Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Horvātijas zaļais šūpulis – mīlestība no pirmā acu skatiena

Santa Sinka

2019. gada 22. jūlijs 13:35

857
Horvātijas zaļais šūpulis – mīlestība no pirmā acu skatiena

Vienu reizi aizbraucot uz Horvātiju, kļūst skaidrs, kāpēc draugi un paziņas, kas reiz paviesojušies Balkānu pussalas valstī, alkst tajā atgriezties. No draugu stāstiem un ceļojumu bildēm es līdz šim varēju izsapņot Horvātiju, līdz kādā sniegotā janvāra vakarā e-pastā saņēmu uzaicinājumu no gaisa balonu pilotes, biedrības “Sky Amazons” valdes priekšsēdētājas Ingas Ūles būt komandā jeb apkalpē gaisa balonu festivālā “Croatia hot air balloon rally 2019”. Tā vakara emocijas nekad neaizmirsīšu, tas šķita tik neticami un vienlaikus viss notika pa īstam. Tagad jau to varu attiecināt ne tikai uz saņemto vēstuli, bet ceļojumu un dalību vienā no Horvātijas ikgadējiem iespaidīgākajiem pasākumiem, ko rīko Zagrebas (Horvātijas galvaspilsēta) gaisa balonu klubs ar sirsnīgo Marijas Petricas-Mikloušicas ģimeni. Pats festivāls norisinājās Zabokas skaistajos laukos, kas ietilpst Zagorje reģionā. To mēdz dēvēt par vienu no romantiskākajām Horvātijas cietzemes daļām un zaļo šūpuli, kur pasakaini skaistus dabas veidojumus var izbaudīt ik uz soļa. Reģions robežojas ar Slovēniju.

Lielākoties ceļotājiem Horvātija saistās ar pasakaini skaisto Adrijas jūras piekrasti un vienu no skaistākajiem dabas brīnumiem Eiropā vispār – tirkīzziliem Plitvicas ezeriem un ūdenskritumiem, taču arī citi šīs valsts reģioni ir pielīdzināmi sapņu zemei. Un tā nav dārga! Divu dienu tēriņi bija tādi paši, kā nedēļas garumā ceļā uz Horvātiju, šķērsojot piecas valstis. Vienīgi jāpierod pie Horvātijas oficiālās valūtas kunas. Desmit kunas ir aptuveni 1,4 eiro. Reizēm tas piemirsās un šķita, ka esmu nopirkusi dārgāko saldējumu kā jebkad iepriekš. Pēc tam par to varējām pasmieties.

Sešu dāmu kompānijā uz Horvātiju devāmies ar mikroautobusu, turpceļā un atpakaļ uz mājām nakšņojām viesnīcās Polijā. Starp citu, pirmā reize, kad tik garu ceļa posmu pavadīju auto. Sākotnēji uztrauca ilgstošā sēdēšana, taču laba kompānija ir zāles pret visu. Laiks paskrien vienos smieklos, jokos un dabas vērošanā. Piemīlīgu mājiņu kalnos Zagorje reģionā rezervējām vien, esot Austrijā, piedevām par neticami zemu cenu, diena sešām izmaksāja vien 60 eiro.

Horvātija asociējas ar ļoti atsaucīgiem un laipniem cilvēkiem, jo mājas īpašniece mūs sagaidīja vēlu vakarā, sīki un smalki izrādot visu, kas mums pieejams – sākot no apartamentiem, līdz garšvielām, vīnam ledusskapī, pulverim un citiem sadzīvē tik noderīgiem niekiem. Ņemot vērā, ka mājiņa atradās kalnos, slīpums radīja problēmas pagalmā novietot busiņu ar piekabi, kurā atradās balons. Laipnību izrādīja kaimiņš, ļaujot savā pagalmā atstāt piekabi. No rīta pieceļoties un atverot nama durvis, pavērās brīnišķīga ainava. Pārsteidzoši, cik sakopta bija katra sēta un apstrādāti lauki, lai cik arī tālu tie neatrastos no pilsētas. Daudzviet ceļa malās varēja redzēt svētvietas. Pārsteidza arī tas, ka, dzīvojot laukos, vien dažu kilometru attālumā bija termālie baseini. Pabijām divos spa kompleksos,  vienā no tiem īpaša apkalpošana, ko pie mums, visticamāk, var saņemt tikai VIP klienti. Horvātijā ir arī ļoti garšīga kafija un vīns. Šķiet, vīnogu lauku horvātiem ir vairāk kā mums kartupeļu.

Centrālais notikums šim braucienam bija gaisa balonu festivāls, taču pievienotā vērtība ‒ lieliskās komandas dalībnieces un daba, kas šarmē un sirdij liek pukstēt straujāk. Pārliecinājos, cik svarīgs faktors ir ceļabiedri, lai pats brauciens būtu izdevies, spēja paļauties un pielāgoties, kā arī spontanitāte. Visas bijām uz viena viļņa, ar lepnumu pārstāvējām Latviju un ar plašu vērienu izbaudījām brīvo laiku. Ja neskaita pilis, tad šajās dienās neapmeklējām nevienu no populārajiem tūrisma apskates objektiem, tajā pašā laikā šaurie kalnu ceļi, vietējo iecienītas vietas un daba deva vairāk kā tūroperatoru tradicionālie piedāvājumi. Kā uz zemes, tā no debesīm Horvātija ir apbrīnojami skaista visās tās izpausmēs. Ja vēl nav sanācis to piedzīvot dzīvē, apskatot bildes internetā, jūs noteikti to iekļausiet savā sapņu ceļojuma sarakstā.

Graciozās pilis mierpilnās vietās

Ceļojuma laikā apskatījām divas pilis. Pirmā bija leģendām apvītā Veliki Tabor pils, ko apbrīnojām vien no ārpuses, to ieskāva zaļi lauki un tālumā debeszili kalni. Otrā atradās, braucot pa Zagorjes pakalniem aptuveni divdesmit kilometru no Slovēnijas robežas. Tā bija lepna horvātu aristokrātu pils Trakoščana, kas atradās augstā kalnā un bija skaista parka ieskauta. Jādodas pa romantisku serpentīnu, lai nokļūtu līdz ieejai. Šo neogotikas stila pili noteikti ir vērts apskatīt, lai redzētu, ar ko lepojas horvāti, arī no tās paveras fantastiski kalni, meži un dīķis. Pils apskate tās vairākos stāvos bija mierpilns un kluss baudījums. Ļoti daudz varēja apskatīt oriģinālās neorenesanses, gotikas un baroka stila mēbeles, plašu ieroču kolekciju, gleznas un neparasto virtuves izvietojumu. Trakoščanas pilij var atvēlēt pusi dienas, jo tai līdzās ir parks ar labiekārtotām atpūtas vietām. Tā ir vieta nesteidzīgai un netraucētai atpūtai, jo suvenīri un kafejnīca atrodas ārpus iespaidīgās pils teritorijas.