Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Pārrakstās novadi. Pamatam, no kā būvēt jaunu "māju" jeb novadu jābūt labam

Sandra Pētersone

2019. gada 6. augusts 07:54

228
Pārrakstās novadi. Pamatam, no kā būvēt jaunu "māju" jeb novadu jābūt labam

Piederība un identitāte ir ļoti svarīgs elements, ir svarīgi izjust piederību vietai, kurā dzīvo, un skaidrs, ka, identitātes stiprinot, pašvaldības tikai iegūs, tā Valkā, nesen tiekoties ar novadu deputātiem, cita starpā uzsvēra vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce.

Jaunajā novadu kartē, ko apspriešanai piedāvā ministrija, iedzīvotājiem ierastās robežas ir pārzīmētas, jo pašvaldību skaitu plānots samazināt no 119 līdz 35.

Ja administratīvi teritoriālā reforma šādā veidā arī tiks īstenota dzīvē, nevis tikai uz papīra, tad viena novada identitāte būs jārod iepriekš dzīvesvietas ziņā atšķirīgām kopienām. Pēdējo mēnešu laikā, rakstot par gaidāmo novadu reformu, esmu bijusi gan Raunas, gan Apes novados, ko plānots apvienot ar Smiltenes novadu ar attīstības centru Smiltenē, un skatījusies uz šiem novadiem nevis  tūrista acīm, bet ar domu, ka, iespējams, dzīvosim vienā novadā. Man to pieņemt bija viegli. Varbūt tāpēc, ka gan ar Raunu, gan ar Apes pusi man agrāk bijusi saistība – savas bērnības vasaras pavadīju pie vecvecākiem tagadējā Apes novada Virešos, mans tētis savulaik beidza Gaujienas vidusskolu, bet, kad pati mācījos Smiltenes vidusskolā, vairākas manas klasesbiedrenes bija no Raunas un šad un tad viņas apciemoju. Turklāt nez vai ir daudz tādu smilteniešu, kuri nekad nav aizbraukuši apskatīt Raunas pilsdrupas un Staburagu.

Smiltene ģeogrāfiski atrodas  izdevīgā vietā – ceļu krustojumā, tāpēc cilvēku plūsma  visos virzienos jau gadu desmitiem notikusi dabiski un veidojušies meti, no kuriem aust jaunu novadu un sakausēt esošās identitātes vienā jaunā. Jā, katrai vietai ir savas tradīcijas un sava aura, ar to Rauna un Ape atšķiras, gan jau tāpat arī Smiltene, bet  pamats, no kā būvēt jaunu “māju” jeb novadu, ir labs. Turklāt katrs novads šajā  jaunajā “mājā” ienāktu ar savu pienesumu, piemēram, kaut arī Rauna atrodas tuvu Smiltenei, nezināju, ka raunēnieši ik gadu prot sarīkot iespaidīgus novada svētkus, kas sapulcē tūkstošiem ļaužu, tāpat arī viduslaiku dienu, bet tas ir tikai viens aspekts, skatoties uz šo darbīgo un skaisto novadu. Skaists ir arī Apes novads, ikviens, kurš bijis, piemēram, Gaujienā, tam piekristu, bet šā novada īpašās “odziņas” ir Gauja un Latvijas–Igaunijas pierobeža. Taču pati galvenā novadu vērtība ir cilvēki, un tie Raunas un Apes iedzīvotāji, pārsvarā uzņēmēji, ko intervēju, gatavojot publikācijas par novadu reformu, radīja par sevi ļoti labu priekšstatu – kā cilvēki, kuri negaida, kad viņiem kāds kaut ko pasniegs uz paplātes, bet kuri paši domā, strādā un rada, lai novadā būtu laba dzīve.

Pašvaldību sarunas par reformu turpinās, diskutē arī iedzīvotāji par to, kurš novadu saprecināšanas modelis  ir labāks. Grūtā situācijā nonākusi pierobežas pilsēta Valka, kas ir kā karsts kartupelis, ar ko kaimiņu novadi negrib apdedzināties. Pārsteigumi nav izslēgti.