“Ezerleju” saimnieki joprojām meklē pircējus

2019. gada 13. augusts 08:28

1972

“Ezerleju” saimnieki joprojām meklē pircējus

Pirms gada Launkalnes pagastā esošās daudznozaru zemnieku saimniecības “Ezerlejas” saimnieki Evita Jākobsone un Guntis Lauciņš nolēma pārdot īpašumu, tajā skaitā mini zoodārzu. Interese par plašo, gadiem iekopto un neparastu iemītnieku pilno īpašumu ir, trīs reizes darījums gandrīz notika, tomēr potenciāli jaunajiem saimniekiem banka atteikusi kredītu. Kamēr čemodāni nav jākrāmē, Evita un Guntis nesavtīgi turpina iesākto, ieviešot dažādus jauninājumus tūristiem.
Iebraucot “Ezerlejās”, pagalmā sagaida zeltains gailis, kuram dots vārds Priekšnieks, ar savām trim sievām un pusaudžiem. Priekšnieciņa uzdevums ir sagaidīt viesus, kā arī pavadīt ekskursantus pa teritoriju. Viņa slava “Ezerleju” saimniekiem iet pa priekšu. “Atbrauc ārzemju tūristi un saka – viņi paši te ir pirmo reizi, bet draugi, kas reiz pie mums pabijuši, teikuši, lai noteikti apskatot Priekšnieciņu. Ekskursanti ir pārsteigti, cik gailis ir draudzīgs, viesmīlīgs, atbildīgs un labi saprot savu teritoriju un robežas. Ļaujam ciemiņiem noglāstīt gaili un iedomāties kādu labu vēlēšanos,” stāsta “Ezerleju” saimniece, kuru “Ziemeļlatvija” sastapa vien pēc mirkļa.
Izrādās, ka Priekšnieks te dzīvo jau trīs gadus līdzās vēl aptuveni 250 putniem un dzīvniekiem. Paši jaunākie mini zooloģiskā dārza iemītnieki ir sešas nedēļas vecās pundurcūciņas Romeo un Džuljeta, kas pagaidām tiek sauktas par purkšķīšiem. “Mums vēl ir pierašanas process, jo šī cūciņām vēl ir sveša vieta. Pundurcūkas plānojam turēt tikai voljērā, jo apmeklētāji brauc dažādi. Vēl viens jaunums saimniecībā ir trušu dārzs. Kad ciemos ierodas bērni, tad vairākus trušus no namiņiem nesam uz aploku. Mazākie apmeklētāji var kopā dzīvoties, pabarot trušus un, ja tie ļaujas, paņemt klēpī, tikmēr vecāki var atvilkt elpu,” stāsta Evita.
Laikapstākļi neietekmē,
bet ceļa remonts gan
Vaicājot, kāda ir šī tūrisma sezona, “Ezerleju” īpašniece atbild, ka laba. Neskatoties uz to, ka šī vasara nav tik silta un saulaina kā iepriekšējā, apmeklētāju netrūkst. “Pie mums laiks aktīvo tūrisma sezonu neietekmē, varbūt drusciņ kāju pielikuši priekšā uz Pleskavas šosejas notiekošie remontdarbi. Lai apbrauktu “korķus”, autovadītāju plūsma, no Alūksnes braucot uz Rīgu, iet caur Smilteni, Valmieru un Cēsīm. Cerams, ka ceļa remonts drīz beigsies un viss atgriezīsies vecajās sliedēs,” piebilst Evita.
Lai nesteidzīgi apskatītu mini zoodārzu, apmeklētājiem jārēķinās ar apmēram stundu, taču visbiežāk pavadītais laiks “Ezerlejās” nemanot ieilgst, jo te ir gan atpūtas un makšķerēšana vieta, gan arī nakšņošanas iespējas. Steidzīgākie ieplānojuši dzīvnieku un putnu apskatei pusstundu, taču paliekot uz četrām piecām stundām. “Siltākās dienās cilvēki peldas, makšķerē, grilē. Iespēju, kā nesteidzīgi pavadīt brīvdienu mierpilnā vidē, ir daudz. Priecē, ka bieži uz “Ezerlejām” brauc smiltenieši un novada iedzīvotāji, ir ģimene, kas mūs apciemo gandrīz katru nedēļu. Vasaras sezonā iepriekš nav jāpiesakās, zoodārzs darbojas katru dienu no pulksten 10 līdz 18. Ja gribas gidu, tad lūgums iepriekš to pieteikt, jo arī mums jāsaplāno savs laiks. Vēl viens jaunums, ko piedāvājam apmeklētājiem, ir briežu gaļas degustācija “Ezerleju” gaumē – tā arī ir tikai pēc iepriekšējas rezervācijas,” izvedot nelielā ekskursijā pa saimniecību, “Ziemeļlatvijai” stāsta Evita.

Melni dambrieži
un miniatūrs zirgs
“Ezerlejās” ir tik daudz ko redzēt gan maziem, gan lieliem! Un ne tikai redzēt, bet arī ir iespēja pabarot zvēriņus ar uz vietas iegādātu barību. Tā esam nokļuvušas pie aploka, kurā dzīvo 22 pieauguši dambrieži un viņu mazuļi. Šobrīd saimniekiem izdevies saskaitīt vienpadsmit. Evita pieļauj, ka to varētu būt vairāk, jo mammas mazos pie bara ved septembrī. Interesanti, ka starp ierastās krāsas dambriežiem vairāki ir melni. Evita saka – melnie ir retums. Saimnieki smejas, ka šis ir “piedegušo” gads, jo sadzimuši vairāki melni dambrieži. Mīļi ir visi, taču viens ir luteklītis, kas atsaucas uz vārdu Līkumiņš. Kāpēc tieši viņš? “Toreiz, kad atvedām dambriežus, viņš bija nedaudz drosmīgāks par pārējiem, sāka pamazām mums tuvoties, un tā viņu pieradinājām. Kā jau visos baros, arī šajā ir hierarhija, un Līkumiņš patreiz dominē. Otrs lielais bullis tiek padzīts malā, bet riesta laikā viss var mainīties,” teic Evita.
Daļu no dzīvniekiem Evita sauc vārdā. Visiem to neesot, jo 250 galviņām kalendārs esot “par īsu”. Īpašs ir arī augumā septiņdesmit centimetru augstais mini zirgs Bobijs, kuru Evitai vīrs pirms dažiem gadiem uzdāvināja Ziemassvētkos. Bobijs ceļu uz “Ezerlejām” mēroja no Lietuvas. “Zirgs bija mans sapnis kopš bērnības. Muguras dēļ man zirgi nevarēja būt, taču nu ir Bobijs. Nejaukt to, lūdzu, ar ponijiem. Uz ponija var jāt, bet uz mini zirga nē, tas paredzēts tikai vezumam. Gribam nopirkt Bobijam meiteni, taču mini zirgi ir ļoti dārgi, tāpēc jāstrādā čakli,” atzīst Evita.

Te viss jau ir, atliktu
tikai turpināt
Ar katru gadu “Ezerlejas” kļūst aizvien skaistākas, to iemītnieku skaits – lielāks, bet šķirne – neparastāka. Te uzaug neparastu sugu pārstāvji, bet “audžubērnu” statusā šobrīd ir lapsa un pūce. Pagalmā diezgan drosmīgi lidinās stārķis. Evita pieļauj, ka arī tas ir viens no viņas “audžubērniem”, kas bija atvests novārdzis un ievainots. Kļūstot vecākiem, Evita ar Gunti sapratuši, ka svarīga ir arī pašu veselība un par to ir jāparūpējas. Tieši šis ir iemesls, kāpēc “Ezerleju” saimnieki pārdod īpašumu. Kad tas notiks, tas būs emocionāli smagi, taču citu variantu viņi nesaskata. Veselības problēmas nekur nepazudīs – kļūstot vecākiem, tās tikai palielināsies. “Jā, pārdodam pilnīgi visu, arī dzīvojamo māju, tehniku un materiālo bāzi. Cilvēkiem, kuriem ir vēlme dzīvot laukos, atliktu tikai turpināt iesākto. Varbūt kādu var nobiedēt lielais dzīvnieku un putnu skaits, taču pie tiem nav jābūt rītā, pusdienā, vakarā, kā tas būtu ar gotiņām,” saka Evita.
Viņa ar vīru uzskata, ka rīkojas pareizi un nevajag turēt saimniecību bērniem un mazbērniem, cerot, ka tie kādreiz atgriezīsies laukos un turpinās vecāku biznesu. “Bērniem ir jāsapņo savi sapņi, šis bija mūsējais. Runājot par pārdošanu, interese ir, bet Latvijā ir viena problēma – bankas nekreditē. Reizes trīs jau būtu devušies pelnītā atpūtā, ja vien ģimenēm banka būtu iedevusi kredītu. Visur plaši un skaļi stāsta, lai cilvēki atgriežas no ārzemēm un dzīvo laukos, ka atbalstīs jaunās ģimenes. Bet realitātē tā nenotiek, īpaši, ja ģimenēs aug mazi bērni vai plānots pieaugums. Kamēr no valsts būs tāda attieksme, nedomāju, ka izdosies ātri atrast jaunus saimniekus. Žēl, ka ģimenes, kuras gribēja nākt šeit saimniekot, to nevar,” nosaka “Ezerleju” saimniece.

+ 4

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

“Ezerleju” saimnieki joprojām meklē pircējus

Kategorijas