Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Vēsma Zute: Grēks pilsētā pirkt to, ko var izaudzēt

Aivars Zilbers

2009. gada 18. jūnijs 12:31

2414
Vēsma Zute: Grēks pilsētā pirkt to, ko var izaudzēt

Tuvojoties Jāņu dienai, arvien vairāk tiek runāts par sieru, jāņuzālēm un garšīgu, laukos brūvētu alu. Jērcēnu pagastā saistībā ar sieru šovasar divreiz dzirdēju Vēsmas Zutes vārdu.

Viņa savu darināto sieru piedāvāja degustācijai pagasta svētkos un ir uzaicināta laba siera gatavošanas noslēpumos ar interesentiem padalīties arī gaidāmajās saulgriežu svinībās.

 

Vēsmas ģimene uz dzīvi Jērcēnos pārcēlās deviņdesmito gadu sākumā. Vīratēva Jāņa mājās "Gorēni" Vēsma ar vīru Jorenu izveidoja zemnieku saimniecību, un abi ir nolēmuši palikt laukos, lai ar gadiem varētu atjaunot un sapost senču dzimto sētu.

 

"Man lauki ir sirdslieta. Esmu pārliecināta, ka te vide ir daudzkārt veselīgāka kā pilsētā un mūsu bērni būs tikai ieguvēji," saka V. Zute. Saspringtais laiks ir iemācījis dzīvot taupīgi un vajadzīgo pārtikas galdam pagatavot uz vietas.

 

 

"Visus piena produktus saimniecībā gatavoju pati: sieru, krējumu, biezpienu un sviestu. Ir grēks tērēt benzīnu un braukt uz pilsētas veikaliem pēc tā, ko varam tepat izaudzēt un pagatavot. Ja mums ir pašu sviests, piens un krējums, bet ziemā pagrabs pilns pilns ar dārzeņiem, tad tā krīze nemaz tik traka nav. Lai nu kā katreiz ir ar to naudiņu, bet paēduši esam. Turklāt es domāju, ka pašu pagatavotie produkti ir arī veselīgāki," stāsta V. Zute.

 

Daļu platību ģimene iznomā citiem saimniekiem, bet savā zemē audzē nepieciešamo mājlopiem un savam galdam. "Kūtī ir trīs govis, tele un pieci buļļi. Mājlopiem esam atvēlējuši platību sienam, ir ganības, paši sev audzējam dārzeņus, ir iekopti arī ogulāji," saka V. Zute.

 

Lielāku un modernāku tehniku saimnieki šobrīd nevar nopirkt, bet saimniece uzskata, ka tās trūkumu var aizstāt, kooperējoties ar apkārtējiem zemes kopējiem. "Labāk ir piebremzēt un pagaidīt izdevīgākus laikus tālākai saimniecības attīstībai nekā iebraukt lielos kredītos un tad gaidīt, kas būs," spriež Vēsma.

 

Saimniece tuvākajā apkārtnē kļuvusi zināma arī kā laba siera meistare. Pati Vēsma savu spēju vērtēšanā gan ir kautrīga. "Nekādas īpašas skolas šai ziņā neesmu beigusi. Domāju, ka arī daudzi citi tāpat dara. Pirms pāris gadiem Jāņu priekšvakarā pa radio dzirdēju nosaucam interesantu recepti ātrā siera pagatavošanai un pamēģināju. Iznāca gluži labs. Vēl šur tur šo to paklausījos, un tā pamazām sāku pati siet un gatavot sieru," savu ceļu uz siera meistares prasmi skaidro V. Zute.

 

 

 Nesen notikušajos pagasta svētkos viņa vairākus pārsteidza ar savu saldo sieru, kam pievienoti žāvēti augļi. Daži izteikušies, ka par tāda siera esamību pirms tam neesot zinājuši. Vēsma uzskata, ka labs saldais siers ir arī ar rozīnēm.

 

 

"Man parasti kaut kas pēkšņi iešaujas galvā un tad eksperimentēju. Ja siers iznāk garšīgs, tad esmu lepna par izdomāto recepti. Galvenais nosacījums jau tomēr ir laba piena kvalitāte. Tad arī siera krāsa rosina apetīti," apliecina V. Zute.

 

Siers un pīrāgi būšot arī šajos Jāņos. "Tam tā jābūt. Mājas saimnieks pats ir Jānis, tātad svētku mielastam jābūt," uzskata Vēsma.

 

Saimnieks Jānis atzīst, ka ir priecīgs, redzot jaunos atgriežamies laukos un saimniekojam. "Jāņi te ir svinēti daudzus gadus. Mazdēli arī palīdz, ko vairāk mums vajag," retoriski nosaka Jānis.