Dzīve putekļos “aprij” pacietību

2019. gada 9. augusts 08:28

449

Variņu pagasta “Krastleju” māju saimniece Vija Glāzere ir uzsākusi Palsmanes un Variņu pagasta iedzīvotāju parakstu vākšanu, jo dzīve putekļos valsts nozīmes autoceļa Cirgaļi–Palsmane–Ūdrupe tuvumā “aprij” pacietību. Vairākiem kaimiņiem putekļu noklātie pagalmi radījuši draudus veselībai. Vēstule, kuru jau šobrīd parakstījuši vairāki simti cilvēku, ar lūgumu ieklāt melno asfalta segumu 5,5 kilometru garajā ceļa posmā drīzumā tiks nosūtīta Latvijas Republikas Saeimai, Satiksmes ministrijai, “Latvijas Valsts ceļiem”, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai un Smiltenes novada pašvaldībai.

Laukos grants autoceļi nav nekas neparasts, tāpat arī dažu automašīnu radītie putekļi nav katastrofa. Taču piecarpus kilometru garo ceļa posmu, kas savieno Variņu pagastu ar Palsmanes pagastu, diendienā izmanto smagā tehnika, vedot no Grundzāles pagasta dolomīta šķembas, smilti un granti. Nevienā no ceļam blakus vai tuvumā esošajām padsmit mājām zaļi neviens jau gadiem nedzīvo, pēdējā gada laikā satiksme kļuvusi vēl intensīvāka, putekļu – vēl vairāk.
“Sebru” māju saimnieks Māris Kurzems nupat pārbraucis no Smiltenes. Gaidot “Ziemeļlatviju”, pagalmā pavadījis vien dažas minūtes, taču ar tām pietika, lai melnie apavi būtu putekļu balti. “Tas ir sīkums! Tos notīrīšu, bet putekļi ir visur – tie noklājuši sievas iekoptās puķu dobes, biezā kārtā mājas jumtu, logus, zālienu. Mašīna jātur tālāk no pagalma. Mājai logus var vērt vaļā tikai vakaros un pa nakti līdz pieciem rītā, tad atkal viss sākas no jauna. Pastāviet brīdi un jūs redzēsiet, cik bieži garām aizbrauc smagās mašīnas. Kad braucu mājās, dabūju stāties ceļa malā, jo neko vairs neredzēju. Viens smagais pa priekšu brauc, otrs pretī nāk,” stāsta M. Kurzems, kurš uz Variņu pagastu pārcēlies no Liepājas. Vīrietim taisnība, putekļu mākoņi, kas pāriet pāri visam pagalmam, ir regulāri.

Vācot parakstus, tērē savu naudu un laiku
Vija Glāzere uz mantoto īpašumu Variņu pagastā kopā ar vīru pārcēlusies no Pierīgas. Bērni izauguši, un abiem profesionālā nodarbošanās darbu ļauj veikt no jebkuras lokācijas vietas. “Vairāk kā gads, kopš šeit dzīvojam pastāvīgi. Laukos dzīve ir forša, mums ir nākotnes plāni, esam investējuši biroja ēkas būvniecībā, vēlamies sakārtot pagalmu, bet tie putekļi un to radītās sekas... Jau pirms vairākiem gadiem vietējie ir vākuši parakstus un cīnījušies. Padoties nedrīkst, un kādam iesāktais ir jāturpina. Mēs visi vēlamies dzīvot laukos, bet ne smokot putekļos. Pa radio dzirdēju, ka “Latvijas Valsts ceļi” ir izstrādājuši reģionālo ceļu programmu un, ja valdība to atbalstīs, tad no 2021. gada ceļu sakārtošanā investēs 300 miljonus eiro. Ja nu tā ir mūsu iespēja?! Par savu nodomu informēju Palsmanes pagasta pārvaldes vadītāju Tignu Podnieci un Variņu pagasta pārvaldnieku Uldi Birkenšteinu. Parakstu vākšana ir prasījusi gan laiku, gan naudu, jo iebraucu katrā mājā, kur pavadu vidēji desmit līdz piecpadsmit minūtes, aprunājoties ar cilvēkiem. Iepazīstinu gan ar sevi, gan pastāstu, kāpēc vācu parakstus. Daudzi bija sajūsmā, ka esmu uzņēmusies ko šādu, un mani atbalstīja, parakstot vēstuli. Tikai viens Variņos noteica, ka no parakstiem nebūs nekādas jēgas, bet tāpat savu uzlika. Taču kāda sieviete teica, lai liek viņai mieru,” stāsta “Krastleju” saimniece V. Glāzere. Parakstu vākšanā Palsmanē viņai palīdzēt pieteicās divi puiši, taču arī pati šajās dienās plāno doties pie palsmaniešiem.

Kas tad īsti ir darīts?
Patlaban uz autoceļa Variņu un Palsmanes pagastu teritorijās uzstādītas ātruma ierobežojuma ceļa zīmes. Maksimālais atļautais braukšanas ātrums ir 60 kilometri stundā. Variniete Māra Rozīte “Patvaru” mājās aptuveni divdesmit metrus no autoceļa Cirgaļi–Palsmane–Ūdrupe dzīvo vairāk nekā trīsdesmit gadus. Te, vecāku mājās, pavadījusi arī bērnību. “Bērnībā tie putekļi bija pat patīkami. Pēdējos piecos gados tie kļuvuši neciešamāki. Šajā laikā arī sāka rasties veselības problēmas, dabūju no darba pat aiziet prom, jo kļuva grūti. Izrādījās, man ir bronhiālā astma, tagad visu laiku līdzi ir zāles. Kāda ir sadzīve? Ja gribas apēst kādu ogu no dārza vai krūma, tad starp zobiem krakšķ. Ar gurķiem, kabačiem un pat dillēm ir tas pats – viss vienos putekļos. Drēbes ārā izžauju, un, kad tās izžuvušas, nopurinu no smiltīm. Ja gribu, lai uz svētkiem telpas ir izvēdinātas, tad putekļi nokļūst pat uz ēdiena. Laimes mirkli mēs varējām piedzīvot šajā pavasarī, kad ceļš tika atputekļots. Beidzot varēju atvērt logu, mierīgi elpot un klausīties putniņu čivināšanu. Atputekļošana palīdzēja aptuveni mēnesi. Solīja vēl vienu reizi to izdarīt šajā vasarā, bet pagaidām tas vēl nav noticis,” laikrakstam atklāj M. Rozīte.
Arī viņa parakstījusies Satiksmes ministrijai adresētajā vēstulē, jo pret cilvēkiem un to veselību nedrīkst attiekties trakāk kā pret lopiem. “Diemžēl uzstādītās ceļa zīmes visi neievēro, pabrauc garām tādā ātrumā, ka mašīnu neredz, tikai putekļi paliek. Varbūt no desmit šoferīšiem divi zīmes ievēro. Ja pūš dienvidu vēji, tad putekļos ir ne tikai mans pagalms, bet tie aiziet pāri upītei uz vēl tālākām mājām. Esmu saskārusies arī ar ņirgāšanos. Ne visi, kuri centrā dzīvo, mūs saprot. Brauc garām un pasmejas, ka vācam parakstus. Ja pašus neskar, tad vienalga. Bet lai kaut dienu padzīvo mūsu vietā un izbauda putekļus! Iespējams, kādreiz nākotnē tas skars viņu bērnus un mazbērnus,” nosaka variniete.
Vietējā aktīviste V. Glāzere pie savas ģimenes īpašuma ir uzstādījusi uzrakstu “Brauc lēnām! Put!”, lai nodotu vēstījumu autovadītājiem. Tiklīdz atbildīgās institūcijas uzstādīja ātrumu ierobežojošās zīmes, V. Glāzere informēja Valsts policiju, rosinot tai dežurēt šajā ceļa posmā.
Par savu un kaimiņu dzīves kvalitātes uzlabošanu divtūkstošo gadu sākumā aktīvi iestājās Inga Rozentāle, kura Variņu pagastā dzīvo kopš 1982. gada. Arī tolaik tika vākti iedzīvotāju paraksti un ziņots atbildīgajām institūcijām, kuras atzina, ka ceļš ir nolietots un slodzei neatbilstošs. “Mums pat nevajag asfaltu, pietiktu ar melno segumu. Smagā transporta kustība te ir liela. Vienu laiku pat nevajadzēja likt modinātāju, jo gar māju tie sāka braukt jau pēc pulksten pieciem un tā līdz vakaram. Mašīnu radīto putekļu dēļ pa ceļu ir bīstami pārvietoties velosipēdistiem un gājējiem. Godīgi sakot, arī man ir bail iet kājām. Kopš tiek izstrādāti karjeri, satiksme ir pavisam intensīva. Reizēm smagie kolonnā iet. Ziemā, ja ir kailsals, tad ir vēl trakāk kā vasarā,” stāsta I. Rozentāle.
Variņu pagasta pārvaldes vadītājs Uldis Birkenšteins atzīst, ka problēmas ir. “Kopš te strādāju, visus gadus šis jautājums tiek aktualizēts atbildīgajām institūcijām. Iedzīvotāji ir malači, ka vāc parakstus, arī es parakstījos. Vienīgi jārēķinās ar to, ka visas lielās Eiropas naudas ceļiem ir beigušās. It kā šis ceļa posms ir ielikts vienā no programmām, un cerība, ka nākotnē to noasfaltēs, pastāv. Agrāk ceļš bija pavisam bēdīgs, tagad tiek tīrītas gan ceļa malas, gan uzlabots segums, gan arī atputekļots,” saka U. Birkenšteins.
Ne tikai Variņu pagasta pārvaldes vadītājs uzlicis savu parakstu, to izdarīja arī Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Gints Kukainis. “Tā ir absolūti vajadzīga lieta. Mēs kā pašvaldība to atbalstīsim. Tiklīdz saņemsim iedzīvotāju vēstuli, tā sekos domes vēstule “Latvijas Valsts ceļiem”. Šo ceļu Smiltenes novadā esam virzījuši kā prioritāru,” atklāj G. Kukainis.

Uzziņai
Vēstule, ko šobrīd parakstījuši gandrīz pieci simti Smiltenes novada iedzīvotāju, lielākoties Variņu un Palsmanes pagastos dzīvojošie,
“Par autoceļu V248 Cirgaļi–Palsmane–Ūdrupe”:
Reģionālās politikas pamatnostādnes uzsver sasniedzamības un mobilitātes iespēju, to ietekmi uz teritorijas pievilcību dzīvesvietas izvēlei un uzņēmējdarbības veikšanai.
Atbildot uz 2013. gada 12. decembra iedzīvotāju vēstuli, Satiksmes ministrija ir atzinusi, ka transporta slodze ir vairākkārt lielāka nekā ceļa segas nestspēja. Tas ir kritiskā stāvoklī, jo nelabvēlīgos laika apstākļos ir grūti izbraucams, bet sausā laikā put.
Iestādes un uzņēmumi ir dažādās vietās. Iedzīvotājiem (kopā Variņu un Palsmanes pagastos ir aptuveni 1541 iedzīvotājs) ik dienu jābrauc gan pie ģimenes ārsta (prakse Palsmanē), gan uz tuvāko Palsmanes aptieku, uz darbu, skolām, bērnudārzu, veikaliem, kā arī uz Palsmanes kapiem un baznīcu. Autotransports tiek bojāts un rada neērtības un zaudējumus. Skolēnu autobuss vairākas reizes dienā mēro ceļu no viena pagasta uz otru un ļoti novērtētu asfaltēto segumu, it sevišķi, ja reformas ietvaros notiks skolu apvienošana.
Tuvumā atrodas vairāki dolomīta karjeri, AS “Latvijas finieris” koku laukums, tāpēc šis ceļš ir stratēģiski svarīgs arī auto pārvadātājiem.
Ceļa posmā Palsmane–Variņi neasfaltētais posms ir 5,5 km. Tajā atrodas daudzas privātmājas, no kurām 13 ir tieši ceļa malā. Katru dienu pa šo autoceļu brauc daudz smago automašīnu, kas pārvadā lielas un smagas kravas, radot putekļu mākoņus un vibrāciju. Cilvēki spiesti dzīvot putekļos, apdraudot savu veselību.
Veicot reģionālo reformu, mēs, Palsmane–Variņi iedzīvotāji, lūdzam rast iespēju autoceļam V248 Cirgaļi–Palsmane–Ūdrupe uzklāt melno asfalta segumu.
Ceļš ir mūsu asinsrite!

Svarīgi
Uz laikraksta “Ziemeļlatvija” jautājumiem atbild VAS “Latvijas Valsts ceļi” Komunikācijas daļas vadītāja Anna Kononova:
Autoceļa Cirgaļi–Palsmane–Ūdrupe (V248) grants seguma posmu tehniskais stāvoklis tiek vērtēts starp labu un apmierinošu. Tas attiecas uz ceļa šķērskritumu, līdzenumu un nomalēm. Vidējā diennakts satiksmes intensitāte uz šī ceļa ir 280 transporta vienības diennaktī, no kurām kravas transports veido 10 procentus. Šāda intensitāte grants seguma ceļiem tiek vērtēta kā vidēja.
Valstī kopumā no autoceļiem ar grants segumu vien aptuveni puse ir apmierinošā tehniskajā stāvoklī, bet atlikusī puse – sliktā. Iemesls ir ilgstoši valsts autoceļiem atvēlētais nepietiekamais valsts budžeta finansējums un tā rezultātā uzkrātais savlaicīgi neveikto darbu apjoms.
Pēdējo divu gadu laikā autoceļa V248 grants seguma posmi tiek uzturēti tikai ikdienas uzturēšanas ietvaros, kas iekļauj arī atputekļošanu.
Grants seguma posmu atputekļošana tiek plānota vienu, augstākais, divas reizes gadā ceļa vietās, kur tas iet tuvu gar viensētām vai dzīvojamām mājām. Vienu reizi šovasar atputekļošana uz autoceļa V248 saskaņā ar Satiksmes ministrijas apstiprināto atputekļojamo posmu sarakstu jau ir veikta vairākos posmos Palsmanes un Variņu pagastos (19,4.–32,0. km).
Nākotnes plāni attiecībā uz autoceļu V248 ir atkarīgi no tā, kāds būs valsts budžeta finansējums, ko valdība un parlaments piešķirs valsts autoceļu uzturēšanai. Kā zināms, kopējais finansējuma un līdz ar to arī savlaicīgi neizdarīto darbu apmērs ir lēšams četru miljardu eiro apmērā. Finansējuma deficīta apstākļos darbi tiek veikti prioritārā secībā, pirmkārt veicot ieguldījumus tajos autoceļos, uz kuriem ir lielākā satiksmes intensitāte.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Dzīve putekļos “aprij” pacietību

Kategorijas