Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Viss cilvēka rokās - prasmes, kā sakārtot savu māju, tā arī pilsētu vai ciemu

Ingūna Johansone

2019. gada 13. jūlijs 08:29

171
Viss cilvēka rokās - prasmes, kā sakārtot savu māju, tā arī pilsētu vai ciemu

Vai zināt, kas atšķir kārtīgu saimnieku no tāda, ko latvieši sauc par puskoka lēcēju? Prasme sakārtot savu dzīvi, saimniecību. Izvērtēt, kas ir svarīgs un kas – otršķirīgs.  Jūs taču droši vien arī pazīstat cilvēkus, kuriem dod, cik daudz naudas vēlies, bet viņi to notrieks visādos niekos un tāpat būs bez naudas. Tas attiecas kā uz katru individuālu cilvēku, tā arī uz tiem, kas saimnieko ar nodokļu maksātāju vai uzņēmuma naudu. Atšķiras tikai mērogi. 

Tādas pārdomas, ka visa pamatā ir cilvēks un viņa prasmes, kā sakārtot savu māju, tā arī pilsētu vai ciemu, man rosījās, pabraucot tepat pa mūsu apkārtni. Kādi izskatās mūsu lauku ciemati, pilsētas? Kāda nu izskatās mūsu galvaspilsēta Rīga? Diezgan atšķirīgi, es teiktu. It kā jau katrā vietā cenšas un dara, bet nabadzība un saimnieka trūkums ir tas, kas redzams uzreiz. Man šķiet, ka saimnieka acs un ķēriens prevalē pār naudu. Ir lietas, ko var izdarīt arī bez lielas naudas. 

Vairāk jau mūsu skati pievēršas savai pilsētai, bet, kā saka, – zivs pūst no galvas, un arī valsti vērtē pēc galvaspilsētas. Nezinu, vai man roka klausītu rakstīt, ka lepojos ar Rīgu. Jā, Vecpilsēta ir skaista, bet vairāk, pateicoties senčiem, kas to uzbūvējuši. Ja nu kāds Rīgā ilgi nav bijis, tad teikšu – vēl mazliet un tā izskatīsies kā tāda nolaista Krievijas guberņa. Vēl tikai nātru un balandu pietrūkst pie centra mājām. Naudas trūkums ir tas, kas Rīgu  pārvērtis par neizbraucamu, bedru un neceļu lielpilsētu? Čaka ielā mašīnas vietām brauc pa trotuāru!!! Nē, mīļie, ne naudas trūkums. Alkatība, savtīgums, saimnieka trūkums un cilvēku stulbums. Brīnišķīga kombinācija.

Kad pirms dažiem gadiem apjautājos vienam paziņam, par ko viņš balsos, un viņš pavisam atklāti pateica – par Ušakovu, tad izvērtās lielas mūsu diskusijas. Man šķita, ka acīmredzams ir tas, ka šis vīrs ar saviem domubiedriem Rīgu nolaidīs līdz „kliņķim”, taču mans paziņa braši argumentēja, ka arī valstī ceļi esot zem katras kritikas un tur taču „Saskaņa” neesot pie stūres. Kāds cits par Ušakovu balsoja protestējot. Jā, nez ko viņi saka šodien? Joprojām balsotu par Ušakovu? Varbūt, jo kā gan citādi viņš un Ameriks par mūsu pārstāvjiem Briselē tika. Tā vietā, lai atbildētu par visām tām mahinācijām, kas saistībā ar Rīgā notikušo nāk gaismā, viņus vēlētāji aizsūta pārstāvēt Latviju. Ne jau paši viņi maina darbu, bet cilvēki apliecina savu uzticību. Izsaimnieko miljonus un nekas! Kā tas var būt? Re, var. Galvenais kritērijs - savējais, nevis saimnieks.

Un tāda situācija nav tikai Rīgā. Vēlēšanas nav tikai iespēja, tā ir arī atbildība. Paskatieties, cilvēki, apkārt – vai tas, par ko balsojāt, ir saimnieks vai tikai savējais, vai “cita jau neviena nav”? Nekad nevajag aizmirst, ka tie esam mēs, kas tais krēslos sēdinām.