Pie Ulmaņa pieminekļa noliktās puķes nokalst nelaistītas

2019. gada 26. jūlijs 09:40

Seniors Kārlis Bērziņš Valkā ir ienācējs no Siguldas – Latvijas pierobežas pilsētā pirms sešiem gadiem viņš nopirka dzīvokli. Jau būdams valcēnietis, Kārlis Bērziņš nesen saņēma Latvijas valsts apbalvojumu par savu iniciatīvu Krievijā, Tomskā, uzstādīt piemiņas akmeni uz Sibīriju 1941. gadā un 1949. gadā izsūtītajiem latviešiem un par noieto ceļu līdz šā mērķa īstenošanai.

Ordeņu kapituls 2018. gadā nolēma par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā piešķirt ilggadējam sabiedriskajam darbiniekam, Latvijas Politiski represēto apvienības Valkas nodaļas biedram Kārlim Bērziņam Atzinības krusta V šķiru un iecēla viņu par ordeņa kavalieri.

Seniors cer uz pašvaldības pretimnākšanu
Taču stāsts nebūs gluži par to, bet par ko citu. Drīz vien pēc tam, kad Kārlis Bērziņš pārcēlās uz Valku, šajā robežpilsētā 2014. gada 15. novembrī svinīgi atklāja pieminekli Kārlim Ulmanim (pirmajam Latvijas Ministru prezidentam), par to tolaik vēstīja daudzi valsts mēroga plašsaziņas līdzekļi.
Kopš tā laika bijušā Latvijas Valsts prezidenta vārdabrālis Kārlis Bērziņš, kuram vārdu vecāki izvēlējās par godu Kārlim Ulmanim, regulāri vairākas reizes gadā nopērk par savu naudu puķes podiņos un Latvijas valstij nozīmīgās atceres gadadienās noliek tās Valkā uzstādītā Ulmaņa pieminekļa pakājē, izrādot cieņu valstsvīram, kura paveikto Latvijas labā augstu vērtē. Tā viņš dara vienīgais Valkā.
Ar vienu vien puķu podiņu vasarā nepietiek. Lai pie Kārļa Ulmaņa pieminekļa noliktais augs izdzīvotu, tam vajag ūdeni, bet nav, kas puķi aplietu. Seniors dzīvo Ausekļa ielas mikrorajonā, nest līdzi ūdeni sirmajam vīram nebūt nav tik viegli, kā varētu šķist no malas.
“Šogad pie pieminekļa esmu nolicis četrus puķu podiņus. Pirmo uzliku 4. maijā (Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas gadadienā – redakcijas piezīme), tas nokalta, otro – 15. maijā (šajā dienā 1934. gadā pie varas Latvijā nāca Kārlis Ulmanis), arī nokalta, tad 14. jūnijā (komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā), un arī tas nokalta, bija jāliek nākamais,” stāsta Kārlis Bērziņš.
Kārļa Ulmaņa piemineklis atrodas Valkas centrā, Lugažu laukumā pie kultūras nama. Turpat netālu pašvaldība novietojusi dekoratīvas puķu kastes, ko aplaista novada domes darbinieki.
Kārlis Bērziņš reiz garāmejot novērojis, ka kastēs iestādītās puķes aplaistīt ierodas divi cilvēki: viens atbrauc ar traktoru, otrs – ar velosipēdu. “Vai pilsētai tā ir liela problēma pie viena apliet arī pie Ulmaņa pieminekļa nolikto puķu podiņu?” taujā seniors. Kad Valkas novada domē vēl strādājusi Māra Apine, viņa pieskatījusi, lai puķēm netrūktu ūdens.
“Ziemeļlatvija” sazinājās ar Valkas novada pašvaldības Pilsētas teritorijas apsaimniekošanas nodaļas vadītāju Gunti Bašķi, informējot par iedzīvotāja lūgumu. G. Bašķis sola atgādināt atbildīgajiem nodaļas darbiniekiem, lai arī pie Ulmaņa pieminekļa noliktie puķu podiņi tiktu aplieti, jo viņiem esot uzdots to darīt. “Šādu privātu iniciatīvu (K. Bērziņa rīcību – redakcijas piezīme) nevar apslāpēt,” atzīst G. Bašķis.

Pieminekli uzstādīja ar pompu; kas notiek pēc tam?
Valkā uzstādītais Ulmaņa krūšutēls ir veidots pēc Kārļa Zāles 1937.gada Kārļa Ulmaņa krūšutēla meta, ko pasūtīja Latvijas Valsts universitāte, un tapis par iedzīvotāju saziedotajiem līdzekļiem. Mūsdienu pieminekļa autori ir tēlniece Arta Dumpe, akmeņkalis Ivars Feldbergs un arhitekts Aivars Zavadskis.
Rakstot par Ulmaņa pieminekļa uzstādīšanu Valkā, vairāki plašsaziņas līdzekļi informēja, ka vietas izvēle ir balstīta Valkas novada domes priekšsēdētāja Venta Armanda Kraukļa (Vidzemes partija) personiskajā iniciatīvā un vēsturiskās situācijas un notikumu analīzē, kas apstiprina Kārļa Ulmaņa pieminekļa uzstādīšanas loģisku nepieciešamību tieši šajā pilsētā. V. A. Krauklis toreiz norādīja, ka 1917. gadā Valkā ļoti aktīvi noritēja sociālpolitiskā dzīve un tieši tur darbojās Pagaidu Latviešu nacionālā padome, kas iniciēja ideju par Latvijas valsts neatkarību, līdz ar to Valka ir neatkarīgās Latvijas valsts idejas šūpulis un Valkas loma neatkarīgās Latvijas valsts tapšanā nav īsti līdz galam novērtēta.
Sākotnēji pieminekļa uzstādīšanai piedāvātā vieta bija Liepājā, Draudzīgā aicinājuma Liepājas 5. vidusskolas teritorijā, taču pēc pieminekļa autoru un Rīgas Latviešu biedrības un Nacionālās kultūras attīstības fonda viedokļa tā nav bijusi piemērota.
Sarunā ar “Ziemeļlatviju” Kārlis Bērziņš atzīst, ka viņam radies iespaids, – pēc uzstādīšanas Valkā Kārļa Ulmaņa piemineklis palicis aizmirsts, kaut gan K. Ulmanim bija cieša saistība ar Valku, viņš šajā pilsētā ieradās vairākkārt un jau 1917. gadā Valkā aktualizēja jautājumu par Latvijas neatkarības pieprasīšanu. Nozīmīga K. Ulmaņa vizīte Valkā bija 1918. gada 15. novembrī, kad pēc viņa iniciatīvas Valkā organizētā Latvijas Zemnieku savienības Centrālās padomes paplašinātā apspriede veicināja Latvijas valsts pasludināšanu 1918. gada 18. novembrī Rīgā.
“Vismaz Latvijas valstij svarīgos brīžos vajadzēja aiziet pie Ulmaņa pieminekļa un nolikt puķes. Domes vadībai par to būtu pienākums padomāt,” uzskata seniors.
Lūk, ko Kārlis Bērziņš domā par Kārli Ulmani un par mūsdienu politiķiem. “Daudzi politiķi meklē uti Ulmaņa kažokā, bet viņš ir vienīgais politiķis, kurš Latvijai un latviešu tautai centās izdarīt tik daudz laba. Vispareizākā vēsture ir tā, ko jums stāsta vecāki un vecvecāki. Neesmu saticis nevienu no vecajiem latviešiem, kurš būtu pateicis par Ulmani sliktu vārdu. 20 gadus Ulmanis nostāvēja pie Latvijas ekonomikas katla ar kausu rokā un nekļuva miljonārs. Arī neviens politiķis viņa laikā nekļuva miljonārs. Ulmanis 1918. gadā saņēma izpostītu tautsaimniecību un 20 gadu laikā panāca Latvijas ekonomisko izaugsmi līdz pasaules līmenim. Mūsu Tautas frontes valdība ar Ivaru Godmani priekšgalā saņēma puslīdz normāli attīstītu tautsaimniecību, bet 20 gadu laikā valsts nobankrotēja, toties cik miljonāru parādījās no bijušajiem premjeriem.”

Vēl ir arī 90. gadadienas parks
Jāpiebilst, ka Kārlis Ulmanis bija arī Latvijas Zemnieku savienības (LZS) dibinātājs. LZS tika nodibināta Valkā 1917. gada 12. maijā (pēc vecā stila – 29. aprīlī).
Valkā netālu no mikrorajona dīķa ar strūklaku ir plāksne ar norādi “90. gadadienas parks”, bet garajā zālē to grūti pamanīt, uz vēl vienu lietu “Ziemeļlatvijai” norāda Kārlis Bērziņš.
Bijušais Valkas novada pašvaldības vadītājs Kārlis Albergs “Ziemeļlatvijai” gan skaidro, ka tā nav piemiņas vieta, bet simbolisks atgādinājums par to, ka šajā teritorijā par godu LZS jubilejai savulaik tika iestādīts parks, diemžēl visi iestādītie kociņi tā arī neiedzīvojās šajā parkā.
Kārlis Bērziņš gan domā, ka tik un tā plāksnīti vajadzēja novietot uz betona pamatnes, lai cilvēki to labāk ievērotu, “bet zāles biežākai pļaušanai apakšā laikam guļ ekonomika un nauda”.

Viedoklis
Kārlis Albergs, Latvijas Politiski represēto apvienības Valkas nodaļas vadītājs:
– Viena lieta ir tā, ka pie Ulmaņa pieminekļa tiek noliktas puķes, bet neviens tās neaplej, otra lieta – pie pieminekļa nenotiek pasākumi, lai Kārli Ulmani pieminētu un atcerētos.
2018. gadā bija Latvijas simtgade. Vai kāds pie pieminekļa oficiāli nolika puķes? Droši vien, ka ne. Vismaz es nedzirdēju.
Es neuzskatu, ka pie Ulmaņa pieminekļa katru dienu jābūt svaigiem ziediem, tomēr novada domes darbinieki šad un tad, vismaz atceres dienās, tur varētu nolikt puķes.

Uzziņai
Par Kārli Bērziņu
1949. gadā izsūtīts deviņu gadu vecumā kopā ar vecākiem, brāli un māsu no Lēdurgas pagasta uz Tomskas apgabalu Sibīrijā.
2008. gadā, būdams Latvijas Politiski represēto apvienības Siguldas nodaļas biedrs,
aicinājis ziedot līdzekļus politiski represēto piemiņas akmens izveidošanai un uzstādīšanai Tomskā.
Ziedojis lielāko daļu no piemiņas akmenim nepieciešamās summas, vēl palīdzējuši brālis, māsa, daži draugi un Siguldas novada dome.
2011. gada 27. augustā ar domubiedriem devies ceļā uz Tomsku, akmeni vedot ar busiņu.
Piemiņas akmens uzstādīts Tomskā, Ļeņina prospektā.
Par šo iniciatīvu apbalvots ar Latvijas valsts apbalvojumu – Atzinības krusta V šķiru.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Pie Ulmaņa pieminekļa noliktās puķes nokalst nelaistītas

Kategorijas