Apes novads skatās pēc turīga kaimiņa

2019. gada 5. jūlijs 10:24

1748

“Dvēsele priecājas!” Ar šādu devīzi sevi Latvijā pozicionē Apes novads, ko gaidāmajā administratīvi teritoriālajā reformā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija saredz kopā ar Smiltenes novadu – Vietu, kur augt (tāds ir šā novada moto) – un Raunas novadu – Vietu, kur būt – ar novada centru Smiltenē.

“Ziemeļlatvija” mediju projektā uzsākusi rakstu sēriju, kurā pievērš uzmanību jautājumam, kas satrauc iedzīvotājus un par ko Latvijā joprojām ir liela neskaidrība, proti, iecerētajai reģionālajai reformai. Pētīsim, kā tā var ietekmēt dzīvi novados un vai novada centra maiņa var piespiest cilvēkus mainīt savus paradumus.

Novadu uz pusēm sadalīt nevēlas

Apes novads tika izveidots 2009. gada 1. jūlijā, tajā ietilpst Apes pilsēta (novada administratīvais centrs), Apes, Gaujienas, Trapenes un Virešu pagasti. Pirms apvienošanas tie atradās bijušā Alūksnes rajona sastāvā.

Apes novada teritorijā uz 2019. gada 1. janvāri reģistrēti 3555 iedzīvotāji (Smiltenes novadā – 12 727, Raunas novadā – 3196).
Salīdzinoši nelielais iedzīvotāju skaits Apes novada pašvaldību ierobežo attīstībai vajadzīgās naudas piesaistē no Eiropas Savienības struktūrfondiem, kā arī liedz saņemt Valsts kases aizdevumu, kaut gan pašvaldības kredītportfelis to atļautu, – apeniešus parādu jūgs nenomāc. Attīstību bremzējošais finansiālais aspekts arī ietekmē to, kāpēc viena daļa Apes novada iedzīvotāju ne tikai Smiltenes novadam tuvējos Virešos un Gaujienā, bet arī no Smiltenes 56 kilometru attālākajā Apē vēlas, lai viņu novads apvienotos ar turīgo Smilteni. Piemēram, Apē, kas ir izteikta privātmāju pilsēta, daudzās mājās joprojām ir sausās tualetes, jo pašvaldībai nav naudas, lai tālāk turpinātu ūdenssaimniecības attīstības projektu un mājokļus varētu pieslēgt centralizētajai kanalizācijas sistēmai. Cerība ir Smiltenes novada iespējamais pienesums.

Uz Smiltenes pusi skatās arī, piemēram, Apē uz ielas nejauši uzrunāta sieviete ar diviem bērniem – mājsaimniece Kristīne Purakalne. “Smiltene varbūt varēs mums dot vairāk nekā Alūksnes puse, turklāt tas ir uz Rīgas pusi,” teic K. Purakalne.

Kāda cita sieviete, kura savu vārdu nevēlējās atklāt, taujāta par novadu reformu, atmet ar roku – kā būšot, tā būšot, jo Ape būs nomale gan Smiltenei, gan Alūksnei.

Ir arī iedzīvotāji, kuri pēc novadu reformas vēlas būt kopā ar Alūksnes novadu, atgriežoties atpakaļ bijušā Alūksnes rajona robežās. Apes pilsētā un Apes pagastā ir savākti 222 iedzīvotāju paraksti vēstulei, paužot vēlmi pievienoties Alūksnes novadam, ar ko apenieši ir saistīti no 1967. gada, kad tika izveidots Alūksnes rajons. Norādīts arī tas, ka Alūksne ir tuvu Apei – 25 kilometru attālumā – un ar Alūksni ir kopīga saimnieciskā, valsts dienestu, kultūras iestāžu attīstība un sadarbība. Vēstuli jūnija sākumā apenieši iesniedza vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem.

“Manā skatījumā, tās ir emocijas, jo visas vēstulē norādītās lietas neattiecas uz pašvaldību. Nekas netraucēs iedzīvotājus izmantot šos pakalpojumus Alūksnē arī pēc reformas, ja tā notiks, kā ministrija ir iecerējusi, Apes novadu apvienojot ar Smiltenes novadu,” “Ziemeļlatvijai” intervijā teic Apes novada domes priekšsēdētājs Jānis Liberts.

Apes novada domē ir deviņi deputāti, oficiālu lēmumu par to, ar kuru novadu apvienoties, novada lēmējvara nav pieņēmusi. Taču arī pašvaldība skatās Smiltenes virzienā, turklāt uzskata, kad tad, ja Apes novadu apvienos, tad tas jādara, nesadalot novadu uz pusēm, Gaujienu un Virešus pievienojot Smiltenei, bet Api un Trapeni – Alūksnei. Tāds Apes novads, kāds tas ir tagad, ir 10 gados izveidots vienots kopums.

Emocijām jāatkāpjas skaitļu priekšā

Novadu reforma ir jāīsteno tā, lai teritorijai būtu cerība uz izaugsmi, – vienkāršam cilvēkam nekas nemainīsies no tā, vai novada domes vadība sēdēs Smiltenē vai Alūksnē, taču, domājot par sniegtajiem pakalpojumiem, gan ir būtiski, cik katrs novads ir spējīgs ieguldīt savā teritorijā, uzsver Apes novada mērs J. Liberts.

“Visi skaitļi pašreiz rāda, ka noteikti lielāka izaugsme varētu būt tad, ja mēs (Apes novads – redakcijas piezīme) pievienotos Smiltenes novadam. Viens no objektīvākajiem rādītājiem, manā skatījumā, ir teritorijas attīstības indekss, šajā statistikā tiek apkopota bērnu dzimstība, darbavietas un tamlīdzīgi. Pēc šā indeksa Alūksne ir 84. vietā, Ape – 72. un Smiltene – 27. vietā. Tad uz kurieni mēs tiecamies, ja Ape šobrīd ir augstāk nekā Alūksne? Arī mūsu novada uzņēmējdarbība ir vairāk vērsta uz rietumu, Rīgas pusi, un arī uz Smilteni. Tas attiecas arī uz nodarbinātību. Smiltenes novadā strādā 10 procenti darbspējīgo mūsu novada iedzīvotāju, Alūksnes novadā – tikai nepilni četri procenti. Pašvaldības attīstība un ienākumi ir cieši saistīti ar darbavietām. Ja nebūs darba, nebūs ienākumu pašvaldības budžetā un nevarēsim attīstīt novada teritoriju, atbalstīt jaunatni, seniorus un tamlīdzīgi,” norāda J. Liberts.

Apes novada domes priekšsēdētājs uzteic Smiltenes novadu, tā pašvaldību un domes priekšsēdētāju Gintu Kukaini par mērķtiecīgu darbu uzņēmējdarbības atbalstā un jaunu iespēju radīšanā, kas arī ir pamatā Smiltenes novada ekonomiskajai izaugsmei un ienākumiem pašvaldības budžetā.

“Savukārt Alūksne ir vairāk tendēta uz tūrismu. Pilsēta ir ļoti skaista, sakārtota, cepuri nost! Taču, cik tas ir ienesīgi pēc tam, ir cits jautājums. Alūksnes novads vairāk ir tendēts uz pilsētas sakārtošanu, bet Smiltene ļoti daudz izdarījusi savās lauku teritorijās,” salīdzina J. Liberts.

Apes novada dome jau pirms gaidāmās teritoriālās reformas sadarbojas ar Smiltenes novadu, izmantojot tā pašvaldības policijas un būvvaldes pakalpojumus.

Ko dod Igaunijas tuvums

Apes novadam ir ļoti būtiski apvienoties ar turīgu novadu. Ape nav reģionālās nozīmes attīstības centrs, ir salīdzinoši mazs novads, un tas ietekmē arī pašvaldības budžeta iespējas. Piemēram, Smiltenes novada pašvaldības budžetā 2019. gadā plānotie ieņēmumi ir 18,6 miljoni eiro, bet Apes novada pašvaldības budžetā – 5,6 miljoni.

Turklāt līdz šim Apes ekonomiku čakli “sildīja” igauņi, bet vai tā būs arī turpmāk? Api no Igaunijas šķir tikai divi kilometri, un arī apenieši, tāpat kā valcēnieši, labi zina, ko nozīmē alkohola tūrisms. Apē atrodas specializētais alkohola tirdzniecības veikals “Alko 1000”, kas pieder igauņu uzņēmējam. “Alko” tirgotavā igauņi līdz šim pirka alkoholu, pie viena iepērkoties arī citos Apes veikalos (to vidū ir arī smilteniešiem labi zināmais “top!” un “Unibode”, kam arī ir saistība ar Smilteni, šo veikalu atvēris Smiltenes uzņēmums “Lauku apgāds un meliorācija”), kā arī paēda vietējā kafejnīcā “Krodziņš”. Apē ir pat “outlet” apavu veikals, kurā oriģinālus, pasaulē zināmu zīmolu izstrādājumus var iegādāties par zemām cenām. Tur kastēm vien iepirkušies pat tallinieši, nerunājot par vietējiem iedzīvotājiem, kuri staigā ekskluzīvos apavos, stāsta vietējie.

Laiks rādīs, kas ar igauņu iepirkšanos Apē notiks turpmāk. “Ziemeļlatvija” jau rakstīja, ka Igaunijā no 1. jūlija par 25 procentiem ir samazināts akcīzes nodoklis daļai alkoholisko dzērienu – alum, sidram un stiprajiem dzērieniem, un, kamēr Latvija tikai gatavojas revanšēties ar 15 procentu lielu akcīzes nodokļa samazinājumu Latvijā, igauņiem pēc alkohola braukt uz Latviju nav izdevīgi. Jau 1. jūlijā automašīnu ar Igaunijas numurzīmēm pie alkohola veikala Apē esot bijis mazāk, nekā agrāk ierasts redzēt.

Apes novada pašvaldība gan cer nezaudēt ekonomisko saikni ar Igauniju citā veidā. Apē divas reizes gadā – pavasarī un rudenī – notiek pierobežas gadatirgi, kuros iepērkas ļoti daudz igauņu un esot, ko pirkt, jo preču klāsts ik reizi palielinās, stāsta Jānis Liberts.
Vēl viena saikne Apes novada iedzīvotājiem ar Igauniju ir darbs šajā kaimiņvalstī. Saru pilsētā, kas atrodas aptuveni 20 kilometru attālumā no Apes, ir liela koka durvju un logu ražotne, kurā, pēc Apes pašvaldības aplēsēm, strādā aptuveni 120 Apes novada iedzīvotāju. Vēl citi apenieši darbu atraduši Vatselīnā vai citur Igaunijas pierobežā.

Bez attīstības centru naudas nekādi

Iespēja strādāt Igaunijā tuvu mājām apeniešiem savukārt ir izdevība nepamest dzimto pusi. Lai Apē un citur novadā būtu sakārtota infrastruktūra, būtu skola bērniem un atpūtas iespējas ģimenēm, liela nozīme ir vietējās pašvaldības pienesumam, un tas ir apsvērums, kāpēc Apes novadam ir nepieciešama reģionālā reforma.

“Attīstības centriem, kāda Ape nav, ir krietni lielākas iespējas piesaistīt Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus,” norāda J. Liberts. “Mēs (Apes novada pašvaldība – redakcijas piezīme) visus šos gadus esam centušies piesaistīt līdzekļus visur, kur vien drīkstam piedalīties, piemēram, visās pārrobežu programmās – gan Igaunijas, gan Krievijas – un arī saņēmām atbalstu.

Diemžēl pēc 2014. gada visās programmās pēc līdzekļiem vairs netiekam, jo neizturam kritērijus, piemēram, iedzīvotāju skaita ziņā. Ja līdz pagājušajam gadam mazajām pašvaldībām bija nodrošināta iespēja saņemt kredītu no Valsts kases līdz 400 000 eiro katru gadu, lai veiktu dažādus investīciju projektus savas infrastruktūras sakārtošanai, tad diemžēl šogad nesaņemam vairs neko, un tas ļoti sarežģī situāciju. Mūsu pašvaldības budžets nav tik liels, lai mēs par saviem līdzekļiem, nepiesaistot finansējumu no malas, varētu attīstīties. Smiltene ir attīstības centrs, līdz ar to viņiem ir lielāka pieeja Eiropas Savienības finansējumam, un ļoti ceram, ka pēc novadu reformas šos līdzekļus novirzīs arī uz pašreizējo Apes novadu.”

Piemēram, Apes pilsētā ir aktuāli salabot ielas un turpināt ūdenssaimniecības attīstības projektu, izbūvējot pieslēgumus uz mājām, Trapenē – sakārtot siltummezglu sociālās aprūpes centrā, kas pieder pašvaldībai. Gaujienas katlumājā no ierindas izgāja apkures katls, kam tagad jāatrod nauda gribot negribot.

“Visus šos 10 gadus, kopš pastāv Apes novads, mēs esam centušies, lai novada teritorija attīstītos vienmērīgi. Mums nekad nav bijis uzskats, ka prioritāte ir tikai Apes pilsētai,” uzsver Apes novada domes priekšsēdētājs.

Nav mazāk svarīgu cilvēku un svarīgāku

Domājot par gaidāmo novadu reformu, Apes novada vadībai tāpat ir savas bažas. Apes novada pašvaldības mērķis ir nodrošināt pakalpojumu sniegšanu pēc iespējas tuvāk iedzīvotājam.

“Pats būtiskākais pēc novadu reformas ir tas, lai pašvaldības sniegto pakalpojumu rāmis saglabātos un saglabātos visiem iedzīvotājiem vienādi, jo nav mazāk svarīgu cilvēku un svarīgāku,” uzsver Apes novada domes priekšsēdētāja vietniece Astrīda Harju.
Tikpat svarīgi ir tas, lai nezūd pašvaldības sniegto pakalpojumu kvalitāte un lai iedzīvotāji tos, tāpat kā līdz šim, var saņemt Apē, Trapenē, Gaujienā, Virešos, piebilst J. Liberts.

Tiekoties Smiltenē ar ministru J. Pūci, Apes novada mērs arī rosinājis domāt par to, kā tiks ievēlēti jauno novadu deputāti, proti, vajadzētu ļaut iesniegt savus kandidātu sarakstus gan partijām un to apvienībām, gan vēlētāju apvienībām.

“Ja būs vēlētāju apvienības, tad bijušajiem mazajiem novadiem būs lielākas iespējas tikt pārstāvētiem pašvaldībā ar saviem deputātiem. Līdz šim, piemēram, Apes novadā partiju saraksti nav bijuši, mūsu deputāti startēja vēlēšanās no vēlētāju apvienību sarakstiem” norāda J. Liberts.

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Apes novads skatās pēc turīga kaimiņa

Kategorijas