Domāsim par sekām

2009. gada 27. jūnijs 09:03

3005

Dievam nepatīk, ka nabagi trako. Šo sentenci der attiecināt uz tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri no komercbankām paņēmuši kredītus 16 miljardu kopsummā.

Būtu labi, ja šī milzu nauda tiktu ieguldīta valsts ekonomikā, bet īstenībā krietna trešdaļa ir noēsta, otra trešdaļa varētu būt pazaudēta Ostapa Bendera pasākumos, bet atlikusī daļa būs pārceļojusi aiz Latvijas robežām. Ak, un derētu noskaidrot, cik miljardu veikli darboņi ir pārskaitījuši uz visādām ārzonām.

Tagad valdība un Saeima, samazinot budžetu, visniknāk apcirpusi pensionārus un skolotājus, jo šīs ir pašas daudzskaitlīgākās sociālās grupas. No katra nabaga pa latam, un miljons rokā. Par sekām gan šī valdība nav domājusi, jo pilnīgi skaidrs, ka pensijas ir katra cilvēka īpašums un jebkura tiesa atņemto daļu liks atmaksāt. Dombrovska doma: tad jau būs cita valdība...

Cits aspekts ir budžeta spirāle. Jo mazākas algas un pensijas, jo mazāki ieņēmumi budžetā. Cik tālu var samazināt?

Te nonākam līdz cēlonim, kāpēc Rimševics pieminēja talonu ieviešanas iespēju. Sabiedrības atsauksmes liecina par jautājuma neizpratni.

Daži žurnālisti uzskata, ka runa par preču izsniegšanas taloniem - līdzīgi degvīna un cigarešu taloniem Gorbačova laikā. Mums veikalnieki preces sviež pakaļ bez taloniem. Bet daudzi atcerēsies apkures talonus deviņdesmito gadu sākumā. Tā bija pazemojoša ceremonija.

Cita veida taloni bija vācu okupācijas gados - šeines jeb prēmiju zīmes. Surogātnaudu jeb talonus praktizē arī ASV pašvaldības - tad vajadzīga banka, kas ar mieru šādas pašvaldības kreditēt. Talonus var lietot tikai noteiktiem mērķiem, jo restorānos uzdzīvot par tiem nav iespējams.

Ir cits laikmetsĻoti īsi par divām valstīm. Mums tuvākā Baltkrievija, kur valda baķka Lukašenko. Valstī daudz sociālisma palieku. Kādreiz PSRS modernākās rūpnīcas krīzes apstākļos kļūst nevarīgas. Valsts budžeta deficīts ir 50 procentu, un baķka milzu iztrūkumu cer segt ar aizņēmumiem. Kad Krievija solīja 500 miljonus rubļos, Lukašenko tā apvainojās, ka pieminēja Kremļa prasību par Abhāzijas un Dienvidosetijas atzīšanu, demonstrējot vēlmi tuvināties Rietumiem.

Kremlis laida darbā smago artilēriju - sanitāro ārstu Aņiščenko, kurš aizliedza baltkrievu piena produktu importu (ap vienu miljardu dolāru gadā). Tad baķka lika atjaunot muitas kontroli uz robežas ar Krieviju, un Putins piekāpās baltkrieviem. Interesants piemērs tam, kā totalitāri režīmi kļūst elastīgāki. Baltkrievijai izeja no strupceļa viena - pārdot daļu rūpnīcu Rietumu investoriem.

Mūsdienu tradīcijai neatbilstošs ir Irānas režīms ar prezidentu Ahmadinedžadu priekšgalā. Mazliet dinozauriskais prezidents ir nabagu valdnieks, kuram vēlēšanās stājās pretī studentu un ar naftas biznesu saistīto aprindu kandidāts Musavi. Nav šaubu, ka balsošanas rezultāti ir viltoti, un studentu naids pret režīmu pāraug revolūcijā. Ir cits laikmets, kurā nevar dominēt ne visvarenībā apreibuši baņķieri, ne politiskie dinozauri.

Svētības dalīšanaSvētība - tas ir ļoti skaists un ietilpīgs vārds, kam radniecība ar svētumu. Indoeiropiešu valodās svētums atvasināms no gaismas (krievu svet). Bet gaisma ir dzīvības devēja un uzturētāja, un būtu tikai dabiski, ja ļaudis gaismā un svētumā ietilpinātu arī tikumības kategorijas.

Viena cilvēka darbam ir svētība, cita darbam tās pietrūkst, un ne vienmēr vainojama darba darītāja prasme. Mūsdienu humānistu mācības akcentē patiesa garīguma dominēšanu pār racionālo un materiālo. Gribu uzsvērt, ka garīguma jēdziens jāsaprot kā kosmiska dimensija, kam nevajadzētu meklēt analoģiju ar divdesmitā gadsimta asiņaino diktatoru sludināto garīgumu (piemēram, Hitlera "Mein Kampf").

Manis tālāk teikto daudzi nevēlēsies uztvert nopietni, bet ar pilnu atbildību varu apgalvot, ka cilvēku dzīvē notiek tieši tā un būtībā tā nav nekāda mistika. Elementārs Augstāko spēku pārvaldīts likums ir tāds, ka neviena apzināta nelietība pret citu cilvēku vai tautu kopumā nenes svētību, jo negodīgums vai ļaundarība nāk atpakaļ līdzīgi bumerangam, un mūsdienu savdabība ir tā, ka šie procesi notiek paātrināti.

Tās ir patiesības, kuras der atcerēties arī jaunievēlētajiem pašvaldību deputātiem. Emocionāli uzjundīts prāts vēlētājiem ne vienmēr bijis labs padomdevējs, tāpēc ik pašvaldībā būs iekļuvuši gan blēži un pašlabuma meklētāji, gan tukšu salmu kulstītāji. Un mēs jau redzam, kādas dīvainas kombinācijas tiek veidotas Rīgas domē. Tas gan nenozīmē, ka uz ilgu laiku, vienīgi reālus darbus tas kavēs.

Ir ziņas, ka daudzās pašvaldībās - no Kuldīgas un Jēkabpils līdz mums tuvākiem novadiem - pret faktiskajiem vēlēšanu uzvarētājiem vai agrākajiem vadītājiem ar sazvērniecisku vērienu tiek munsturētas koalīcijas un bloki, lai kaut uz pāris mēnešiem sagrābtu varas grožus.

Nāk prātā, kā Jeļcina laikā Maskavas ielās piketēja savdabji, nesot lozungu: "Boris, dai poruļitj!" (Boris, ļaut pastūrēt!) Vai arī mums reizēm negūst virsroku vēlme pastūrēt? Ir saprotams, ja iepriekšējie līderi slikti strādājuši, tad izmaiņas vajadzīgas. Bet kāpēc būtu jāmaina tie līderi, kuriem gan prasme un pieredze, gan vēlme strādāt iedzīvotāju labā?

Negodīga izdarīšanās svētību nenesīs - tā ir aksioma. Bet pašvaldības darbība būs izļurkāta. Latvietim patīk kāpt uz labi pārbaudītiem grābekļiem.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Domāsim par sekām

Kategorijas