Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Viltīgā loterija

Sandra Pētersone

2019. gada 2. jūlijs 09:38

467
Viltīgā loterija

“Pilna lielā kaste ar cepumiem!” priecīga par savu veiksmi “Selgas” produktu loterijā man nesen stāstīja strencēniete Velga Graumane, kad nesen darba darīšanās biju Strenču pilsētā un intervēju vietējos cilvēkus par dažādām citām tēmām.

Velga ar laimētajiem cepumiem pacienāja arī mani, bet es sāku domāt, vai kādreiz arī kaut ko esmu laimējusi. Nevarēju neko tādu atcerēties, precīzāk sakot, neatcerējos nevienu loteriju, kurā esmu piedalījusies, – ak, jā, reiz kasīju nost kaut kādai biļetei krāsu, bet laikam paliku tukšā, vismaz laimests neienāk prātā.

Loterijas mani nevilina, neesmu tām pievērsusi uzmanību un, visticamāk, arī nepievērsīšu, bet acīmredzot ir cilvēki, kuriem tās sagādā adrenalīna devu. Kad reiz kādā svētdienā tajā “top!”, kas atrodas Smiltenes centrā, pārdevējai ieminējos, kāpēc veikalā tik neierasti maz cilvēku, viņa skaidroja, ka televīzijā ir “Super Bingo” laiks, – kad raidījums beidzas, tad veikalā parādās arī pircēji. Kā man zināms, ne jau visi, kas skatās šo izlozi, paši piedalās “Super Bingo”, – vienkārši esot interesanti redzēt izlozes procesu.

Piemēram, Velga Graumane teic, ka piedalās loterijās ne jau tāpēc, lai laimētu, vienkārši viņai esot azartisks raksturs un nevarot sev atteikt, ja redz tādu iespēju.

“Lielākais vinnests man bija tad, kad piedzima pirmā mazmeita,” atceras Velga. “Aptiekā bija kaut kāda loterija, es kaut ko nopirku un vinnēju mazmeitiņai uz veselu gadu pamperus. Katru mēnesi gāju aptiekā un man izsniedza lielo paku vai divas, kamēr bērnam palika gads. Vēl esmu laimējusi Jūrmalā spa uz divām dienām. Par visādiem sīkumiem pat nerunāšu. Risinu krustvārdu mīklas, arī tajās veiksme man bijusi. Kad piedalies, agri vai vēlu laimests nonāk arī līdz tam, kurš saka, ka viņam loterijās neveicas.”

Par preču loterijām vai izlozēm, kurās var laimēt tikai tāpēc, ka esi nopircis kādu konkrētu produktu, neko sliktu nevar teikt. Gan jau ir patīkami pēkšņi uzzināt, ka esi ticis pie kādas lietas vai ceļojuma, vai kaut kā tamlīdzīga. Savukārt loterija kā azartspēle, kurā var piedalīties, nopērkot kvītis vai biļetes, manuprāt, ir riskants un pat bīstams pasākums, kurā beigās cilvēks iztērē vairāk, nekā iegūst, ja laimests kā negadās, tā negadās. Vajag rakstura stingrību sev pateikt – viss, lieku punktu un vairs nepiedalos.

Protams, naudas nekad nav par daudz, un ir gadījumi, kad naudu vajag kā ēst, kaut vai savu nieri pārdod. Taču attiecībā uz azartspēlēm vietā ir teiciens “par velti ir tikai siers peļu slazdā”,  jo par bēdīgām sekām, kad cilvēks nospēlējies pliks un nabags un palicis bez nekā, vienīgi ar parādiem, ir nācies dzirdēt ne reizi vien.