Kādreizējie rīdzinieki dabai draudzīgi saimnieko Smiltenes pagastā

2019. gada 26. jūlijs 09:40

3259

Kādreizējie rīdzinieki dabai draudzīgi saimnieko Smiltenes pagastā

Rīdzinieks Kristaps Strazdiņš reiz iemīlējās smiltenietē Lienē, kas pēc skolas absolvēšanas izglītoties turpināja Rīgā. Abi uz Smiltenes novadu pārcēlās pirms desmit gadiem, sākot saimniekot un veidot ģimeni Smiltenes pagastā. Lieni novadnieki pazīst kā Tautas lietišķās mākslas studijas “Smiltene” vadītāju, bet Kristaps nodarbojas ar fotografēšanu un maketēšanu. Pērn Strazdiņu ģimene nodibināja zemnieku saimniecību “Saimnieki”, pirmo gadu tirgū piedāvājot svaigus un uzturvielām bagātus sezonas zaļumus, dārzeņus, augļus un ogas no pašu lolotās saimniecības. Visa produkcija ir audzēta ar mīlestību, izmantojot labas dārzkopības praksi un izmantojot atbilstošas tehnoloģijas ‒ tādas kā minimāla augsnes virskārtas kultivācija, mulčēšana, komposts un segtās plēves platības sezonas pagarināšanai. Z/s “Saimnieki” vērtības ir kvalitatīva produkcija un dabai draudzīga un ilgtspējīga saimniekošana, neaizmirstot par cilvēka ērtībām.
Par Lienes un Kristapa aizraušanos uzzināju no nejaušas sarunas ar Smiltenes novada Tūrisma informācijas centra vadītāju Modri Apsīti. Vēlāk apskatot z/s “Saimnieki” facebook lapu, redzētais bija patīkams pārsteigums. Dārzeņu buntītes un salātlapiņu kastītes fotogrāfijās izskatījās tik gardi un skaisti, bet paši saimnieki Straupes tirgus bildēs no sirds priecīgi. Strazdiņu ģimene intervijai piekrita, lai gan saka – šis ir tikai pats sākums.

Uz tirgu ar to,
kas pašiem garšo vislabāk
“Kopš mums desmit gadus ir savas mājas Smiltenes pagastā, ir arī savs dārziņš. Rosīties saimniecībā mums abiem vienmēr ir paticis, kāpēc ar to negūt papildu ienākumus, jo zemes pietiek. Ideja par dārzeņu audzēšanu pārdošanai nāca no vīra,” stāsta Liene. Kristaps uzreiz piebilst, ka ideja neradās vienā dienā, tā lolota ilgāku laiku un lēmums pieņemts kopā.
Abi joprojām profesionāli darbojas katrs savā joma, bet kopīgais ir piemājas saimniecība. “Audzējam to, kas ātri izaug un kas nav visiem. Šobrīd tie ir burkāni, bietes, ķiploki, rāceņi, kāļi, saldie pipari, dažādu veidu salāti, kokteiļtomāti, gurķi, dilles. Visu pa druskai. Neaudzējam glabāšanai ziemai, jo mums pašiem vislabāk garšo dārzeņi, kamēr tie ir mazi un sulīgi, nevis nobrieduši lieli. To arī tirgū piedāvājam,” stāsta jaunie zemnieki.
Strazdiņu ģimene ar saimniecībā ievākto ražu vairākkārt piedalījusies Straupes labumu tirdziņā Zirgu pastā, kur tie notiek katra mēneša pirmajā un trešajā svētdienā. Kāpēc tieši Straupē? Kristaps stāsta, ka tur darbojas biedrībā “Slow Food Straupe”, kuras filosofija viņiem iepatikusies. Biedrība uzskata, ka ēdiena kvalitāti nosaka trīs lietas – labs, tīrs un godīgs. Labs – to “Slow Food Straupe” saka par ēdiena garšu un smaržu. Tīrs nozīmē, ka mūsu pārtika ir saražota, nepiesārņojot vidi, neiznīcinot ekosistēmas un bioloģisko daudzveidību. Savukārt godīgums nozīmē sociālo taisnīgumu, atlīdzinot tiem, kas mums šo pārtiku ražo, pirmkārt – zemniekiem. Tie ir trīs atslēgas vārdi, uz ko balstās “Slow Food” filosofija.
Arī Lienes un Kristapa ģimenei ir svarīgi šie principi un zaļā domāšana, tāpēc tirgū lielu uzmanību velta noformējumam un produkta iesaiņojumam, izmantojot dabīgos materiālus, nevis plastmasu. Liene ievērojusi, ka saudzīgi pret vidi izturas arī liela daļa apmeklētāju, iegādātos produktus saliekot līdzpaņemtos groziņos. Tikai retais pajautā maisiņu.
Pat sapņos nerādījās
Pirmo reizi tirgus atmosfēru no zemnieku un tirgotāju puses “Saimnieku” īpašnieki izbaudīja pirms Jāņiem. Vaicāti, kā jutās, abi vienbalsīgi atbild, ka iepriecinoši un patīkami pārsteigti. Arī nopelnīt var. “Uz tirgu vedam to, kas tobrīd dobēs ir izaudzis. Nupat, pēdējā reizē, uz Straupi līdzi ņēmām kāļus, lai gan domājām, kuram tie būs vajadzīgi. Cerība, ka izpirks bija tuvu nullei, bet kaut kur tie bija jāliek, jo biju pārcentusies ar audzēšanas apjomu. Man pašai tie ļoti garšo, tāpēc sagriezu gabaliņos degustācijai citiem. Patiesi biju pārsteigta, ka pēc tiem bija liels pieprasījums. Mēs darām to, kas pašiem patīk un liekas svarīgs. Nedomājam, kā izdabāt citiem. Tik lielu interesi un atbalstu negaidījām. Pie mums pienāca pat no restorāna, lūdzot arī viņiem piegādāt pārtiku. Pat sapņos nevarējām iedomāties, ka, braucot uz tirgu, piegādāsim pašu audzētos dārzeņus restorānam. Diezgan daudz interesi izrāda arī citi ēdinātāji, viņiem patīk tas, ko darām,” stāsta Liene.
Kristaps un Liene atklāj, ka viņiem pašiem neliekas, ka dara kaut ko unikālu, bet citos tas izsauc sajūsmas vētru. Piemēram, viena sieviete no Gulbenes lauku konsultāciju centra vēlējusies vietējos skolēnus atvest uz z/s “Saimnieki”, lai parādītu kā labo piemēru. Vēl ir arī individuālie klienti, katru ceturtdienu Kristaps dodas uz Valmieru un Cēsīm. Jaunie zemnieki ir atvērti dažāda veida sadarbībai.
Zemnieku saimniecības īpašnieki lielu uzmanību velta noformējumam gan tirgū, gan individuālajiem pasūtījumiem, jo arī tam ir būtiska nozīme. Te Kristaps liek lietā savas profesionālās zināšanas reklāmas un dizaina jomā. Interesanti, ka dārzeņus tirgū cilvēki var iegādāties nevis uz svara, bet skaita un buntītēs. Tā ir gan vizuāli pievilcīgāk, gan pārskatāmāk, gan arī ērtāk pircējam un pārdevējam.

Labas idejas gūst grāmatās
un youtube
Dārzeņu audzētāji stāsta, ka piemājas dārzs pēc darba dienas ir kā relaksācija. Tas paņem daudz brīvā laika, taču abi uz to neraugās kā uz nastu. “Šogad pabeidzu kursus par bioloģiskās lauksaimniecības pamatiem, daudz lasu ārzemju literatūru un skatos video par dārzeņu audzēšanas metodēm. Vairākas esam aizguvuši no Japānas. Lai uzlabotu darba efektivitāti, esam iegādājušies rokas sējmašīnu, ar tās palīdzību trīs tūkstošus burkānu varam iesēt dažu minūšu laikā. Visu audzējam dobēs, tajās var vairāk iesēt un ir vieglāk kopjamas mūsu situācijā. Augsnes aršana un irdināšana pēc tradicionālajām metodēm bojā mikrobioloģisko sastāvu augsnei, tāpēc to cenšamies apstrādāt minimāli. Papildinām tik ar organisko mēslojumu. Pret kaitēkļiem cīnāmies ar ķiploku uzlējumu, par kuru sieva izlasīja grāmatā,” stāsta z/s “Saimnieki” īpašnieks Kristaps.
Liene piebilst, ka vēl ir daudz, ko mācīties. Pieredze veidojas ar gadiem. Liene slavē Igaunijas–Latvijas pārrobežu projektu “COOP Local”, kurā aktīvi iesaistījusies Smiltenes novada dome, aicinot tā aktivitātēs piedalīties novada amatniekus, mājražotājus, ogu un dārzeņu audzētājus, zemniekus. “Semināros un pieredzes apmaiņas braucienos var iegūt ļoti vērtīgas zināšanas. Es vairāk izmantoju iespēju iegūt tās par savu rokdarbu tēmu, bet arī dārzeņu un ogu audzētājiem ir daudz, ko paņemt no šī projekta. Igaunijā daudzviet pamanīju uzrakstu “COOP”. Vēlāk noskaidroju, ka “COOP Estonia” ir sabiedrības izveidota organizācija, kuras mērķis ir uzturēt reģionālās kopienas, uzlabojot vietējo tirdzniecību. “Coop Eesti Keskühistu” jeb centrālā asociācija, kas tika izveidota 1917. gadā, šiem kooperatīviem piedāvā plašu pakalpojumu klāstu, sākot no centrālās loģistikas un beidzot ar kooperatīva mārketingu. Tā nepieder nevienam uzņēmējam vai korporācijai, tā vienmēr ir piederējusi Igaunijas patērētājiem, un šobrīd tai ir gandrīz 80 000 klientu īpašnieku. Lielākā atšķirība starp kooperatīviem un privāto tirdzniecību ir tā, ka peļņa pati par sevi nav mērķis – gala mērķis ir peļņas izlietojums, lai veikali būtu atvērti tuvu cilvēkiem visā Igaunijā, lai attīstītu pārdošanas vidi un dotu savu ieguldījumu vietējo kopienu attīstībā. Tas ir tas, par ko es esmu sajūsmā. Arī latviešiem būtu jāmācas ko tādu redzēt. Un, braucot pieredzes braucienos, bija fantastiski redzēt, kā tas darbojas, kā strādā cilvēki, kas tajā ir iesaistīti. Vēl līdz galam neesmu izpratusi sīkumos, bet mani tas fascinē un es gribētu, ka šāda organizācija ir arī Latvijā,” teic Liene.
Strazdiņu ģimene ir laimīga, ka pirms desmit gadiem izdarījusi izvēli pārcelties uz Lienes dzimto Smiltenes novadu. Dzīvi laukos arī tagad nemainītu ne pret vienu lielpilsētas labumu vai ekstru. “Dzīvojot Rīgā, cilvēki brīvdienās brauc atpūsties uz laukiem vai dažādiem viesu namiem, kur atstāj naudu. Mēs katrs varam izvēlēties, vai tērēt naudu viesu namam vai uzcelt paši sev tādu. Tā ir liela laime, ka vari jebkurā mirklī iziet no savas mājas, apgulties mauriņā un elpot svaigu gaisu, bet jau nākamajā mirklī rušināties dārzā. Nav arī jādomā, ko gatavot vakariņās un kas būtu veikalā jāiegādājas, atliek tik aiziet uz dārzu un apskatīties, kas tajā izaudzis. Burkāns no vagas noteikti garšo daudz labāk kā lielveikalu plauktos. Mums ir tas, ko vēlamies un kas liek justies labi. Vēl svarīgāk, ka bērni var uzaugt šādā vidē,” teic Liene.

+ 2

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Kādreizējie rīdzinieki dabai draudzīgi saimnieko Smiltenes pagastā

Kategorijas