Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Skolēni izvēlas turpināt mācīties Smiltenē

Skolēni izvēlas  turpināt mācīties Smiltenē

Administratīvi teritoriālā reforma iet roku rokā ar jautājumu par skolu tīkla optimizāciju,– ja novadi apvienosies, tad deputātiem nāksies lemt, vai jaunajā novadā, piemēram, saglabāt vairākas vidusskolas.

Apes novads jaunajā novadu kartē iezīmēts kopā ar Smiltenes novadu un Raunas novadu. Vidusskolas šobrīd ir visos trijos novados.

Vai Apē paliks vidusskola, lems jaunais novads

Apes novadā ir sešas izglītības iestādes: Dāvja Ozoliņa Apes vidusskola ar struktūrvienību Virešu pagasta Vidagā (bijušo Sikšņu pamatskolu), Ojāra Vācieša Gaujienas pamatskola, Trapenes sākumskola ar 1.–6. klasi, Gaujienas pamatskola (bijusī internātpamatskola), Apes pirmsskolas izglītības iestāde “Vāverīte”, Gaujienas mūzikas un mākslas skola, Alūksnes mūzikas skolas Apes mācību punkts.

Aizvadītajā 2018./2019. mācību gadā Dāvja Ozoliņa Apes vidusskolā mācījās 130 skolēnu (neskaitot Vidagas filiāli). 12. klasi absolvēja 10 jaunieši.

Jaunajā 2019./2020. mācību gadā Apes vidusskolas 10. klasē izglītojamos neuzņems. Tas tāpēc, ka šogad Apē 9. klasi absolvēja tikai deviņi skolēni. Tas ir par maz, lai atvērtu 10. klasi pat tad, ja viņi visi vēlētos turpināt mācības 10. klasē Apē, turklāt jāņem vērā katra izglītojamā sekmju līmenis, skaidro Apes vidusskolas direktore Dina Meistere. Vidusskolas klases izglītības iestādē tiks saglabātas, lai vidējo vispārējo izglītību varētu iegūt tie skolēni, kuri 1. septembrī Apē turpinās mācības 11. un 12. klasē. Par to, kas notiks tālāk – būs vai nebūs Apē vidusskola – jau nāksies lemt jaunā apvienotā novada deputātiem.

“Vairākus gadus skola kļūst arvien mazāka,” atzīst D. Meistere. Taču viņa labi saprot tos vecākus, kuri sarunā izteikuši vēlmi Apē saglabāt vidusskolu, jo arī pašai šajā skolā mācās divi bērni un gribas, lai viņi iegūst izglītību pēc iespējas tuvāk mājām, kā arī viņu kā mammu apmierina Apes vidusskolā sniegtās izglītības kvalitāte.

“Varbūt Apē paliks vidusskola uz tā punkta pamata, kas tagad parādās valdības kuluāros, proti, kā pierobežas skola. No Apes līdz Igaunijas robežai ir divi kilometri. Daudzi mūsu cilvēki strādā Igaunijā, ģimenes paliek šeit, bērni paliek šeit, un bērnudārzs ir pārpildīts,” stāsta D. Meistere.  

Viņai ir cerības uz priekšdienām, piemēram, jaunajā mācību gadā Apes vidusskolā 1. klasē sāks mācīties 16 bērni. Tas ir labs rādītājs.

Uzteic novadu, kas saglabā mazās skolas

Taujāta, kur mācības turpina Dāvja Ozoliņa Apes vidusskolas 9. klases absolventi, D. Meistere stāsta, ka aptuveni puse mācās tālāk Apē, bet pārējie skolēni aiziet uz Smiltenes vidusskolu vai Smiltenes tehnikumu, vai uz Priekuļu tehnikumu, vai kādu no Valmieras skolām.

“Ja nemaldos, tad uz Alūksni pēdējo trīs gadu laikā nav aizgājis neviens mūsu skolas 9. klases absolvents. Plūsma vairāk ir uz Smilteni,” teic D. Meistere.

Taujāta, kāds ir viņas viedoklis par gaidāmo novadu reformu un Apes novada vietu jaunajā kartē, Apes novada vidusskolas direktore atzīst, ka viennozīmīga viedokļa viņai nav.

“Mēs (Apes iedzīvotāji – redakcijas piezīme) braucam gan uz Alūksni, gan uz Smilteni. Vienīgi skatoties pašvaldību kredītportfeļus, tad Smiltene saimnieko saimnieciskāk, pārdomātāk. Tad vēl  – Smiltenes novadā saglabā mazās skoliņas, kas atrodas pagastos, bet, skatoties uz otru pusi, mēs redzam, ka skolas pamazām pazūd,” stāsta D. Meistere.


Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.