Pases fotogrāfijā – ar ūsām vai bez?

2019. gada 6. augusts 08:25

Kādas ir prasības personas izskatam un fotogrāfijai personu apliecinošā dokumentā?

Atbild Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Sabiedrisko attiecību daļas speciālisti.

Lai nodrošinātu kvalitatīva personu apliecinoša dokumenta izdošanu, iesniegtajām fotogrāfijām un izskatam tajās vai digitālajam attēlam, kurās redzama persona, jāatbilst vairākām prasībām.
Pirmā prasība – personas izskats attēlā. Galvas pozīcijai jābūt pretskatā, acīm atvērtām un tās nedrīkst būt aizsegtas ar matiem. Sejas izteiksmei jābūt dabiskai, ikdienišķai un neitrālai, bet acu skatienam – vērstam kamerā. Sejas abām pusēm jābūt vienādi apgaismotām un redzamām vienādi skaidri, sejas un galvas apgleznojumi un rotājumi, kas apgrūtina personas atpazīstamību, nav atļauti. Uz personas sejas nedrīkst būt atspīdums, ēnas. Ja persona valkā brilles, tad pasē redzamajā attēlā acīm jābūt redzamām skaidri, tās nav aizsegtas ar briļļu ietvariem. Briļļu ietvari nav smagnēji, biezi, tie nedrīkst aizsegt sejas daļu, stiklos nav atspulga un tie nav tonēti. Brilles nedrīkst būt noslīdējušas uz deguna.
Persona bildē ir bez galvassegas, izņemot gadījumu, ja persona reliģisku apsvērumu dēļ galvassegu valkā ikdienā un galvassega neaizsedz seju vai tās daļu, tāpat apģērbs neaizsedz seju vai kādu tās daļu.
Otrā prasība – attēla fiziskie rādītāji. Attēla fonam ir jābūt gaišam.
Iedomātā līnija caur acu viduspunktiem ir paralēla attēla horizontālajai malai, un personas sejas attēls atrodas attēla centrā. Personas sejas attēls no zoda līnijas līdz matu augšanas līnijai (arī iedomātajai, ja personai nav matu vai tie aizsedz matu augšanas līniju) aizņem 70–80% no attēla vertikālā augstuma. Fotogrāfijā nedrīkst būt redzamas citas personas vai priekšmeti un fonā nav redzamas ēnas.
Trešā prasība – personas attēla kvalitāte. Attēlam jābūt skaidram, ar labu izšķirtspēju, kontrastainam un spilgtam.
Ceturtā prasība – prasības fotogrāfijai. Tai jābūt izgatavotai no augstas kvalitātes gluda, spoža vai pusmatēta fotopapīra, bildei jābūt skaidri fokusētai, tīrai, bez burzījumiem un locījumiem. Ja attēls ir krāsains, tajā redzamās personas ādas tonis ir dabisks un acis nedrīkst būt sarkanas. Persona drīkst būt fotografēta ne senāk kā pirms trim mēnešiem, kā arī fotogrāfija nav izmantota iepriekšējā personas apliecinošā dokumenta izgatavošanai. Bildes izmērs ir par 1–3 milimetriem lielāks par 35 × 45 milimetriem. Jāņem vērā, ka fotogrāfija ir bez smērējumiem un bez baltā stūrīša.
Iesniedzot jau gatavu bildi, fotogrāfijas otrā pusē ir jābūt fotodarbnīcas spiedogam, kurā norādīts izgatavošanas datums. Turklāt zīmogs nedrīkst būt redzams caur fotogrāfiju. Attēls nedrīkst būt retušēts.
Viens no dokumenta maiņas iemesliem ir: “persona vēlas saņemt jaunu personu apliecinošu dokumentu, jo mainījies personas izskats”. Tā var būt frizūras maiņa, ja tā būtiski izmaina vizuālo tēlu, kā arī situācija, ja bērnam izdots dokuments zīdaiņa vecumā un gada vecumā viņa izskats stipri izmainījies. Tas jāizvērtē pašai personai, jo, piemēram, izskata maiņas dēļ var netikt ielaista lidmašīnā.

Izglītoties mūža garumā

Vairākos projektos un mācību iestādēs piedāvā mācības pieaugušajiem mūžizglītības kompetencēs un dažādos mācību programmu veidos. Ko tie nozīmē?

Pieaugušo izglītībā var piedāvāt formālās un neformālās izglītības programmas. Pieaugušo formālās izglītības programmu īstenošanas kārtību nosaka Profesionālās izglītības likums, Augstskolu likums un citi normatīvie akti. Neformālās izglītības programmas nosaka šīs izglītības saturu un to atbilstību valsts un darba devēju, kā arī personības izaugsmes interesēm, un šīs programmas pieaugušajiem ir tiesības apgūt visa mūža garumā neatkarīgi no iepriekš iegūtās izglītības.
Tālākizglītība ir iepriekš iegūtās izglītības turpināšana un profesionālās meistarības pilnveidošana atbilstoši konkrētās profesijas prasībām.
Ir profesionālās tālākizglītības programmas, kuru noslēgumā var saņemt kvalifikācijas apliecību un iegūt profesiju. Šīs programmas paredz mācības 480 līdz 1280 stundas jeb vairākus mēnešus, kā arī kvalifikācijas praksi un eksāmenu.
Profesionālās pilnveides pro-grammu noslēgumā var saņemt profesionālās pilnveides apliecību. Šīs mācības paredz kursus 160–320 stundas jeb vairāku nedēļu vai mēnešu garumā.
Neformālā izglītība ir ārpus formālās izglītības organizēta interesēm un pieprasījumam atbilstoša izglītojoša darbība. Šo mācību garums ir ne vairāk kā 159 stundas jeb pāris nedēļas vai mēneši. Neformālās izglītības programmas noslēgumā var saņemt sertifikātu.
Savukārt moduļi ir licencētu un akreditētu profesionālās izglītības programmu sastāvdaļa un nepieciešami profesionālajai darbībai izvēlētajā nozarē. Moduļi sastāv no dažādu zināšanu, prasmju un kompetenču kopuma, nav īsāki par 40 stundām un to noslēgumā var saņemt apliecību. Šo mācību pro-grammu priekšrocība – vairāku moduļu apguve arī ārpus šā projekta par saviem līdzekļiem ļauj sakomplektēt profesionālās izglītības programmu un iegūt profesiju.
Mūžizglītības kompetences ir iemaņas un prasmes, kas jāapgūst visas dzīves garumā, lai pielāgotos izmaiņām darba tirgū, un tās var nebūt saistītas ar darba nozari vai profesijas specifiku, teikts “Macibaspieaugusajiem.lv”. Viens no piemēriem – dažādās profesijās strādājošajiem atbilstoši izmaiņām darba tirgū ir iespēja apgūt savai profesijai profesionālo angļu valodu.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Pases fotogrāfijā – ar ūsām vai bez?

Kategorijas