Šodien īpašs notikums – Baltijas ceļam aprit trīsdesmit

2019. gada 23. augusts 08:28

Akciju Baltijas ceļš atbalstīja ļoti daudz toreizējā Valkas rajona iedzīvotāju. Tolaik informāciju varēja gūt, lasot laikrakstu “Mūsu Zeme” vai klausoties radio ziņas. Valkas rajona laikraksts bija viens no retajiem Latvijā, kura lielākā daļa veidotāju bija aktīvi Latvijas neatkarības idejas atbalstītāji un paši piedalījās dažādos pasākumos.

Fotogrāfs un žurnālists Aldis Dubļāns, atceroties Atmodas laika pirmsākumus un Baltijas ceļu, stāsta, ka 1989. gadā sabiedrība un arī redakcija bija sadalījusies it kā trijās daļās – vieni bija kategoriski pret Tautas fronti un Atmodu, daļa bija aktīvi tautfrontieši un dažādu sabiedrisko organizāciju pārstāvji un bija arī tādi, kas ieņēma neitrālu pozīciju.
“Mums ļoti paveicās ar to, ka redaktore Silvija Dorša bija aktīva darītāja un brīvības un neatkarības idejas atbalstītāja. Viņas nopelni ir vislielākie. Tolaik visas rajonu avīzes bija Komunistiskās partijas īpašums un rupors. Lai saceltos pret to, vajadzēja lielu pilsonisko drosmi. Redaktori redakcijās nosaka toni un virzību. Ja citu rajonu redakcijās redaktori bija kategoriski pret pārmaiņām, mēs bijām patīkams izņēmums. Latvijā tādu bija maz. Tādi bija Talsu un Stučkas (tagadējā Aizkraukles) Limbažu rajonu avīžu redaktori. Atceroties Baltijas ceļu, tagad tas šķiet pasaules mēroga notikums, bet tolaik notika tik daudz visādu pasākumu. Tajos piedalīties bija pašsaprotami. Redakcijā par akciju “Baltijas ceļš” nerunājām īpaši daudz, bet laikrakstā sniedzām informāciju, ko darīt, kur tikties, kā tur nokļūt. Valkas puses cilvēkiem bija jānokļūst līdz Rūjienas pusei un jāveido ķēde. Bija ieteikums braukt ar personīgajām mašīnām, jo autobusos trūka vietu. To visu organizēja vietējie aktīvisti no Tautas frontes. Es braucu kopā ar Edmunda Medņa ģimeni. Tā ir mana simpātiskākā bilde no visa Baltijas ceļa ar Edmundu un Lolitu un starp viņiem pītos ratiņos guļ mazais Klāvs. Tolaik pašu dalībnieku ķēdi bija diezgan sarežģīti nofotografēt. Tas bija saviļņojoši un pacilājoši, bet vizuāli kā fotogrāfam – nekas īpašs. Akciju no helikoptera fotografēja “Dienas” fotogrāfs Aivars Liepiņš. Toreiz vēl iznāca skandāls, ka kopā ar viņu bija Zviedrijas pilsonis žurnālists Juris Kaža. Viņiem “sēja” klāt bezmaz vai spiegošanu. Tolaik bija aizliegts fotografēt augstāk par mājas otro stāvu.”
Aldis atceras, ka pēc gada – 1990. gadā –, pieminot Baltijas ceļu, notika īpaša akcija, kurā uz Latvijas–Igaunijas robežas dedzis milzīgs ugunskurs un tur satikušies Tautas frontes līderi. Viņam kā fotogrāfam vizuāli tas šķitis interesantāk.
Toreizējā Valkas rajona laikraksta “Mūsu Zeme” redaktore Silvija Dorša uzskata, ka deviņdesmito gadu beigas, kad Latvijā sākās aktīva Tautas frontes darbošanās un cilvēkos parādījās alkas pēc neatkarības un brīvības, viņas paaudzei bijis skaistākais dzīves periods.
“Mums nebija tādas četrdesmitgadnieku krīzes, jo bijām klāt Tautas frontes kongresos, dažādos pasākumos, kuros tapa Latvijas vēsture. Mums nebija laika skumt par vecuma tuvošanos. Strādājot redakcijā, vairums darbinieku aktīvi iesaistījās neatkarības idejas atbalstīšanā. Publicējām visus Tautas frontes sniegtos materiālus, paši aktīvi izteicām savu atbalstu. “Baltijas ceļā” piedalījos ar vīru un visiem pieciem bērniem, jo kur gan viņus būtu atstājusi. Kurš tad gribēja ņemties ar divgadnieku un trīsgadnieku. Ar savu automašīnu braucām līdz Rūjienas krustojumam un tur mūs novirzīja uz vietu, kur mazāk cilvēku. Stāvējām, rokās sadevušies ar vienkāršiem lauku cilvēkiem. Mums nebija bail it nemaz. Par ko baidīties, jo tā bija tik milzīga un varena akcija,” tā laika notikumus atceras S. Dorša.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Šodien īpašs notikums – Baltijas ceļam aprit trīsdesmit

Kategorijas