Strauja, strauja upe tecēj’ ..., līdz skaidrā ūdens vietā ūdensaugi aug

2019. gada 30. jūlijs 10:42

1527

Strauja, strauja upe tecēj’ ..., līdz skaidrā ūdens vietā ūdensaugi aug

O, krācīte! – sajūsminos un tveru pēc fotoaparāta jau pašā Vizlas dabas takas sākumā pie arkveida dolomīta tilta. Taču, tiklīdz paeju tālāk, pirmās mazās krācītes vairs nav nekas iespaidīgs salīdzinājumā ar to skatu, ko Vizla piedāvā tuvāk savai ietekai Gaujā, – jau no attāluma dzirdams, ar kādu troksni šalc upe, kad tās ūdens krīt lejup ūdenskritumā.

Visas upes ir skaistas, it īpaši, ja tās var dzirdēt, – ja upe čalo, tad ir dzīva, nosaka Dabas aizsardzības pārvaldes vecākais valsts vides inspektors Jānis Pērle, taujāts par to, kas tad īsti ir upju straujteces un kāpēc tās ir svarīgi saglabāt.

Jau rakstījām, ka Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) šogad no maija līdz novembrim sabiedrībai popularizē dabas teritorijas, kas izceļas ar savdabīgu vai daudzveidīgu ainavu. Viens no šādiem aizsargājamo ainavu apvidiem “Ziemeļgauja” atrodas Ziemeļvidzemē.

Izzūd zivju nārsta vietas

Lai parādītu šā apvidus dabas bagātības, DAP aicina ikvienu interesentu uz pasākumu ciklu “Piedzīvojums Ziemeļgaujā”. Sestdien, 27. jūlijā, notika jau trešais piedzīvojums – laivu brauciens pa Gauju Apes novada Virešu pagastā ar pieturas vietu pie Vizlas ietekas Gaujā. Tur talcinieki – gan DAP inspektori, gan iedzīvotāji, kuri pieteicās pasākumā, ar kapļiem, grābekļiem un izkaptīm attīrīja Gaujas upes gultni no ūdensaugiem. Šā piedzīvojuma atslēgvārds bija upju straujteces jeb upju straujākie posmi.

Ziemeļgaujas apvidū ar straujtecēm visbagātākā ir Vizla. Straujteces var atpazīt pēc straujā ūdens plūduma un viļņošanās. Plūdums reizēm ir tik spēcīgs, ka viļņi met baltus galus vai, krītot pāri akmeņiem vai dolomīta plāksnēm, rada daudzus mazus ūdenskritumus.
Šādās vietās ūdens mutuļojot bagātinās ar skābekli. Akmeņainā gultne, straumes ātrums, skābekļa bagātība un savdabīga ūdensaugu valsts straujteces ievērojami atšķir no lēnākiem upes posmiem. Straujtecēm raksturīga savu iemītnieku pasaule, piemēram, strauta foreles un citas lašveidīgās zivis, kurām straujie ūdeņi nodrošina piemērotas nārsta vietas. Diemžēl upju straujteču daudzums Latvijā, tai skaitā arī Gaujā, hidroelektrostaciju būvniecības dēļ ir samazinājies, jo mazās spēkstacijas straujos upju posmus daudzviet pārvērtušas mākslīgos uzpludinājumos jeb dīķos, kur straumes ātrums samazinās. Hidroelektrostaciju regulārā darbība upes lejtecē izmaina dzīves apstākļus dažādajām zivju un ūdens bezmugurkaulnieku sabiedrībām.

Arī ūdens piesārņojums apdraud straujteces, jo veicina to aizaugšanu ar ūdensaugiem, un te nu savu roku pieliek arī cilvēki, proti, ūdeņu tīrība ir atkarīga no viņu darbībām upju krastos, it īpaši upju ielejās un to tuvākajā apkārtnē. Upes piesārņo neattīrīti notekūdeņi un lauksaimniecības ķimikālijas. Piesārņojumu rada arī upju tuvumā esošas lielas aramzemju platības un kailcirtes mežos, jo tās veicina augsnes daļiņu ieskalošanos upē ar lietus ūdeņiem.

“Vēl aizvien mūsdienās lauksaimniecībā nesamērīgi daudz lieto minerālmēslus. Agrāk vai vēlāk tas, ko iekaisa zemē, pa meliorācijas grāvjiem lietus laikā tiek ieskalots upē un tur uzkrājas. Un tur, kur ir minerālmēsli, ne jau tikai labība aug labāk. Arī augi upē aug labāk. Rezultātā pazūd nārsta vietas, jo straujteces izmainās, bet, pazaudējot nārsta vietas, mēs nākotnē zaudējam nēģus un lašus, arī citas lašveidīgās zivis,” skaidro Jānis Pērle.

Gauja vēl ir lašupe

Latvijā ir ap 100 lašupju, taču biežāk tajās sastopami nevis laši, bet citas lašveidīgās zivis – taimiņi un foreles. Laši dzīvo vien dažās Latvijas upēs, viena no tām ir Gauja ar savām pietekām.

Lasis ir ceļotājzivs, kas nārsto upēs. Lašu mazuļi attīstās vienu līdz divus gadus un tad dodas uz jūru, kur dzīvo, līdz sasniedz dzimumgatavību. Pēc tam viņi atgriežas dzimtajā upē nārstot. Laši savu upi atrod pēc tai raksturīgā ķīmiskā sastāva un dzimtajā vietā atgriežas ļoti precīzi, līdz pat tam pašam upes posmam, kur nākuši pasaulē.

Lai sarežģītais laša ceļojums varētu notikt, viņa dzīves vietām jāatbilst vairākiem nosacījumiem. Nārstošanai ir nepieciešamas īpašas, līdz vienu metru dziļas vietas ar strauji tekošu ūdeni. Upes gultnei jābūt tīrai no dūņām, klātai ar nelieliem oļiem, turklāt ūdenim jābūt pietiekami tīram. Upei jābūt brīvai no aizsprostiem, lai būtu iespējama zivju migrācija uz jūru un atpakaļ un netiktu appludinātas nārstošanas vietas – straujteces.

Tīri ūdeņi un brīva ceļošanas iespēja ir nepieciešama arī citām lašveidīgo zivju sugām, tāpēc šīs upes dēvē vienā vārdā par lašupēm.

Francūži vēlas pārņemt latviešu pieredzi

Piedzīvojumā ar laivām pa Ziemeļgauju Virešu pagastā 27. jūlijā devās arī divi 19 gadus veci studenti no Francijas Clara Pinault un Juriaan Schmitz. Abi mācās La Salle saint Christophe koledžā, bet Latvijā šovasar ir praksē DAP struktūrvienībās: Klāra – Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, Jurjans – Gaujas Nacionālajā parkā. Jauniešu studiju priekšmets ir dabas apsaimniekošana un bioloģiskās daudzveidības saglabāšana.

“Šī mums bija lieliska pieredze, – gan mācījāmies, kā apsaimniekot upi, lai to padarītu draudzīgāku zivīm, gan arī atpūtāmies,” par DAP sarīkoto laivu braucienu un talku Gaujā teic abi jaunieši.

Viņiem bijis interesanti piedalīties arī tāpēc, ka Francijā tamlīdzīgas aktivitātes lašu biotopu saglabāšanā nenotiek.

“Mēs koledžā mācāmies arī to, kā iesaistīt vietējos iedzīvotājus vides izglītības pasākumos, un tagad varēsim piedāvāt Latvijas pieredzi, kā sarīkot pasākumus, kuros cilvēki izdara labu dabai un pie viena arī atpūšas un uzzina ko jaunu par dabu,” cer jaunieši no Francijas.

Jānis Pērle stāsta, ka sestdien, 27. jūlijā, “izravējot” un izpļaujot ūdensaugus, talcinieki atjaunoja vismaz vienu mazu Gaujas straujteces posmu pie Vizlas ietekas, lai rudenī taimiņiem, peldot augšā pa upi, būtu kur nārstot. Pērn rudenī Jānis pie Vizlas ietekas Gaujā redzējis arī lielu lasi. Laši Gaujā ir novēroti līdz Gaujienai, bet teorētiski viņiem vajadzētu būt arī Gaujā pie Virešiem un Vidagas, spriež vides inspektors.

Pa Vizlas upi lašveidīgās zivis tālu netiek, jo priekšā ir Vizlas HES.

Kur klusumā un mierā baudīt romantiku

Gauja ir bagāta ar straujtecēm, un posms pie Sikšņiem, Vidagas un Virešiem ir viens no krāčainākajiem.

Jānis Pērle teic, ka ar laivu šis posms izbraucams arī vasarā un aicina doties ceļojumā pa Ziemeļgauju, kur dabas skaistumu un romantiku var baudīt klusumā un mierā, jo tur nav tik daudz ļaužu, kā Gaujā pie Cēsīm vai Siguldas. Turklāt Gaujas augštece var sagādāt jaunus iespaidus, jo tur upe ir citādāka, nekā lejtecē.

Savukārt 24. un 25. augustā DAP aicina izmantot arī Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta Ceļotāju dienu piedāvājumu un sekot līdzi informācijai DAP mājas lapā.

Publikācija tapusi ar Vidzemes plānošanas reģiona un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.

+ 2

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Strauja, strauja upe tecēj’ ..., līdz skaidrā ūdens vietā ūdensaugi aug

Kategorijas