu āra kafejnīcu pie Tepera,” stāsta Jānis Priede.

Tagad kārta
Smiltenes Vidusezeram
Taujāts, par kādu naudu Smiltenes novada dome labiekārtojusi Tepera ezera apkārtni, Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Gints Kukainis norāda, ka tas simtprocentīgi ir pašvaldības budžeta finansējums.
“Pašvaldībai ir izstrādāts tehniskais projekts ar ļoti daudzām sadaļām, kas ietver Veco parku un Teperi, un katru gadu pašvaldība mērķtiecīgi atvēl līdzekļus šā projekta realizācijai atbilstoši projekta kopējai koncepcijai. Visticamāk, šogad vai līdz nākamā gada vidum visi darbi būs pabeigti, un uz Smiltenes pilsētas simtgadi būs skaisti. Tieši šodien (27. jūnijā – redakcijas piezīme) parakstījām līgumu par Vidusezera tīrīšanu un Vecā parka rekonstrukcijas darbu pabeigšanu. Iepirkumā uzvarēja uzņēmums “8CBR”. Vidusezera tīrīšanas sakarā  uzrakstījām projektu pa taisno Eiropas Komisijai un saņemsim finansējumu no Eiropas Savienības, savukārt pašvaldības finansējums būs Vidusezeram piegulošās teritorijas un dambja sakārtošanai, vienlaicīgi pabeigsim darbus  Vecajā parkā,” stāsta G. Kukainis.