Bez valsts nav pilsonības

2019. gada 30. jūlijs 09:40

Kas ir bezvalstnieks, patvēruma meklētājs un kādā gadījumā piešķir alternatīvo statusu?

Atbild Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) sabiedrisko attiecību speciālists Ģirts Pommers.

Persona ir atzīstama par bezvalstnieku, ja tā nav nevienas valsts pilsonis un tai netiek garantēta nevienas valsts pilsonība.
Latvijas Republikā (LR) personu nevar atzīt par bezvalstnieku, ja uz šo personu neattiecas 1954. gada 28. septembra Konvencijas par bezvalstnieka statusu noteikumi. Personas atbilstību bezvalstnieka statusam reglamentē Bezvalstnieku likums.

Saņem atļauju vai vīzu
Lai iegūtu bezvalstnieka statusu, PMLP nepieciešams iesniegt iesniegumu, personu apliecinošu dokumentu, dzimšanas apliecību vai izrakstu no dzimšanas reģistra, dokumentu, kas apliecina ģimenes stāvokli, kā arī dokumentu, ko izsniegusi PMLP noteikta ārvalsts kompetenta institūcija un kas apliecina, ka persona nav attiecīgās valsts pilsonis un tai netiek garantēta šīs valsts pilsonība vai dokumentārs apliecinājums tam, ka šādu dokumentu nav iespējams iegūt.
Bezvalstnieks Latvijā uzturas Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā, tas ir, saņemot uzturēšanās atļauju vai vīzu. Saņemot bezvalstnieka ceļošanas dokumentu, personai jāiesniedz dokumenti uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai.

Ja draud nāve un pazemojumi
Par patvēruma meklētāju LR uzskatāma persona, kura iesniegusi iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu. Bēgļa statusu var piešķirt, ja persona pamatoti baidās no vajāšanas savas pilsonības valstī vai iepriekšējā mītnes zemē (ja persona ir bezvalstnieks) rases, reliģijas, tautības, sociālās piederības vai politiskās pārliecības dēļ.
Alternatīvo statusu var piešķirt, ja ir pamats uzskatīt, ka šai personai tās pilsonības valstī vai iepriekšējā mītnes zemē draud nāves vai miesas sods, spīdzināšana, necilvēcīga vai pazemojoša izturēšanās vai pazemojoša sodīšana; ja ārējo vai iekšējo bruņoto konfliktu dēļ šai personai nepieciešama aizsardzība un tā nevar atgriezties savas pilsonības valstī vai iepriekšējā mītnes zemē.
Personu grupai, kas savu valsti atstājusi etnisko konfliktu vai pilsoņu kara dēļ, var piešķirt pagaidu aizsardzību. Tā dod tiesības noteiktu laiku uzturēties Latvijā. Jautājumu par pagaidu aizsardzības piešķiršanu izlemj Ministru kabinets.

Bēgļa tiesības un brīvības
Uz bēgļa vai alternatīvo statusu var pretendēt jebkura persona, izņemot LR pilsoņus, nepilsoņus un personas, kuras Latvijā saņēmušas bezvalstnieka statusu. Taču personai ir jābūt pamatotam iemeslam, lai viņš saņemtu vienu no iepriekšminētajiem statusiem. Personai jāiesniedz iesniegums Valsts robežsardzei robežkontroles punktā vai tās teritoriālajā struktūrvienībā. Uz patvēruma piešķiršanas procesa laiku Valsts robežsardze izsniedz patvēruma meklētāja personas dokumentu. Tas dod tiesības uzturēties patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā un ar administrācijas atļauju ārpus centra teritorijas. Bēglim tiek izsniegta pastāvīgā uzturēšanās atļauja un ceļošanas dokuments, kas vienlaikus ir arī personu apliecinošs dokuments.
Personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss, tiek izsniegta termiņ-uzturēšanās atļauja. Ja personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss, nav derīga personu apliecinoša un ceļošanas dokumenta, kā arī nav iespējams to saņemt, tai izsniedz ceļošanas dokumentu.
Uz personu, kurai piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss, ir attiecināmas ekonomiskās, sociālās, personiskās un citas tiesības un brīvības, kā arī pienākumi, kas iekļauti Satversmes 8. nodaļā “Cilvēka pamattiesības”. Bēglim un personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss, ir tiesības uz ģimenes atkalapvienošanu, kā arī tiesības saņemt pabalstu dzīvošanai. Līdztekus iepriekšminētajām tiesībām bēglim ir tiesības brīvi izbraukt un atgriezties Latvijā un saņemt pabalstu valsts valodas apguvei.

Nodrošināt ģimenisku vidi

Kāda ir atšķirība starp audžuģimeni un adopciju?

Ja bārenim vai bez vecāku gādības palikušam bērnam nav iespējams iecelt aizbildni, bāriņtiesai ir pienākums meklēt piemērotu audžuģimeni.
Audžuģimene ir ģimene vai persona, kura nodrošina aprūpi bērnam līdz brīdim, kad viņš var atgriezties savā ģimenē vai, ja tas nav iespējams, tiek adoptēts, viņam nodibināta aizbildnība vai bērns ievietots bērnu aprūpes iestādē.

Aprūpē līdz adopcijai
Audžuģimenei ir prioritāras tiesības kļūt par bērna adoptētājiem. Laikā, kamēr bērns ir ievietots audžuģimenē, tās pienākums ir nodrošināt viņa vecumam un veselības stāvoklim atbilstošus sadzīves apstākļus un aprūpi (veselības aprūpi, audzināšanu un izglītību). Laikā, kamēr bērns atrodas audžuģimenē, viņa likumisko pārstāvību (personiskās un mantiskās intereses) īsteno bāriņtiesa. Bāriņtiesa, izvērtējot bērna intereses un audžuģimenes prasmes un zināšanas, var uzdot audžuģimenei pārstāvēt bērna atsevišķās personiskās un mantiskās intereses un tiesības.
Ārpusģimenes aprūpi pie aizbildņa, audžuģimenē vai bērnu aprūpes iestādē izbeidz, kad bērna vecāku ģimenē tiek nodrošināti labvēlīgi apstākļi viņa attīstībai (vecākiem tiek atjaunotas aizgādības tiesības) vai arī viņš ir sasniedzis 18 gadu vecumu.
Tāpat ārpusģimenes aprūpe izbeidzas, ja bērns tiek adoptēts. Adopcija tiek atbalstīta, lai bērna attīstībai nodrošinātu ģimenisku vidi. Adoptētais kļūst par adoptētāju pilntiesīgu ģimenes locekli, un adoptētājs iegūst tiesības īstenot aizgādību (vecāku tiesības un pienākums rūpēties par bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās). Adoptētais bērns un viņa pēcnācēji attiecībā pret adoptētāju un viņa radiniekiem iegūst laulībā dzimuša bērna tiesisko stāvokli kā personiskajās, tā mantiskajās attiecībās. Bērnam ar adopciju izbeidzas radniecības attiecības ar vecākiem un viņu radiniekiem un ar tām saistītās personiskās un mantiskās tiesības un pienākumi pret viņiem.

Saņem finansiālu atbalstu
Aizbildņiem, audžuģimenēm un adoptētājiem ir tiesības saņemt finansiālu atbalstu. Valsts sociālo pabalstu likumā noteikti valsts sociālo pabalstu veidi, to personu loks, kurām ir tiesības uz valsts sociālajiem pabalstiem, šo pabalstu piešķiršanas nosacījumi. Ministru kabineta noteikumi nosaka kārtību, kādā piešķir un izmaksā attiecīgu pabalstu, kā arī pabalstu apmēru.
Labklājības ministrijas mājaslapā informācijā par atlīdzības apmēriem teikts, ka no 2019. gada 1. jūlija vienam no bērna vecākiem, kurš adoptējis un audzina bērnu, kas pirms adopcijas atradies ārpusģimenes aprūpē un 2019. gada 1. jūlijā nav sasniedzis 18 gadu vecumu, saņems adopcijas pabalstu: līdz bērna sešu gadu vecumam – 107,50 eiro mēnesī, bet no septiņu līdz 17 gadu vecumam – 129 eiro mēnesī. Pabalsta saņemšanai nepieciešams iesniegt iesniegumu VSAA.
2019. gadā specializētai audžuģimenei piešķir valsts pabalstu bērnu uzturam, vienreizēja mājokļa iekārtošanas kompensāciju, kā arī pašvaldības pabalstu apģērba un mīkstā inventāra iegādei. Vēl ģimenei pienākas bruto atlīdzība par savu pienākumu veikšanu, pieņemot bērnu pie sevis audžuģimenē.
Vēl audžuģimenēm, kas nav ar specializētu audžuģimenes statusu, tiek piešķirta atlīdzība par pienākumu pildīšanu, ja audzināšanā nodots bērns uz laiku, kas ir ilgāks par vienu mēnesi. Atlīdzības par audžuģimenes pienākumu pildīšanu apmērs ir atkarīgs no audžubērnu skaita.
Plašāk par pabalstiem un atlīdzībām informāciju var iegūt Labklājības ministrijā un VSAA.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Bez valsts nav pilsonības

Kategorijas