No novada gaida labus apstākļus uzņēmējdarbībai
Jau pirms 10 gadiem, kad Latvijā tika īstenota pirmā administratīvi teritoriālā reforma, no pagastu pārvaldēm un pilsētu domēm izveidojot novadus, Virešiem un Gaujienai bija doma pievienoties pie Smiltenes, intervijā “Ziemeļlatvijai” atceras lauksaimniecības uzņēmuma SIA “Vireši” valdes loceklis, Apes novada deputāts Ivars Kalniņš.
“Aizbraucām uz Smilteni, taustījām situāciju un toreiz sapratām, ka pilsētai lauki nav vajadzīgi,” viņš piebilst un norāda, ka daudz kas tādās reizēs ir atkarīgs no cilvēka, kurš vada novada pašvaldību. Šajā laikā Smiltenes novadā ir nomainījušies pašvaldību vadītāji, un par tagadējo Smiltenes novada mēru Gintu Kukaini I. Kalniņš teic tikai to labāko.
Izvēlējušies bioloģisko saimniekošanu
Apes novada Virešu pagasts atrodas tuvu Smiltenes novadam un robežojas ar Grundzāles un Palsmanes pagastu. Līdz novada centram Smiltenei no Virešiem un no otra pagasta ciema Vidagas var ērti nokļūt, braucot pa Vidzemes šoseju.
SIA “Vireši” struktūrvienības atrodas abos ciematos. Virešos ir divas govju fermas, kurās izmitināts ganāmpulks ar 160 slaucamām govīm, bet Vidagā – mehāniskās darbnīcas.
Uzņēmums “Vireši” dod darbu vidēji 25 cilvēkiem, arī dažiem Smiltenes novada iedzīvotājiem. Tā specializācija ir piena lopkopība un augkopība. Pēc “Lursoft” datiem, SIA “Vireši” Apes novada uzņēmumu sarakstā 2018. gadā atradās 16. vietā ar gada apgrozījumu 178 043 eiro.
SIA “Vireši” apsaimnieko aptuveni 700 hektāru lauksaimniecībā izmantojamas zemes un audzē graudus lielākoties lopbarībai savam ganāmpulkam. Pienu uzņēmums pārdod “Food Union” un lauksaimniecības pakalpojumu piensaimnieku kooperatīvā sabiedrībai “Piena loģistika”, kurai tiek realizēts bioloģiskais piens.
SIA “Vireši” ir bioloģiskā piena ganāmpulks. “Mūsu pusē lielas graudu ražas iegūt nevar, jo zemes auglība nav augsta, tāpēc bija jādomā citi varianti,” par bioloģiskās saimniekošanas izvēli teic I. Kalniņš.
Jālabo agrāk pieļautas kļūdas
Taujāts, ko domā par gaidāmo novadu reformu, Ivars Kalniņš vispirms uzsver, ka nepārdomāta bija 2009. gadā Latvijā īstenotā administratīvi teritoriālā reforma, jo rezultātā valsts teritorija tika sadrumstalota un tagad valdībai jāizdod nauda un jāveic jauna reforma, veidojot lielākus novadus.
“Mūsu Apes novada vienīgā problēma ir tā, ka mums nav pietiekami liels iedzīvotāju skaits (Apes novada teritorijā uz 2019. gada 1. janvāri bija reģistrēti 3555 iedzīvotāji – redakcijas piezīme). Tā ir arī citur Latvijā, jo cilvēki brauc projām. Bet toreiz, 2009. gadā, tām pašvaldībām, kas apvienojās, valdība izmaksāja 200 tūkstošus latu lielu dotāciju katrai, un muļķi būtu tie deputāti, kuri to savai pašvaldībai nepaņemtu,” nosaka I. Kalniņš. Toreizējā Virešu pagasta pārvalde par šo dotāciju saveda kārtībā Sikšņu pamatskolu (tagad tā ir Dāvja Ozoliņa Apes vidusskolas filiāle – redakcijas piezīme) Vidagā.
I. Kalniņš pieļauj, ka gaidāmā novadu reforma Vidagas skoliņai nu var iezāģēt, jo tuvu Vidagai un Virešiem ir Smiltenes novada Grundzāles pamatskola un jaunajā, apvienotajā novadā var rasties jautājums, vai ir pamatoti uzturēt tādu skolu tīklu, kur izglītības iestādes ir salīdzinoši ļoti tuvu cita citai. “Piekrītu, ka vidusskolām jābūt lielām un Apē tādu neuztaisīs, bet pirmajām klasēm gan jābūt uz vietas, nav nopietni mazus bērnus vadāt,” spriež uzņēmējs un Apes novada deputāts.
Otrs aspekts, kas viņu dara bažīgu, domājot par novadu apvienošanu, ir medicīna. “Es uzskatu, ka Alūksnē ir laba slimnīca. Apes novads ir tās akcionārs. Smiltenē slimnīcas nav, bet Valmiera ir tālu no mums. Un, kad cilvēks no Apes novada jāved uz Vidzemes slimnīcu Valmierā, dažkārt mūs tur nemaz negaida. Man bija konkrēts piemērs ar tēvu. Cilvēks bija slims un gados, un viņam uzņemšanā saka – “nu, ko jūs te atbraucāt?” stāsta I. Kalniņš.
Taču Apes novada apvienošanu ar Smiltenes novadu viņš uzskata par labāku variantu, nekā pievienošanu Alūksnes novadam. “Ja mums ar varu liek apvienoties, tad mans uzskats un, domāju, arī lielākajai daļai novada iedzīvotāju ir tāds, ka Apes novadu vajag pievienot visu kopā un droši vien labāk ir iet pie Smiltenes. Tur tomēr uzņēmējdarbība ir attīstītāka. Arī pagastos attīstība ir lielāka. Ceļi ir labi sataisīti. Gints (Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Gints Kukainis – redakcijas piezīme) ir malacis, no viņa būtu jāmācās daudziem Latvijas gudriniekiem, jo Smiltenes novads uzskata, ka galvenais ir ražotājs un tikai tad seko pārējais. Tas ir pareizi, jo vienīgi tā mēs varam attīstīties. Ne visi to redz. Citi vairāk pievēršas izklaides lietām,” domā I. Kalniņš.
Viņš arī piebilst, ka mūsdienās, kad daudzi pakalpojumi ir pieejami digitālajā vidē, uzņēmējiem novads ir vajadzīgs tikai nosacīti. Tas, ko viņi grib no pašvaldības, ir labi apstākļi uzņēmējdarbībai.
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Kategorijas
- Novados
- Smiltene
- Valka
- Strenči
- Kaimiņos
- Vēlēšanas
- Kriminālziņas
- Izglītība
- Sports
- Orientēšanās
- Auto/Moto/Velo
- Futbols
- Florbols
- Basketbols
- Citi sporta veidi
- Hokejs
- Volejbols
- Kultūra un Izklaide
- Foto
- Cilvēkziņas
- Vaļasprieki
- Citas ziņas
- Bizness
- Reklāmraksti
- Lietotāju raksti
- Dzīvespriekam
- Latvijas ziņas
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Balles
- Teātris
- Koncerti
- Kino
- Sports
- Festivāli
- Baznīcās
- Citi pasākumi
- Video
- Statiskas lapas
- Pašvaldību vēlēšanas
- Mediju projekts
- Mediju kritika
- Ar informāciju pret dezinformāciju
- Mediju projekti 2018
- Mediju projekts 2020
- Eiropā
- Dzīvesstils
- Atpūta
- Hobiji
- Mīluļi
- Veselība
- Virtuvē
- Noderīgi
- Viedokļi
- Vides projekti
- Daba-iepazīstam un palīdzam
- Rūpēsimies par vidi
- Saimnieko gudri
- Informējot iedvesmojam
- Covid-19