Skolotāji savas sajūtas raksturo ar vienu vārdu - šoks

2009. gada 17. jūnijs 16:32

14350

Skolotāji savas sajūtas raksturo ar vienu vārdu - šoks

Dienu pirms atvaļinājuma lielais vairums Latvijas skolu pedagogu tālrāžu ekrānos sekoja līdzi Saeimas sēdei par budžeta grozījumu pieņemšanu. Šoreiz visskarbākais lēmums skāra tieši skolotājus - ar 1. septembri viņu alga samazinās par 50 procentiem.

Jau zināms, ka skolotāji pārtraukuši centralizēto eksāmenu darbu labošanu. Pedagogi iecerējuši panākt Izglītības un zinātnes ministrijas Tatjanas Koķes demisiju, kā arī pauž neuzticību arodbiedrībām, jo piekrišana algu samazināšanai dota bez konsultācijām ar skolotāju pārstāvjiem.

No 1. septembra pedagogiem sola par vienu slodzes likmi algu - 170 latus uz papīra. Tas ir ap 125 latiem uz rokas un tas ir mazāk nekā iztikas minimums. Tas šobrīd ir aptuveni 171 lats vienam cilvēkam.

"Tas ir šoks, ka valdība sava aparāta uzturēšanai upurē bērnus un pedagogus," atzīst Valkas pamaskolas direktore Nadežda Možarova. Viņa apzinās, ka valsts ir smagā situācijā, bet tomēr neizprot, kāpēc vieniem algas jāsamazina par 50, bet pārējiem - tikai par 20 procentiem. Jau janvāra sākumā pedagogiem samaksu par padarīto darbu samazināja par trim procentiem.

Valkas pamatskolā pamatdarbā strādā 40 skolotāju, bet desmit - amatu apvienošanās kārtībā. Skolā mācījās 489 audzēkņi un tikpat daudz plāno uzsākt mācības ar 1. septembri. Direktore jau saņēmusi informāciju no trim darbiniekiem, ka viņi darba attiecības vairs neturpinās.

"Valstī skolotāji uz darbu skolās rindā nestāv," norāda N. Možarova. Viņa pieļauj, ka šāda valdības attieksme ir tikai tāpēc, ka skolotāji vienmēr ir veikuši savus pienākumus, neskatoties uz visām ķibelēm un nedienām. Tā ir pedagogu profesionālā iezīme - būt atbildīgiem pret sevi un citiem.

Direktore cer - nāks jauna paaudze un viņi mācēs domāt arī par sevi, izvirzot prasību - ja es esmu strādājis, man jāsaņem attiecīgs atalgojums.

Sākumskolas skolotājai Sandrai Veldrei ir pamatots satraukums par to, kādi bērni ieradīsies skolā jaunajā mācību gadā? Pieredze liecina, ka vecāku satraukumu par nākotni pārņem arī bērni. Jau tagad vairums bērnu nāk uz skolu nepaēduši, bez mācību līdzekļiem, satraukti un nervozi.

Skolotāji novērojuši, ka skolas ēdnīcā vislielākais bērnu pieplūdums ir pēc brīvdienām - pirmdienās. Tas nozīmē, ka ne visiem ģimenēs galdā ceļ pietiekamu ēdiena daudzumu, lai bērni būtu paēduši.

Ērģemes pamatskolas direktore Olita Šauja uzskata, ka skolā strādā sava darba patrioti un diezin vai kāds dēļ šī valdības cirtiena pametīs darbu, kas visiem lielākoties ir sirds aicinājums. Ērģemieši gan pēdējās ziņas kopīgi vēl nav apsprieduši, jo visi lielākoties aizgājuši atvaļinājumā.

"Tas ir izbrīna vērts solis, ko valdība ir spērusi. Šķiet, ka Latvijai izglītoti cilvēki vairs nav vajadzīgi," skumji secina direktore. Viņai ir pamatotas bažas par to, kas notiks augustā un septembra sākumā.

Rēķinoties ar līdzekļiem, ko valdība nolēmusi piešķirt izglītības iestādēm, diezin vai kāds pedagogs nelielā lauku skolā algas dienā varēs saņemt 200 latu? Un kā lai skolotājs izdzīvo, darbā ierodas ar smaidu un labu izskatu, un savus pienākumus veic atbildīgi?

Laikraksta "Ziemeļlatvija" galvenā redaktore Ingūna Johansone atzīst, ka sabiedības viedoklis par notiekošo valstī un algu samazinājumiem, to starp pedagogiem, nav viennozīmīgs. Pedagogi, tāpat kā ārsti, ir to profesiju listē, kuriem pārmet darba kvalitāti un attieksmi.

"Redakcijas darbinieki daudz tiekas ar cilvēkiem un šobrīd, lai arī par ko sarunas raisītos, tās beidzās ar runām par algām. Manuprāt visvairāk cilvēkiem sāp netaisnība. Arī pedagogiem, pensionāriem. Protams, neviens nav tik naivs, lai nesaprastu, ka ekonomiskā lejupslīde patiešām var novest pie valsts bankrota, kad alga varētu būt nevis par 50% vai 20% mazāka, bet, ka tās varētu nebūt vispār, taču nevar vieniem ņemt nost, bet citi dzīvot zaļi.

Ja valdība nesapratīs, ka nekavējoši jāķeras klāt uzpūstajiem ministriju, dažādu citu nesaprotamu institūciju štatiem, ka algas jāmazina Saeimas deputātiem, dažādiem priekšniekiem, kuriem apbrīnojamā kārtā joprojām ik mēnesi kontā ieripo tūkstošiem latu, valstī tiešām sāksies lieli nemieri. Jā, var paciesties, jo grūti laiki, bet tad, lūdzu, nodrošiniet, lai vienādi ciešamies un taupam visi," uzskata I. Johansone.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Skolotāji savas sajūtas raksturo ar vienu vārdu - šoks

Kategorijas