Valkas novads turpina sējumu skates tradīciju

2019. gada 23. jūlijs 10:18

671

Valkas novads turpina sējumu skates tradīciju

Valkas novadā ir kāda laba tradīcija, ko paši dalībnieki sauc par sējumu skati, – lauksaimnieki jau septiņus gadus vienu dienu vasarā kolektīvi dodas pieredzes apmaiņā cits pie cita. Skati rīko Valkas novada dome kopā ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Valkas nodaļu.

Atzīmes skatē neliek, tā ir dalīšanās zināšanās un jaunas informācijas iegūšana. Valkas novada lauku attīstības konsultante Sniedze Ragže sarunā ar “Ziemeļlatviju” atceras, ka sākotnēji ierosme nāca no zemniekiem, kuri vēlējās redzēt, kā saimnieko citās zemnieku saimniecībās.

Sniedze Ragže: – Mēs iepriekš, pirms kārtējās skates, cenšamies apzināt visus sava novada zemniekus un jautājam, vai viņi piedalīsies skatē. Ir divi varianti. Pirmais – parādīt savus laukus, pastāstīt, kādas kultūras tajos audzē un dalīties pieredzē, otrais – braukt visiem kopā, neizrādīt savus tīrumus, bet vērot, kā strādā citi. Tā nu mūsu novada zemnieki ik gadu sējumu skatē satiekas, pārrunā, ko katrs dara, skatās un mācās. Tā ir laba pleca sajūta. Mēs darām visi kopā un kopā arī spējam priecāties par to, kā citiem veicas. Laikā, kopš sējumu skate tiek organizēta, ir milzu izaugsme. Man ir prieks un lepnums par mūsu zemniekiem, viņi seko līdzi visam jaunākajam nozarē, mācās no savām un citu kļūdām.
– Ar ko novada zemnieku sējumi raksturīgi šogad?
– Šogad lauki visos pagastos vizuāli ir ļoti skaisti. Labība vietām gan ir sagāzusies veldrē, bet ne tik ļoti, kā esmu redzējusi citos novados. Zaudējumi dažviet ir zosu dēļ, kas pavasarī izknābājušas sējumus. Skatē izbraucām plašu loku. Novadā ir pieci pagasti, šogad apskatījām četrus, jo Zvārtavas pagasts bija solījies piedalīties, bet uznāca lietusgāzes un lauki pielija, tāpēc saimnieki atteica dalību sējumu skatē. Darbu sākām Vijciemā, kur viesojāmies kartupeļu un labības audzēšanas uzņēmumā SIA “Piekalnes” pie Ināras Pakalnas. Viņa regulāri apgūst visu jauno, mācās pati, strādā ar jauniem preparātiem, un sējumu skatē rādot savus laukus, arī pastāstīja, kas jauns laukaugu mēslošanas līdzekļu klāstā un ko lieto tieši SIA “Piekalnes”. Lauksaimniecībā nenotiek tik vienkārši – iestādi un gaidi, kas izaugs. Tā ir zinātne. Tāpēc arī SIA “Piekalnes” kartupeļu stādījumi ir tik izcili. Ināra Pakalna pie tā strādā. “Piekalnes” ir sēklaudzēšanas saimniecība, kur audzē sertificētu kartupeļu sēklu, pie viņiem var mācīties, kā šo kultūru audzēt. Viss jaunākais, kas ir, “Piekalnēs” parasti tiek izmantots. Valkas pagasta zemnieku saimniecība “Kalnieši”, uz kuru devāmies pēc Vijciema, ir viena no lielākajām graudaudzētājām novadā. “Kalnieši” ir ģimenes saimniecība, tajā strādā jauni cilvēki, brālis un māsa Jānis un Inese Anžes. Šajā saimniecībā var mācīties, kā strādā ģimene. Prieks bija, ka sējumu skatē piedalījās topošais saimnieks – mazais divgadnieks Olivers.
Jau pirmajās sējumu skatēs, kopš tās rīkojam, zemniekiem vienmēr līdzi braukuši un mācījušies dēli un mazdēli, kuri tagad ir izauguši un saimnieko paši vai strādā vecāku saimniecībās. Piemēram, pirmajā sējumu skatē Ērģemes pagasta zemnieku saimniecības “Lejasciņi” saimniekam Vilim Jansonam līdzi mācīties brauca mazdēls Kristaps Sula, kurš tagad ir pārņēmis saimniecību no vectēva un ir viens no labākajiem jaunajiem lauksaimniekiem Latvijā.
Valkas pagastā viesojāmies arī pie Aināra Sildara. Viņam ir neliela, bet attīstīta graudkopības saimniecība. Jauns puisis, lauki skaisti – prieks skatīties.
– Ir arī kādas jaunas labības šķirnes, ko savos laukos sākuši audzēt Valkas novada zemnieki?
–Tādas redzējām Ērģemes pagastā, kur ir mūsu novada maizes klēts un kur ir daudz graudkopības saimniecību. Kā jau allaž, mūs laipni uzņēma un dalījās pieredzē zemnieku saimniecība “Dambīši”, kur saimnieko Mārtiņš Kreilis un nu jau arī viņa dēls Roberts. Visiem bija pārsteigums par izcili skaistu tritikāli ‘Ruja’ ar milzīgām, smagām vārpām. Izskatījās ārkārtīgi iespaidīgi. Brīnījāmies un priecājāmies (tritikāles šķirni ‘Ruja’ reģistrējis Agroresursu un ekonomikas institūta Priekuļu pētniecības centrs – redakcijas piezīme). Vēl ērģemieši savos laukos pārsteidza ar jaunu vasaras miežu šķirni ‘Saule PR’. Akota krāsas dēļ lauki izskatījās zeltaini, ārkārtīgi skaisti.
Ērģemes pagastā vēl apskatījām Klaipu ģimenes zemnieku saimniecības “Kārkliņi” un Miķelsonu ģimenes zemnieku saimniecības “Baltupes” raženos tīrumus. Savus laukus parādīja un pieredzē dalījās arī Aleksandrs Lukovskis un Andris Jūgs. Patiess prieks par skaistajiem un sakoptajiem tīrumiem un laukkopju darba tikumu! Kārķu pagastā bija prieks vērot Mārtiņa Pētersona (ZS “Auri”) un Iritas Kandavnieces (ZS Tūži) veikumu. 9. augustā “Tūžos” būs kartupeļu Lauku diena, kurā, domāju, būs, ko redzēt. ZS “Tūži” audzē cietes kartupeļus. Viņiem ir gan graudi, gan kartupeļi, kurus audzē cietes ražošanai. Sadarbībā ar Priekuļu pētniecības centru “Tūži” izmēģina jaunu kartupeļu šķirni ‘Jogla’.
Dienas noslēgumā pārrunāt iespaidus mūs laipni savā īpašumā uzņēma Roberts Kreilis.
– Kādas jaunas tehnoloģijas, tendences ievērojāt, apsekojot sējumus?
– Kaut ko vienu izcelt pat nevar, jo visu laiku jāseko līdzi jaunākajam. Kā jau teicu, lauksaimniecība ir zinātne. Zemnieki, kuriem veicas, nemitīgi mācās, brauc cits pie cita, apmeklē dažādus seminārus. Uz lauriem gulēt nevar. Jo vairāk zini un proti savas zināšanas pielietot praksē, jo saimniecība ir rentablāka.

VIEDOKLIS
Mārtiņš Kreilis, Ērģemes pagasta zemnieku saimniecības “Dambīši” īpašnieks:
– Novada sējumu skate ir vērtīgs pasākums. Ja grib klausīties un mācīties, tad vienmēr no kāda var dzirdēt kaut ko jaunu. Tālāk tā jau ir katra paša izvēle, vai to izmantot. Piemēram, šogad skatē bijām arī Vijciemā. Ināra Pakalne bija nomiglojusi ziemas rapsi ar jaunu herbicīdu, kas bija ļoti labi nostrādājis. Vēl viņa audzē Polijā selekcionētu rudzu šķirni, kas praktiski gandrīz neatšķiras no hibrīdrudziem. Tur varētu būt potenciāli liela ražība. “Dambīšu” jaunums šogad ir tas, ka sākām saudzēt jaunu tritikāles šķirni ‘Ruja’ (pirmsbāzi). Tas ir jauns ataudzējums. Selekcionāri cenšas, lai radītu ko labāku, ražīgāku. Šogad ‘Ruju’ audzēju tikai sēklai. Ja kādam interesē, lai zvana. Paskatīsimies, cik nokulsim, cik vajadzēs savējiem un cik paliks pāri. Vairākus gadus audzēju miežu šķirni ‘Saule PR’. Ražība ir apmēram tāda pati kā šķirnēm ‘Kristaps’ un ‘Rubiola’, ko arī audzēju. 2018. gadā tās bija
3,4 tonnas no hektāra, 2017. gadā – 5,2 tonnas no ha. Tas atkarīgs no tā, kāds bijis gads.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Valkas novads turpina sējumu skates tradīciju

Kategorijas