Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Launkalnes pagastā mežā apmaldās cilvēks

Santa Sinka

2019. gada 23. jūlijs 10:18

160
Launkalnes pagastā mežā apmaldās cilvēks

Ceturtdien, 18. jūlijā, ugunsdzēsēju glābēju palīdzība bija nepieciešama Smiltenes novada Launkalnes pagastā, kur mežā bija apmaldījies cilvēks.

“Sākotnēji notikuma vietā tika izmantots ugunsdzēsības transporta skaņas signāls un uzturēti telefona sakari ar cilvēku, lai noskaidrotu viņa atrašanās vietu un to, vai viņš dzird skaņas signālus. Pēc tam notikuma vietā ugunsdzēsēji glābēji kopā ar Valsts policijas, Valsts meža dienesta un pašvaldības policijas pārstāvjiem pārmeklēja apkārtni un cilvēku atrada,” ziņo Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā speciāliste Vidzemes reģionā Sandra Vējiņa. “Ziemeļlatvija” noskaidroja, ka apmaldījušos cilvēku operatīvie dienesti atraduši triju stundu laikā, kas esot salīdzinoši ātri. Seniors bija devies sēņot.
S. Vējiņa atklāj, ka šādus izsaukumus VUGD saņem bieži, jo īpaši šobrīd, kad cilvēki mežā dodas sēņot un ogot. Apmaldīšanās iemesli ir dažādi, piemēram, aizraujoties ar sēnēm un ogām, cilvēks vairs nepievērš uzmanību atrašanās vietai, bet skatās tikai uz meža veltēm. Vēl viens aspekts ir mobilā telefona izlādēšanās. Šogad Vidzemes reģionā veiktas jau vairākas vērienīgas meklēšanas operācijas, kad iesaistīti lieli resursi – VUGD, policija, zemessardze, Nacionālie bruņotie spēki.
Taču palīgā saucienu zvanu ir krietni vairāk. Pērn reģionā operatīvie dienesti saņēmuši ap divsimt zvaniem, par laimi, daudzos gadījumos cilvēki no meža tikuši ārā pašu spēkiem vai ar līdzcilvēku palīdzību, kā arī konsultējoties ar operatīvajiem dienestiem telefoniski.
Gadījumā, ja ir saprotams, ka pašu spēkiem nespēs izkļūt no meža, jāzvana glābējiem uz tālruni 112 un jānosauc pēc iespējas konkrētāki orientieri – kurā vietā ir ieiets mežā, cik ilgi mežā ir uzturējies, kādi dabas vai cilvēka veidoti objekti ir šķērsoti vai tiem iets garām. Jebkurš sīkums var palīdzēt glābējiem apmaldījušos cilvēku atrast. S. Vējiņa piekodina, ka nav jāgaida vakars, bet jārīkojas nekavējoties. Īpaši uzmanīgiem ir jābūt gados vecākiem cilvēkiem, sevišķi, ja nelieto mobilo telefonu.

Ņem vērā! iesaka vugd:
• pirms doties uz mežu, informējiet savus piederīgos par to, kurā vietā plānojat sēņot vai ogot, kā arī laiku, kad plānojat atgriezties;

• pirms došanās mežā, pilnībā uzlādējiet sava mobilā tālruņa bateriju;
ja iespējams, nedodieties mežā viens;

• ģērbjoties domājiet ne tikai par to, kā pasargāt sevi no ērcēm, bet arī par to, lai glābējiem jūs būtu pēc iespējas vieglāk ieraudzīt, tāpēc apģērbam un galvassegai izvēlieties spilgtas un košas krāsas;

• ņemiet līdzi pirmās palīdzības piederumus, tie neaizņem daudz vietas, bet būs noderīgi, ja kas atgadīsies. Gadījumā, ja ik dienas jālieto kāds medikaments, pārliecinieties, ka tas ir paņemts līdzi;

• ierodoties mežā, palūkojieties visapkārt. Dzelzceļš, ceļi, zīmīgi koki vai dabas objekti var būt labi orientieri apmaldīšanās gadījumā. Turklāt, sēņojot vai ogojot, skatieties ne tikai uz sēnēm un ogām, bet ik pa laikam palūkojieties apkārt un iegaumējiet lietas, kas apmaldīšanās gadījumā palīdzēs glābējiem saprast, kā jūs pa mežu esat pārvietojies un kur jūs atrodaties;

• orientēties jums un glābējiem palīdzēs meža kvartālu numuri, kas izvietoti uz kvartālu plāksnītēm stigu krustpunktos;

• centieties sekot līdzi laikam, lai neatgadās tā, ka mežā paliekat līdz tumsai, kad atrast izeju no sveša meža praktiski nebūs iespējams;

• ja saprotat, ka esat apmaldījies, nekrītiet panikā! Tā kļūs par ļaunāko ienaidnieku, jo stresa situācijā nespēsiet objektīvi novērtēt radušos situāciju. Apsēdieties, atpūtieties, centieties noorientēties apvidū un tikai tad uzsāciet atpakaļceļu. Nesāciet haotiski staigāt pa mežu un meklēt atpakaļceļu, tā jūs varat ieiet mežā vēl dziļāk;

• centieties saklausīt, vai tuvumā neatrodas šoseja, liels ceļš vai dzīvojamā māja. Ja maldoties pamanāt kādas mājas, nekautrējieties pajautāt pareizo virzienu;

• ja jums gadās apmaldīties purvā, rūpīgi pārbaudiet ik vietu, kur plānojat spert soli. Vislabāk to darīt ar garāka koka palīdzību. Ja tomēr jūs iekrītat purvā vai akacī, tikai mierīgas un apdomātas darbības palīdzēs izglābties. Strauji un haotiski vicinot kājas un rokas, jūs tikai vēl dziļāk iestigsiet purvā. Tā vietā mēģiniet atrast jebko, aiz kā jūs varat pieturēties vai aizķerties un lēnām izvilkt sevi ārā.