Bez izmaiņām “nomirs dabīgā nāvē”. Par teritoriālās reformas plānu Valkas novadam komentārus sniedz iesaistīto pašvaldību vadītāji

2019. gada 6. augusts 07:36

1426

Bez izmaiņām “nomirs dabīgā nāvē”. Par teritoriālās reformas plānu Valkas novadam komentārus sniedz iesaistīto pašvaldību vadītāji

Valka ir vienīgais izņēmums Latvijā, kas gaidāmās novadu reformas kontekstā prasa īpašu risinājumu, lai nebūtu jāveido mākslīgas, cilvēkiem sāpīgas konstrukcijas un jāpievieno Valkas novadam Rūjiena un Naukšēni, kas viennozīmīgi tiecas uz Valmieru.

Tā uzskata ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs. Kopā ar ministru Juri Pūci viņš piedalījās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas rīkotajās konsultācijās ar pašvaldībām un aizvadītajā piektdienā ieradās Valkā.

Apvienošanās ar Valku jāizvērtē ļoti rūpīgi

Kā izņēmumu ekonomģeogrāfs Valku izceļ tās ģeogrāfiskās atrašanās vietas dēļ, proti, Latvijas un Igaunijas robežas otrā pusē sākas Valgas pilsēta.

“Es uzskatu, ka Valka kopā ar Valgu gan iedzīvotāju skaita ziņā, gan ekonomiski ir Cēsu līmeņa potenciāls. Taču līdz šim integrācija bijusi pārāk vāja. Valkai vajag lielāku atbalstu no Rīgas, lai varētu izmantot Valgas potenciālu, kooperēties ar resursiem. Valgā ir peldbaseins, slimnīca, svarīgi infrastruktūras objekti. Tad nevajadzētu tādus mākslīgus, sāpīgus veidojumus kā apvienot Valku ar Rūjienu un Naukšēniem, kas viennozīmīgi tiecas uz Valmieru. Tagad apvienotā novada plānotā teritorija no Valkas līdz Rūjienai ir mēģinājums izpildīt kritēriju kaut vai par to, lai potenciālajā pašvaldībā varētu nokomplektēt pilnvērtīgu vidusskolu ar divām paralēlklasēm. Valkā tas nekādi nesanāk,” Valkā tiekoties ar Valkas, Rūjienas, Naukšēnu un Strenču novadu deputātiem, uzsvēra J. Turlajs.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir sagatavojusi pašvaldības profilu “Apvienotais Valkas novads”, kurā izmantots SIA “Karšu izdevniecība Jāņa sēta” jaunveidojamo pašvaldību teritorijas izpētes darba materiāls.

Tajā uzsvērts, ka visi apkārtējie pagasti un pilsētas, kas pašlaik atrodas ārpus Valkas novada, sasniedzamības un ikdienas migrācijas plūsmu ziņā vairāk tiecas uz citiem attīstības centriem – vai nu uz Valmieru, vai Smilteni, tāpēc to iekļaušana Valkas novadā būtu ļoti rūpīgi izvērtējama.

VARAM piedāvājums apvienot Valkas novadu ar Strenču, Naukšēnu un Rūjienas novadiem skaidrojams ar vēlmi šādā veidā nodrošināt apvienotajam Valkas novadam administratīvi teritoriālās reformas ietvaros izvirzīto kritēriju izpildi reformējamajiem novadiem. Esošais Valkas novads, kurā pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem uz šā gada 1. janvāri deklarēti 8745 iedzīvotāji, šiem kritērijiem neatbilst.

Pats var izjukt pa vīlēm

Pašvaldības profilā gan norādīts, ka Valka ir vienīgā Latvijas dvīņu pilsēta, kas faktiski turpinās kaimiņvalstī. Ņemot vērā to, ka pārrobežu integrācija Eiropas Savienībā visādi tiek sekmēta, ir pamats uzskatīt, ka arī Valkas–Valgas gadījumā nākotnē tā tikai padziļināsies. Abām pilsētām apvienojot savu demogrāfisko un ekonomisko potenciālu, veidotos centrs, kas iedzīvotāju skaita ziņā līdzinātos Tukumam vai Cēsīm. Tas pozitīvi ietekmētu reģiona attīstību, jo šāda veida centros uzņēmējdarbībai ir lielākas iespējas.
Lai varētu baudīt reālus ieguvumus, ko sniedz racionāls publisko resursu izlietojums, abām valstīm starpvaldību līmenī jāvienojas par īpašo statusu Valkas un Valgas pašvaldību teritorijai, norādīts VARAM prezentētajā pašvaldības profilā.

Tajā izteikts arī sliktākais scenārijs,– ja Latvijas valsts tuvāko gadu laikā tomēr nespēs panākt būtisku progresu minētajās jomās, tad, ņemot vērā to, ka atbilstoši prognozēm 2030. gadā Valkas novadā dzīvos tikai 5,6 tūkstoši iedzīvotāju, novada pamatdaļa būtu jāiekļauj Valmieras, bet Vijciema un Zvārtavas pagasts – Smiltenes novadā.

Jau tagad Valkas novadā depopulācijas temps ir ļoti straujš – no 1989. gadā konstatētajiem 8230 iedzīvotājiem 2018. gadā Valkas pilsētā bija palikuši tikai 4592 jeb 55,8 procenti.

Viedokļi

Rūjienas novada domes priekšsēdētājs Guntis Gladkins:

– Aicinājām ministra kungu pārskatīt iespēju atrast Rūjienai citu vietu un citas sadarbības teritorijas, nevis to, ko pašreiz piedāvā. Jau iepriekš nosūtījām Vides aizsardzības un reģionālās aizsardzības ministrijai (VARAM) divas vēstules, tagad gatavojam nākamo vēstuli, ko nosūtīsim ne tikai VARAM, bet arī visām Saeimas frakcijām, premjeram, prezidentam un attiecīgajām komisijām, kas šo jautājumu lemj un vērtē un kurās ir visi partiju pārstāvji. Vēstulē norādīsim, ka mūs galīgi neapmierina šis apvienotā Valkas novada modeļa piedāvājums un aicināsim izvērtēt piedāvāt citu alternatīvu variantu Rūjienas novada veidošanai. Būtiska lieta ir arī pašvaldību budžeti, dzīvotspēja un tamlīdzīgi mērījumi. Mēs ļoti labi redzam, kādus datus pašvaldības iesniedz Finanšu ministrijā, mēs paskatāmies kolēģu makos un redzam, kā viņi tērē un dzīvo un kādas ir viņu problēmas. Ja kāda pašvaldība lūdz kredītu Valsts kasē finanšu stabilizācijai, respektīvi, algu izmaksām, tas nozīmē, ka tā lūdz kredītu savas dzīves uzturēšanai, lai vilktu savu dzīvību. Šo situāciju pēc reāliem datiem var pārbaudīt un izdarīt secinājumus. Valkā sarīkotā ministra tikšanās ar pašvaldībām ar nosaukumu “konsultācija” bija tikai ķeksīša pasākums, kas tiek organizēts tikai un vienīgi tāpēc, lai būtu pamats teikt, ka ir izpildīts Eiropas pašvaldību hartas 5. pants (vietējās varas teritoriju robežu izmaiņas nav atļauts izdarīt bez iepriekšējas konsultēšanās ar attiecīgo vietējo varu, pēc iespējas ar referenduma palīdzību, kur tas ir likumīgi atļauts, – redakcijas piezīme). Ja runājam par saturu, absolūti nekā tāda nebija.

Sagatavotais apvienotā Valkas novada profils bija Valkas vēstures lappuse un neveiksmju izklāsts par iemesliem, kāpēc Valka ir tik sliktā situācijā. Taču netika minēts neviens punkts attiecībā uz kopējā novada kopējām vadlīnijām, lietām, ieguvumiem. Tā vispārīgā lieta, ko ministrs stāstīja, varēja videokonferenču veidā ievietot VARAM mājaslapā. Tā ir situācija par visu valsti, ko pašvaldību vadītāji jau zina no galvas, jo katru reizi ministrs vienu un to pašu stāsta 45 minūtes un debatēm atstāj dažas minūtes. Tas ir neobjektīvi.

Strenču novada domes priekšsēdētājs Jānis Pētersons:

– Man nav nekas pret Valkas iedzīvotājiem un Valkas novadu, taču, ja atceramies padomju laikus, tad vienīgais iemesls, kāpēc strencēnieši brauca uz Valku, bija aiziet uz Igauniju un nopirkt desas, jo Latvijā tās nevarēja dabūt. Jau tad Strenčiem visa dzīve notika vairāk uz otru, uz Valmieras pusi. Arī mūsdienās daudzus pakalpojumus Strenču novada iedzīvotāji saņem Valmierā un Valmieru viņi uzskata par reģionālās attīstības centru, daudz perspektīvāku par Valku, lai kā Valka censtos. Kopš Strenčos nav vidusskolas klašu, bērni brauc mācīties uz Valmieru. Uz Valku viņi nekad nav braukuši. Ja perspektīvā mūs piespiedīs apvienoties ar Valku, tad savstarpējie norēķini izglītībā tāpat aizies uz Valmieru, un apvienotajā novadā skolu tīkls nestrādās efektīvi, kā cer ministrs. Veselības aprūpe, sociālā aprūpe – arī tas mūsu novadā viennozīmīgi ir par labu Valmierai.

Mēs arī veicām Strenču novada iedzīvotāju aptauju, kurā bija definēti trīs jautājumi: ja notiek reģionu reforma, vai jūs vēlaties iekļauties Valkas novada sastāvā, pievienoties Valmieras pilsētai vai iekļauties Valmieras reģiona pašvaldību savienībā? 92 procenti iedzīvotāju norādīja uz Valmieras virzienu, uz sadarbību ar Valmierai piegulošajiem novadiem.

Piekrītu Turlaja kunga (ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs – redakcijas piezīme) risinājumam par Valkas novada atstāšanu kā patstāvīgu novadu, nepievienojot tam neloģiski Strenčus, Naukšēnus, Rūjienu, bet gan meklējot speciālu risinājumu, un nelauzt cilvēku iemīto taciņu un ļaut mums skatīties Valmieras virzienā. Tas ir gan visu Strenču novada deputātu, gan novada iedzīvotāju viedoklis, un vēstuli par to jau esam nosūtījuši VARAM.

Naukšēnu novada domes priekšsēdētājs Jānis Zuments:

– Šovasar novadā notika aptauja, kurā piedalījās 198 iedzīvotāji. 70 procenti kategoriski bija pret reformu, 29,7 procenti ir par reformu, bet, ja reforma ir neizbēgama, tad 82,5 procenti ir par to, lai Naukšēnu novads tiek pievienots Valmieras pilsētai vai veido sadarbības teritoriju ar Valmieras pilsētu. Ar Valmieru mūsu novadam ir iestrādes daudzu gadu garumā, daudz kas kopīgi jau ir paveikts un Naukšēnu saikne ar Valmieru ir tikai loģiska. Valka ir super kaimiņi, lai viņiem veicas, bet Valkā ir tiešām sarežģīti apstākļi, Valka un Valga ir divas pilsētas vienā, tāpēc jādomā atsevišķa pieeja. Ja nu tiešām reforma netiks apgāzta vai netiks pierādīts, ka tā jāveic nedaudz citādāk, es personīgi uzskatu, ka jāveido otrā līmeņa pašvaldības un jāpārskata funkcijas, ko veic pirmais līmenis un ko var dot otrais līmenis, jo tas veicinās labāku reģionu attīstību.

Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis:

– Mums bija savs redzējums, kā būtu jāveido novads, dalot esošos novadus un izveidojot tos no bijušā rajona pagastiem, tagadējā Apes novada Gaujienas un no Naukšēniem. Taču, ja valsts izlēmusi, ka novadu robežas netiek mainītas, tad mūsu skatījumā šis ir labākais iespējamais piedāvājums (Valkas novads, kurā iekļaujas arī Strenču, Naukšēnu un Rūjienas novadi – redakcijas piezīme). Kur es saredzu mīnusus šajā piedāvājumā? Ir jāmaina pieradumi. Sajūta kādam, iespējams, būs sliktāka, jo šķitīs, ka tā bagātākā līgava ir labāka un jānāk pie ne tik labas līgavas. Vēl jāpārkārto civilā aizsardzība un būvvaldes darbs, izņemot Strenču novada domi, kurai mūsu būvvalde sniedz vajadzīgos pakalpojumus.

Bet, ja šodien Strenču, Naukšēnu un Rūjienas novadu iedzīvotāji brauc uz Valmieru saņemt tur pakalpojumus, kas viņu dzīvē mainīsies, ja tiks izveidots šāds lielāks novads? Nekas. Kā viņi brauca, tā viņi brauks uz Valmieru. Neviens ar varu viņus nevar un arī negrib piespiest, kurā skolā sūtīt bērnus, kur kārtot jautājumus valsts iestādēs un tamlīdzīgi. Saprātīgi pārvaldot novadu, iedzīvotājiem pašvaldības pakalpojumu pieejamība nesamazināsies.

Šādam apvienotā Valkas novada modelim redzu sešus plusus. Mums visiem ir vienādas problēmas un vienādi risinājumi tām. Mums ir depopulācija (iedzīvotāju skaita samazināšanās – redakcijas piezīme), trūkst mājokļu, ir slikta demogrāfija. Valmierā ir pretēji, pilsēta plīst pa šuvēm, tur nav kur dzīvot, jo cilvēki arvien vairāk tiecas uz Valmieru. Viņiem būs jārisina savas problēmas.

Ceļi, kas savieno novadus, ko šajā modelī plānots apvienot, ir labi. Liela daļa teritorijas robežojas ar Igauniju, un tā ir iespēja , kā veicināt ekonomisko darbību. Mums ir labas zināšanas, kā to darīt. Pats svarīgākais ir koleģiāla lēmumu pieņemšana. Nekad nevarēs viena teritorija lēmumu pieņemt viena pati. Valmierā vienmēr to varēs. To rāda mana pieredze Vidzemes slimnīcā, es zinu, kāda ir ietekme, ja tu esi mazākuma akcionārs. Tā ir kardināla starpība, kā būs, ja mēs kopā saimniekosim, vai Strenči, Rūjiena un Naukšēni būs ar Valmieru. Apvienotā novada pluss ir arī tas, ka būs vairāk Eiropas Savienības naudas projektiem.

Sapulcē ar ministru man nebija nekādu pārsteigumu, bet ir skumji, ka novadu deputāti cilvēkus nevajadzīgi uztrauc, jo visbiežāk izskanēja viedoklis, ka cilvēki pieraduši braukt uz Valmieru. Taču deputāti ļoti labi saprot, ka tas nemainīsies. Taču šī tēma tiek uzputota, un cilvēkiem rodas nevajadzīgs stress. Kas attiecas uz Valkas novada domes budžetu, tur jāpaskatās, kā mēs esam naudu līdz šim tērējuši. Jā, mēs daudz ieguldām attīstībā, un tie pamatā ir aizņēmumi, bet tā ir pareiza lieta, jo tas veicina ekonomiku. Otrs – mēs vēl arvien salīdzinoši, piemēram, ar Rūjienu vai Strenčiem, ļoti daudz darbavietu un pakalpojumus uzturam pagastos. Tad kopā jālemj un jādiskutē, vai tas ir pareizi vai ne.

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Bez izmaiņām “nomirs dabīgā nāvē”. Par teritoriālās reformas plānu Valkas novadam komentārus sniedz iesaistīto pašvaldību vadītāji

Kategorijas