Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Vardarbība ģimenēs plešas plašumā

Sandra Pētersone

2019. gada 12. jūlijs 08:49

160
Vardarbība  ģimenēs  plešas plašumā

“Ziemeļlatvija” šogad rakstīja par četriem galvenajiem uzdevumiem, kas jāveic Smiltenes novada Pašvaldības policijai šajā un nākamajos piecos gados. Viens no tiem ir sabiedriskās kārtības un drošības uzraudzība novadā, riska joma šajā ziņā ir vardarbība ģimenē.

Smiltenes novada Pašvaldības policijas apkopotā statistika liecina, ka par vardarbību un konfliktiem ģimenē reģistrētā informācija Pašvaldības policijā, salīdzinot 2015., 2016. un 2017. gadu, pakāpeniski ir augusi. 2015. gadā reģistrēti 48 izsaukumi, bet 2017. gadā – jau 73. Situācija uzlabojusies 2018. gadā, kad šādu izsaukumu bijis 41.

Uz izsaukumiem dodas
pašvaldības policisti
Smiltenes novada Pašvaldības policija reaģējusi uz šiem ar vardarbību saistītajiem izsaukumiem  un informējusi aizsargājamo personu par tiesībām iesniegt tiesā pieteikumu par  pagaidu aizsardzību pret vardarbību, kā arī izolējusi vardarbīgo personu no dzīvesvietas. Agresīvā persona parasti tiek nogādāta uz Valsts policijas īslaicīgās aizturēšanas izolatoru Valkā vai Valmierā.
Tas, visticamāk, ir īslaicīgs risinājums, tāpēc Labklājības ministrija piedāvā valsts finansētu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu vardarbīgas uzvedības mazināšanai, ko var saņemt vardarbību veikuši cilvēki.
 Grupas terapijas vai individuālo konsultāciju mērķis ir panākt, lai cilvēks atpazīst un apzinās savu vardarbīgo uzvedību kā nepieņemamu un nosodāmu; lai viņš ir motivēts un spēj uzņemties atbildību par savu uzvedību, lai nenodarītu pāri citiem cilvēkiem; lai viņš maina ierastās saskarsmes veidus un izmanto dusmu pārvarēšanas spējas, nepielietojot pret citiem vērstu agresiju.
Vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojumu var pieprasīt arī cilvēks,  kurš baidās, ka viņš varētu izturēties vardarbīgi, vai atzīst, ka ir veicis vardarbību.

 Dziļi elpo un noskaiti līdz 10!
Tas, ka esi varmāka, nav nekas tāds, ko gribētu publiski pavēstīt, tādēļ “Ziemeļlatvija” vaicāja Smiltenes novada  atbalsta grupas vadītājai Arnitai Freibergai, vai cilvēki uz šādu terapiju piesakās.
– Visa sākums ir pašvaldības sociālie darbinieki. Ja viņi ir informēti par  valsts finansētu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu vardarbīgas uzvedības mazināšanai, tad arī viņi novērtē,– lūk, kur ir valsts nauda šādam pakalpojumam, lūk, kur ir pakalpojumu sniedzējs, un lūk, tēma, kas ir saistoša viņa klientiem. Līdz ar to sociālais darbinieks uzrunā cilvēku un saka, – “tev  tas varētu būt noderīgi, pamēģini!”. Uz nodarbībām nāk gan sievietes, gan vīrieši, nāk arī dzīvesbiedri, jo notiek arī tā, ka vīrietis varmācīgi izturas pret savu partneri – apsaukā un sit,  savas negatīvās emocijas uzgrūž sievietei.
Savukārt viņai ir bērni, un viņa tālāk šo agresiju reflektē uz bērniem. Līdz ar to gan vīrs, gan sieva ir vardarbību veikušas personas. Dusmoties var arī, piemēram, uz kaimiņu, un, ja cilvēkam ir bail, ka vienā brīdī viņš var nesavaldīt ilgstoši slēptas emocijas, piemēram, kaimiņu apsaukāt vai viņam pat iesist, arī tad var meklēt palīdzību  savas pašvaldības Sociālajā dienestā, rakstot iesniegumu un lūdzot  valsts finansētu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu vardarbīgas uzvedības mazināšanai.
– Smiltenes novada Pašvaldības policija pēc statistikas datiem secinājusi, ka vardarbība un konflikti ģimenēs “aug augumā”. Kāpēc tā notiek?
– Tipiskākie gadījumi ir visas atkarības, ieskaitot alkoholismu, tāpat arī viena vecāka jeb nepilnās ģimenes, kur sieviete vai vīrietis, vienatnē audzinot bērnu, netiek galā ar pienākumiem un slīgst depresijā. Pirmo nodarbību mēs ar Daci Gailīti sākam ar savu personīgo stāstu, – nav cilvēka uz Zemes, kurš nav bijis vardarbīgs, tikai starpība ir tā, vai tev šī agresija izsprūk dažas reizes gadā vai arī tā ir tava ikdiena.
– Vai šīs vardarbības lēkmes reāli var samazināt?
– Mēs iemācām metodiku, kā sevi mierināt – skaitīšanu līdz 10, dziļu elpošanu, arī durvju aizsišanu un iziešanu laukā un tamlīdzīgi. Mācām, kā sevi savaldīt pirmajā dusmu uzplaiksnījumā. Nepieciešamas četras līdz sešas minūtes, lai pirmo dusmu uzplūdu neitralizētu. Grupas nodarbības notiek apmēram trīs mēnešus reizi nedēļā. Cilvēki klausās, domā līdzi un mainās. Vardarbību gan var tikai apārstēt, tā atkal var uzliesmot pie jebkurām krīzes situācijām, taču labums ir tas, ka cilvēki pēc gada var atkārtoti saņemt valsts finansētu pakalpojumu. Ja kādam pēc grupas nodarbībām palika kaut kas neizrunāts un kaut kas nav skaidrs, tad pakalpojums piedāvā trīs nodarbības bez maksas pie psihologa individuālo konsultāciju veidā.
– Kāpēc, jūsuprāt, vardarbība ģimenēs pieaug?
– Latvijā ir slikti ekonomiskie apstākļi, kas ietekmē cilvēku dzīves līmeni un rada spriedzi. Vēl ir pēctecība dzimstībā (sociālā riska ģimenes), zemas sociālās prasmes un zems izglītības līmenis. Sociālā darba jēga tika sadragāta tajā brīdī, kad cilvēkus uzstādināja uz pabalstiem. Kad strādāju par sociālo darbinieci, piedzīvoju absurdu situāciju.  Kāda  ģimene gaidīja kārtējo ģimenes pieaugumu. Vīrietis, bērnu tēvs, algotu darbu nestrādāja, ilgstoši lietoja alkoholu, kā rezultātā strauji pasliktinājās viņa veselība. Sieviete, bērnu māte, nekad algotu darbu nav strādājusi, jo ik pa laikam ģimenē dzima bērni. Tiklīdz piedzima kārtējais bērns, tā viņi vērsās Uzturlīdzekļu garantijas fondā, lai valsts maksātu  uzturlīdzekļus bērniem. Tas bija viņu garantētais ikmēneša ienākums. Toreiz pārrunājām šo situāciju ar pašvaldības policistiem. Viņu vidējā alga bija 600 eiro, mums, sociālajiem darbiniekiem, tāpat, bet tai ģimenei tobrīd mēneša ienākumi bija 1200 eiro. Un tālāk nāks viņu paaudze, kuri atkal neko nav redzējuši un kuri gudros, kādā veidā paņemt naudu no valsts. Tāda, lūk, ir skaudrā realitāte.