Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Būs pūlis, būs koncerti

Sandra Pētersone

2019. gada 26. jūlijs 09:40

622
Būs pūlis, būs koncerti

Valkā karstākā sarunu tēma pēdējās dienās ir viens pēc otra atceltie Latvijā zināmu mūzikas grupu koncerti pilsētas brīvdabas estrādē: vispirms 21. jūlijā plānotā grupas “Labvēlīgais Tips” uzstāšanās, tagad –
4. augustā paredzētais “Tautumeitu” koncerts.

Ziņu par “Labvēlīgā Tipa” koncerta atcelšanu valcēnieši vēl uztvēra samērā mierīgi, bet pēc ziņas, ka Valkā nebūs arī “Tautumeitu”, sociālajos tīklos un ikdienas sarunās sākās viedokļu vētra. Daudzi cilvēki iebilst pret koncertu atcelšanas iemeslu – iepriekšpārdošanā par maz nopirkto biļešu skaitu. 

Producents
ar savu naudu neriskēs
Uz “Labvēlīgo Tipu” četras dienas pirms koncerta bija pārdotas ap 200 biļetes, savukārt uz “Tautumeitām” – ap 100, kaut gan tas gan bija divas nedēļas pirms koncerta, proti, Valkas novada pašvaldības Facebook kontā  paziņojums par “Tautumeitu” koncerta atcelšanu tika publicēts 17. jūlijā. Varēja vēl pagaidīt, taču acīmredzot koncerta producents Māris Žigats (viņš ir arī Valkas pilsētas kultūras nama direktors) nolēma neriskēt.
Uzreiz jāpaskaidro, ka “Labvēlīgā Tipa”, “Tautumeitu”, Latvijas Nacionālā teātra dziedošo aktieru un arī “Musiqq” koncertus (“Musiqq” koncerts Valkas estrādē plānots 23. augustā)  Valkā nerīko ne Valkas novada pašvaldība, ne Valkas kultūras nams, to dara Māris Žigats, kurš jau agrāk darbojies kā producents.
Tas, ka iegādātās biļetes iespējams atdot atpakaļ kasēs un saņemt par tām izdoto naudu cilvēkus nenomierina. “Kas notiek?” viņi taujā.
Meklējot atbildi uz šo jautājumu, skaudrā realitāte diemžēl ir tāda, – ja valcēnieši grib savā pilsētā redzēt uzstājamies Latvijā populāras mūzikas grupas vai solistus, tai skaitā grupu “Musiqq” 23. augustā, tad vienīgais risinājums ir aktīvi pirkt biļetes iepriekšpārdošanā, lai kā to negribētos darīt, jo nebūs neviena, kas apmaksātu starpību starp koncerta reālajām izmaksām un ieņēmumiem par pārdotajām biļetēm, ja šī starpība nesegsies. Valkas novada pašvaldība ar savu trūcīgo budžetu šādu dotāciju nevar atļauties, bet privātie producenti ar savu naudu pašsaprotami negrasās riskēt.
Māris Žigats “Ziemeļlatvijai” skaidro, ka “A”  klases mūzikas grupu, kādas ir arī “Labvēlīgais Tips” un “Musiqq”, uzstāšanās ir ļoti dārga.
“Ieskaitot honorāru māksliniekiem, apskaņošanu, aparatūru, apsardzi, nodokļus un tamlīdzīgi, šāds pasākums kopā izmaksā aptuveni 10 tūkstošus eiro. Tāpēc jau neriskējām, bet sazvanījāmies ar “Labvēlīgā Tipa” mūziķiem, un arī viņi atzina, ka risks ir milzīgs. Kādam tā starpība ir jāsedz, ja cilvēki nesanāks. Katrā gadījumā žēl, bet neko nevar darīt. Cilvēki paši ar saviem maciņiem izdarīja izvēli (nopērkot par maz biļešu iepriekšpārdošanā – redakcijas piezīme). Tur nav ko pārmest.  Ar laiku varbūt būs citādāk, bet pašreiz ir tā,” rezumē Māris Žigats.
Tāds pozitīvs piemērs, kā pērn Valkas brīvdabas estrādē notikušais Intara Busuļa un “Abonementa orķestra” koncerts, uz kuru biļetes aizgāja uz “urrā”, drīzāk ir izņēmums, nevis likumsakarība. Šovasar Valkas estrādē “līdz ar nagiem” notika koncerts “Vasaras rapsodija”, kurā uzstājās Latvijas Nacionālā teātra aktieri. “Ieradās knapi 400 cilvēku, bet Dobelē, kas ir tikpat liela kā Valka, atnāca aptuveni tūkstotis. Tad izdarām secinājumus,” nosaka M. Žigats. Bet aktieru koncerts bijis lielisks, “Ziemeļlatvijai” stāsta valcēnieši, kuri to apmeklējuši.

Vēlaties redzēt “Musiqq”, pērciet biļetes iepriekš
Ja iepriekšpārdošanā  netiks pārdots pietiekami daudz biļešu (vismaz 50 procenti no sēdvietu skaita Valkas estrādē, tas nozīmē pusi no gandrīz 1500 sēdvietām), tad Valkā augustā nenotiks arī grupas “Musiqq” koncerts. Emīla Balcera un Marata Ogļezņeva cienītājiem tas būs iemesls saskumt, jo šogad “Musiqq” atzīmē savu 10 gadu radošās darbības jubileju un savos koncertos skatītājus sola priecēt ar savas desmitgades spožākajiem hitiem.
Te nu attiecībā uz visiem četriem šovasar Valkas estrādē plānotajiem koncertiem ir jāmet akmens  producenta “dārziņā”, – afišās un citos informatīvajos reklāmas materiālos tad arī vajadzēja sniegt papildu informāciju, mudinājumu, ka nepieciešams biļetes pirkt iepriekšpārdošanā citādi koncerts tiks atcelts. Ja afišā šādam garam, bet tik vērtīgam teikumam nav vietas, bet citur, tai skaitā medijos koncerti netika reklamēti, tad koncerta organizatori iegriež paši sev, jo vieglāk būtu izmainīt reklāmas dizainu, nekā atcelt koncertu un sarūgtināt cilvēkus. Šāds uzsaukums potenciālos koncerta apmeklētājus varētu mobilizēt pirkt biļetes jau iepriekš, tāpat arī  biļešu mazāka cena iepriekšpārdošanā, kam M. Žigats  gan nepiekrīt, jo tad sanāktu rīkot pasākumu zem pašizmaksas. Jebkurā gadījumā katru labu lietu var sabojāt, ja trūkst informācijas un ir slikta komunikācija. Piemēram, par šovasar Valkas estrādē plānotajiem koncertiem nebija reklāmas ne vietējā laikrakstā, ne tā portālā. Mūsdienās nepietiek ar pirms  laba laika pastkastē iemestu lapiņu un pilsētā izliktām afišām, spriež valcēnieši. Turklāt “Ziemeļlatvijas” redakcija allaž atbalsta kultūras pasākumu reklamēšanu, par maksas pasākumiem slēdzot bartera darījumus apmaiņā pret biļetēm.

Pašvaldībai naudas tādiem koncertiem nav un nebūs
Biļešu cena uz visiem četriem šovasar Valkas estrādē piedāvātajiem koncertiem ir vienāda – 10 eiro par biļeti. Varbūt vaina ir tajā, ka vienai daļai cilvēku  tas ir par dārgu?
Valkas novada domes Izglītības un kultūras daļas vadītājs Aivars Ikšelis stāsta, ka ir izstrādāts Valkas novada kultūras attīstības plāns nākamajiem gadiem, un, to rakstot,  intervijās tika izzināts arī Valkas novada iedzīvotāju viedoklis.
“Intervētie cilvēki pateica ļoti skaidri, – “mēs varam atļauties vasarā vienu, augstākais, divus koncertus un varbūt vienu izrādi un esam gatavi par to samaksāt 10 eiro.”  Tāpēc nevajag riteni izgudrot no jauna. Cilvēki paši ir to pateikuši. Protams, man kā kultūras cilvēkam tas ir sāpīgi, jo šie ir vērtīgi koncerti (domāts šās vasaras piedāvājums Valkas estrādē – redakcijas piezīme), tie nav haltūras koncerti, kādi reizēm mēdz būt. Taču mūsu cilvēku maksātspēja ir ļoti maza. Tāda tā ir visapkārt,” savu viedokli pauž Aivars Ikšelis.
Piemēram, Smiltenē, Jāņukalna brīvdabas estrādē, jau gadiem ilgi notiek tik maz pasākumu, ka tos uz vienas rokas pirkstiem var saskaitīt. Pat neatceros, kad tur  koncertu būtu sniegušas Latvijā populāras, A klases mūzikas grupas.
Aivars Ikšelis kā vienīgo risinājumu tam, lai Valkas  estrādē notiktu augstvērtīgi koncerti, iesaka aktīvāk pirkt biļetes iepriekšpārdošanā.  “Es saprotu, ka cilvēki uz pasākumiem brīvdabas estrādē necenšas pirkt biļetes iepriekš, jo viņiem ir dzīves pieredze – lietus, auksts laiks. Protams, tagad viņi ir sarūgtināti par atceltajiem koncertiem. Zinu, ka cilvēki pirka biļetes un dāvināja jubilejās kā dāvanu. Taču arī es, droši vien, ja būtu koncerta organizators,  atceltu koncertu, uz kuru pārdots  maz biļešu, ja man nav liekas riska naudas, ko samaksāt,” viņš norāda.
Uz “Ziemeļlatvijas” vaicājumu, vai būtu iespējams, ka šādu riska naudu nodrošinātu pašvaldība no sava budžeta, A. Ikšelis saka striktu “nē”. “Likumā par pašvaldībām galvenais akcents ir tas, ka pašvaldībai jānodrošina un jāatbalsta vietējā  amatiermāksla, nevis  komerciāli pasākumi. To var darīt, ja pašvaldībai ir lieka nauda. Mūsu novada domes budžetā nekad nekam nav bijusi lieka nauda. Vienmēr tiek meklēti sponsori, atbalstītāji, palīdzība Valsts kultūrkapitāla fondā. Pašvaldībai ir jādomā par uzņēmējdarbības attīstību, izglītību, medicīnu, tie ir vairāk primāri virzieni, kuros jāstrādā, nevis cilvēku izklaide. Turklāt Valkas novada budžetā ir ļoti saspringta situācija. Arī nākamgad un aiznākamgad budžets nebūs tāds, ka varēs atļauties šikot,” domā A. Ikšelis. 
Uz šo problēmu sarunā ar “Ziemeļlatviju” norāda arī Māris Žigats. “Paskatīsimies, kā turpmāk Valkas novadā dzīvosim. Būsim godīgi, – novadā trūkst naudas gan kultūrai, gan sportam. Ar pašvaldības budžetu ir smaga situācija. Tur nav ko slēpt. Arī deputātiem ir jādomā, kā pelnīt naudu novadam, nevis tikai prasti jākontrolē esošā budžeta izpilde. Ikvienā jomā ir jāstrādā,  jāmeklē. Nedrīkst apstāties pie sasniegtā. Tagad uztaisījām dažus koncertus, nu, nesanāca, atcēlām, taču nekas briesmīgs nav noticis. Visi savu naudu par biļetēm ir saņēmuši atpakaļ. Ja šāds koncertu rīkošanas veids nestrādā, tad meklēsim citus. Tikai meklējot, darot un kļūdoties notiek attīstība,” uzskata M. Žigats.
Kā labu piemēru viņš nosauc Alūksni. Alūksnes Pilssalas estrādē 2. augustā pilsētas svētku laikā notiks grupas “Instrumenti” koncerts, uz ko biļetes cilvēki ļoti labi pērk iepriekšpārdošanā un mūziķu uzstāšanās nebūs jāatceļ. To “Ziemeļlatvijai” apliecina  Alūksnes kultūras centra direktore Sanita Bērziņa. 

Kāpēc Alūksne var atļauties “Instrumentus”?
Šās nedēļas sākumā no 3126 sēdvietām Alūksnes estrādē uz “Instrumentu” koncertu bija izpārdota puse. Estrādē ir arī stāvvietas. Biļešu cena iepriekšpārdošanā un koncerta dienā neatšķiras.
“Protams, jāņem vērā tas, ka koncerts notiks pilsētas svētku laikā, kad Alūksnē būs gan vietējo iedzīvotāju, gan viesu pieplūdums, jo daudzi brauks uz kapusvētkiem. Projekts “Instrumentiem”  ir milzīgi dārgs, un tik apjomīgu koncertu citā dienā mēs, droši vien, nez vai uzdrīkstētos sarīkot. Tagad, ņemot vērā iepriekš sarīkotos Busuļa un Dona koncertus Pilssalas estrādē, ko apmeklēja pieci līdz seši tūkstoši cilvēku, pilsētas svētkos nolēmām uzaicināt “Instrumentus”, stāsta Alūksnes kultūras centra direktore.
Viņa arī piebilst, ka  koncertus Alūksnē atceļ reti, tādā gadījumā tie ir kultūras centra zālē sarīkoti  pasākumi. Kultūras centrs strādā, lai piesaistītu apmeklētājus no kaimiņu novadiem, lielākos koncertus reklamē vietējā laikrakstā, sociālajos tīklos, “Latvijas Radio 2” un “Radio TEV”, bet vislabākā reklāma esot “no mutes mutē”, secinājusi Sanita Bērziņa.
“Pašvaldība nosedz mūsu saimnieciskos izdevumus, atalgojumu un tamlīdzīgi, bet pasākumu rīkošanai iedod nulle eiro, vienīgi daļēji dotē pilsētas svētkus. Mums pašiem jānopelna telpu nomā un biļešu ieņēmumos tik, cik mēs gribam tērēt pasākumiem. Tas netraucē mums gadā ieņēmumos iegūt apmēram 73 tūkstošus eiro. Tas ir milzīgs komandas darbs, pašatdeve un astoņas darba dienas nedēļā. Ļoti jāizpēta tirgus, ko vēlas redzēt un dzirdēt publika. Ļoti daudz dod arī vide, uz kuru cilvēki atbrauc. Alūksnes novada pašvaldība par to domā un līdzekļus netaupa, lai pilsēta būtu skaista,” teic Alūksnes kultūras centra direktore.