Jērcēnmuižas kungu māja no pagātnes iznirst kā miniatūrs makets

2019. gada 20. augusts 08:28

471

Jērcēnmuižas kungu māja no pagātnes iznirst kā miniatūrs makets

Pateicoties akcijai “Apceļosim Latvijas pilis un muižas”, Jērcēnmuižas vārds izskanējis tālu aiz Strenču novada robežām – tūristi brauc uz šo vietu, kas jau pieminētajā akcijā 2007. gadā ieguva pat otrās viesmīlīgākās muižas un labākā stāstnieka titulu un pēc 10 gadiem atkal tika pie viesmīlīgākās muižas titula.

Ēka, ko redz uz Jērcēniem atbraukušie, nav muižas kungu nams, tā ir Jērcēnmuižas “freileņu” māja, ko 1900. gadā uzcēla barons Adalberts fon Krīdeners savām neprecētajām māsām.
Kungu māju Jērcēnmuižā nojauca 1986. gadā, jo kultūrvēsturiskā celtne, laikam ritot, bija kļuvusi par graustu ar cauru, nesalabotu jumtu.

Leģendu naktī
būs jauna leģenda
Padomju laikā šajā koka guļbūves ēkā atradās dzīvokļi, zālē ar parketa grīdu tika rīkoti pasākumi. Pēc 1986. gada šis nams sabiedrībai jau bija zudušās Latvijas daļa, taču tagad Jērcēnmuižas kungu māju var redzēt miniatūrā – maketa veidolā.
Ir piepildījies Jērcēnmuižas gides Ilvijas Ķimses sapnis, ko viņa sapņoja kopā ar savu domubiedreni muižas vēstures pētīšanā Ilonu Rāvieti (Pinzuli), – pateicoties Strenču novada domes finansiālajam atbalstam, ir tapis Jērcēnmuižas kungu mājas makets, kura autore ir Santa Paegle.
Makets izlikts Jērcēnmuižas “freileņu mājas” verandā, to apskatīt var ikviens interesents un līdz ar to vēl vairāk izjust šās vēsturiskās vietas auru. Lielāku uzmanību makets atkal izpelnīsies Leģendu nakts pasākumā 26. oktobrī, kad Latvijas Piļu un muižu asociācija, un tai skaitā Jērcēnmuiža aicinās uz ikgadējo pasākumu.
Ieskatoties Latvijas Piļu un muižu asociācijas mājaslapā pilis.lv, lasāms, ka Jērcēnmuiža pirmo reizi rakstos minēta 1562. gadā.
1852. gadā Jērcēnmuižu pārņēma pēdējā un visvairāk izpētītā fon Krīdeneru dzimta. Par muižas īpašnieku kļuva barons Pauls Justīns fon Krīdeners. Muižu pārmantoja Adalberts fon Krīdeners (dzimis 1857. gada 8. jūnijā Jērcēnmuižā, absolvējis Drēzdenes ģimnāziju un studējis Tīringenes mežsaimniecības akadēmijā). Jau no jaunības viņš aktīvi pievērsies medībām un medību faunas pētīšanai un savus novērojumus par medību putniem publicējis Latvijas un Vācijas izdevumos.
Pēc Pirmā pasaules kara Adalberts fon Krīdeners emigrēja uz Jenas pilsētu Vācijā, kur nodzīvoja līdz savai nāvei 1933. gada 9. novembrī. Līdz mūsdienām saglabājusies Jērcēnmuižas “freileņu” māja, tāpat arī divas saimniecības ēkas – klēts un stallis. “Freileņu mājā” atrodas Jērcēnu pagasta pārvalde, pagasta bibliotēka–informācijas centrs un tautas nams. Muižas magazīnu jeb klēti atjaunoja 2010. gadā, šajā ēkā ir izstāžu zāle un šautuve.
Jērcēnmuižas parks veidots 19. gadsimta otrajā pusē. Parkā atrodas daudzžuburu liepa, ozols–dižkoks un unikāla ozolu un liepu aleja.

Jērcēnos jauns
apskates objekts
Kopš šās vasaras Jērcēnmuižas apskates objekts ir arī kungu mājas makets. Ja agrāk Ilvija Ķimse tūristiem to, kāda izskatījās kungu māja, varēja parādīt vien melnbaltā fotogrāfijā, tad tagad viņa aicina apskatīties maketu mērogā 1:25 (tas nozīmē, ka makets ir 25 reizes mazāks par oriģinālu). “Esmu priecīga! Nesen Jērcēnmuižā viesojās vāciešu tūristu grupa, arī viņiem parādīju šo jaunumu,” piebilst Jērcēnmuižas gide.
Ilvija Ķimse priecājas arī par veiksmīgo sadarbību ar maketa darinātāju Santu Paegli. “Santa ir unikāls cilvēks – sporto, veido tūrisma takas, pēta dzimtas kokus un šajā procesā māk atrast sakarības un saistības. Viens no viņas hobijiem ir ēku maketu veidošana. To uzzinot, ieminējos Santai, vai viņai būtu interese izveidot maketu ēkai, kuras dabā vairs nav un kurai ir tikai divas labas fotogrāfijas, bet pārējās ir redzamas pussabrukušas ēkas detaļas. Santa piekrita padomāt, un rezultātā 2018. gada sākumā sākās mūsu sadarbība,” atceras Ilvija.
Ikdienā Santai Paeglei nav saistības ar Jērcēnu pagastu. Viņa dzīvo Beverīnas novada Brenguļu pagastā, strādā pašas dibinātā uzņēmumā “Sports S”, kura darbības joma ir aktīvā tūrisma pasākumu organizēšana. Vēsturisku ēku maketu darināšana ir Santas hobijs. Viņas mājas pagalmā jau novietoti Mēru muižas, Trikātas un Vijciema baznīcu maketi.

Kādas tur bija vītņu kāpnes!
Jērcēnmuižas kungu mājas maketa pirmā 3D versija tapa no fotogrāfijām, bez informācijas par ēkas izmēriem, atceras Santa Paegle (pateicoties 3D printerim, no digitāla faila tika izdrukātas atsevišķas ēkas detaļas trīs dimensijās).
“Konstatējām, ka ir detaļas, ko nezinām, jo fotogrāfijās tās nav redzamas. Tad ienāca prātā, ka vajag uzrakstīt pieminekļu dokumentācijas centram un uzvaicāt viņiem ēkas plānu. Tāds bija, uzmērījumi bija veikti 1981. gadā, un šis plāns, ko mums atsūtīja, palīdzēja atrast lietas, kas nebija skaidras,” stāsta Santa Paegle.
Lai izveidotu šādu maketu, bija vajadzīgs gandrīz gads, jo Santa strādāja tad, kad bija brīvs laiks no pamatdarba.
“Ja galva pilna ar citām domām, labāk tajā dienā pie maketa neķerties klāt, jo ātri vien izdarīsi ne tā, kā vajag. Tas ir darbs, kas prasa pacietību, bet kas ir arī interesants un sagādā gandarījumu. Kad Jērcēnos pabeidzu pēdējos darbus, cilvēki gāja garām, ieraudzīja maketu, un reakcija bija “o, kāda tur bija zāle, kādas tur bija apaļās vītņu kāpnes uz otro stāvu!”. Katrs garāmgājējs dalījās ar savām emocijām un atmiņām. Dzirdēju tik daudz stāstu, ka grāmatu varētu sarakstīt,” iespaidos dalās Santa Paegle.
Jērcēnmuižu un kungu mājas maketu var apskatīt darbadienās bibliotēkas darba laikā un arī ārpus iestādes darba laika, iepriekš noteikti sazinoties ar Ilviju Ķimsi pa tālruni 28645054.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Jērcēnmuižas kungu māja no pagātnes iznirst kā miniatūrs makets

Kategorijas