Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Logo

Ikvasaras “izlaušanās” – velobrauciens pa Rietumigauniju

Ance Andrējeva-Empele
Laikraksta arhīvs

2019. gada 23. augusts 08:28

1090
Ikvasaras “izlaušanās” – velobrauciens pa Rietumigauniju

Pirms vairākiem gadiem es, mans vīrs Ilmārs un mana māsa Marta uzsākām tradīciju – doties pāris dienu velobraucienā ar mērķi sevi izaicināt, atpūsties un vienkārši labi pavadīt laiku. Ik gadu izvēlamies vienu galveno objektu (pilsētu, apskates vietu u.tml.) un pēc tā izplānojam maršrutu. Tā kā dzīvojam pierobežā, nereti velobraucienā ieplānojam robežas šķērsošanu – daļu maršruta Latvijā, daļu – Igaunijā, bet šogad pirmo reizi viss mūsu velobrauciens notika Igaunijas teritorijā, precīzāk Rietumigaunijā. Jau sen bija vilinājis Rummu karjers, kuru mēdz saukt par neparastāko vietu Igaunijā, tāpēc šis bija mūsu ceļojuma galvenais objekts, ap kuru tika plānots maršruts un pārējās pieturvietas.
Tā kā Rummu karjers atrodas apmēram 250 kilometru attālumā no Valkas, velobraucienu nolēmām sākt Rietumigaunijas kūrortpilsētā Hāp­­salu. Šogad mūsu tradicionālajai trijotnei bija piekritis pievienoties Valters, kurš strādā Rīgā un ik pa laikam piedalās dažādās avantūrās. No Valkas devāmies ceļā piektdienas pēcpusdienā ar auto, mūsu uzticamos kājminamos transportlīdzekļus kārtīgi nostiprinot uz velo turētāja. Pēc nepilnām trīs stundām ceļā bijām nonākuši Hāpsalu, kur atstājām   auto, un tālāk devāmies ar velosipēdiem. Pirmajā dienā bijām ieplānojuši ar velosipēdiem veikt 55 kilometrus līdz vietai ar nosaukumu Padise, kur iepriekš bijām rezervējuši naktsmītni Padises muižas viesnīcā. Kad sasniedzām muižu, bija jau tumšs, jo nebijām plānojuši, ka trīspadsmit kilometrus no Hāpsalu notiks neliels negadījums, kura rezultātā mans velosipēds palika bez trim rata spieķiem. Ja godīgi – nedomāju, ka mana velosipēda cietušais rats izturēs visu turpmāko braucienu, bet viss bija veiksmīgi. Pēc diezgan ātri nobrauktiem pirmās dienas kilometriem patiesi izbaudījām viesmīlīgās un siltās Padises muižas viesnīcas istabiņas. Interjers viesnīcā izveidots klasisks, grezns, kāds raksturīgs laikmetam, kurā muiža celta. Tikai no rīta pamostoties pilnībā spējām novērtēt gleznaino vietu, kurā nakts melnumā bijām ieradušies. Muižas vienā pusē skatam pavērās senais klosteris, bet otrā pusē – romantisks parks ar dīķi. Pēc sātīgām brokastīm devāmies ceļā uz Rummu, lai beidzot dzīvē redzētu tik daudz pieminētos karjerus.

Pārdzīvojums Rummu
Jau minēju, ka Rummu karjeru apskate bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc nolēmām velobraucienā doties uz Rietumigauniju. Tāpēc nespēju pat aprakstīt sajūtas, kādas mani pārņēma tajā brīdī, kad, piebraucot pie karjera teritorijas vārtiem, kāds vīrs mums paziņoja, ka teritorija šodien slēgta, jo vakarā tur būšot festivāls (vēlāk noskaidrojām, ka vakarā notika “Rummu Rock” festivāls, kurā uzstājās viena no populārākajām igauņu rokgrupām “Terminaator”). Man nebija pat spēka ar viņu strīdēties, jo, kā var tikt slēgta teritorija, kura, kā var saprast no oficiālās Igaunijas mājaslapā pieejamās informācijas, ir brīvi pieejama un atvērta katru dienu!? Lai gan todien spīdēja saule, tomēr gaiss bija dzestrs, un šis vīrs mums norādīja, lai braucam tālāk, ka tur var izpeldēties. Domas peldēties mums nebija, tomēr nolēmām braukt un kaut no attāluma redzēt karjera iespaidīgo Vasalemmas marmora (plienakmens) kalnu. Piebraucot pie ūdenstilpes, kalns nebija redzams. Tur satikām “bēdu brāļus” – trīs latviešus, kuriem pēc līdzīga scenārija arī tika norādīts šis virziens. Neraugoties uz piedzīvoto neveiksmi, nolēmām gar uzpludināto karjera daļu doties iepriekš mums liegtās teritorijas virzienā. Lai gan gar krastu bija iebraukāts ceļš, brīžiem tam cauri nevarēja tikt pat ar velosipēdu, tomēr, pārvarot nelielas grūtības – ar velosipēdiem izbrienot nelielus brikšņus, nonācām karjera teritorijā. Pēc visiem šiem pārdzīvojumiem biju patiesi priecīga šo vietu redzēt dzīvē. Vieta ir gleznaini noslēpumaina. Zem dzidrā ūdens ir skaidri saskatāmi veseli koki un applūdušās ēkas daļas. Tieši tobrīd arī bariņš nirēju veica karjera apskati no nedaudz cita rakursa. Vēl iespaidīgāks – gan estētisks, gan dramatisks – skats uz karjeru, kā arī Rummu ciema teritoriju pavērās, uzkāpjot Vasalemmas kalnā. No kalna bija redzama visa pamestā cietuma teritorija ar gruvešiem, nolaistām un pamestām ēkām, kur kopainā ar applūdušo teritoriju gara acīm var tikai nojaust tās kādreizējos apmērus. Pēc Rummu karjera teritorijas apskates, brīvi izbraucot pa vārtiem, caur kuriem iepriekš iekšā netikām laisti, turpinājām ceļu atpakaļ uz Hāpsalu pa ceļu, kas ved gar jūras piekrasti. Bijām izrēķinājuši, ka jānobrauc nedaudz vairāk kā 80 kilometru. Ceļi un ceļu malas Rietumigaunijā ir ļoti labi un piemēroti, pārvietojoties arī ar velosipēdu, un, neraugoties uz pretvēju, uz priekšu virzījāmies diezgan raiti. Pa ceļam apstājāmies Nova ciema tūrisma informācijas centrā, kur pēc nejauši satiktās rietumigaunietes ieteikuma iegādājāmies turpat uz vietas cepto maizi. Viņa atklāja, ka bieži ved savus draugus un paziņas uz Novu, lai nobaudītu šo maizi. Lai gan kukulītis bija mazs, tomēr tas bija ļoti sātīgs un tiešām gards – pēc notiesāšanas nospriedām, ka vajadzēja ņemt vismaz divus. Pēc pusdienām Nova ciema kafejnīcā devāmies tālāk un Hāpsalu sasniedzām pēc septiņiem vakarā. Bijām ļoti noguruši, bet gandarīti par dienā redzēto un pieveiktajiem vairāk kā 90 kilometriem.
 
Hāpsalu pilsēta
Pašas pilsētas apskati bijām atstājuši trešajai dienai. Lai gan ļoti negribējās (dibeni sāpēja), tomēr nolēmām pa pilsētu pārvietoties ar velosipēdiem. Hāpsalu bijām noīrējuši dzīvokli, jo šajā nedēļas nogalē visi hosteļi, viesnīcas u.tml. naktsmītnes bija pārpildītas notiekošā “Augusta blūza festivāla” dēļ. Lai gan, braucot uz pilsētu, kurā notiek festivāls, ir jārēķinās ar dažādām neērtībām (naktsmītņu pieejamība, automašīnas novietošana, pārpildītas kafejnīcas u.tml.), tomēr šādi notikumi vērš pilsētas pievilcīgākas, dzīvākas un draudzīgākas. Piemēram, braucot pa vecpilsētu, mūsu uzmanību piesaistīja kāda restorāna pagalmā skanošā mūzika – tur tobrīd koncertēja viena no festivāla grupām – “Jānis Vanadziņš Band” no Latvijas. Cilvēku restorāna pagalmā un ārpus tā bija ka biezs, un visi baudīja blūzu.  Pēc brokastīm nolēmām doties izbraucienā pa promenādi – speciāli ierīkotu ceļu gar jūras krastu, kas paredzēts pastaigām. Hāpsalu promenāde ir īpaša, tāpat kā Hāpsalu teritorija – daļa no tās ir pussala, kuru pārdala Sūr Vīk (Suur Viik) – lielais līcis un  Vaike Vīk (Vaike Viik) – iekšējais līcis, kas, kartē skatoties, atgādina ezeru. Pastaigājoties pa promenādi, iespējams iepazīt vēsturisko koka apbūvi, apskatīt jūras līcī uzstādītās skulptūras, laivas, jahtas un kopumā baudīt skaisto ainavu. Pēc izbrauciena pa promenādi devāmies atpakaļ uz vecpilsētu, lai izbaudītu mazo ieliņu romantiku un ielūkotos aiz Hāpsalu pils augstajiem akmens mūriem. Aiz tiem pavērās nedaudz negaidīta pasaule – mūsdienīgs bērnu rotaļu laukums, katedrāle bija cilvēku pārpildīta – tur notika koncerts, centrālajā pils laukumā tika jaukta nost festivāla skatuve un, pats pārsteidzošākais, – pavisam jauns, mūsdienīgs un interaktīvs pils muzejs, kas pēc apjomīgiem pils konservācijas un pārbūves darbiem cilvēku apskatei nodots tieši šogad.
Lai gan no Hāpsalu devāmies prom vēlā pēcpusdienā, domāju, ka neesam iepazinuši un izbaudījuši pat pusi no šīs savdabīgās Rietum­igaunijas kūrortpilsētas. Šī noteikti ir pilsēta, kurā atgriezties atkal un atkal un, ja nepieciešams, katru reizi ar citu mērķi.

VIEDOKLIS
Valters Krasts, strādā Rīgas pašvaldības aģentūrā “Rīgas Gaisma”:
- Pāris dienu velo izbrauciens ir lieliska aktīvās atpūtas iespēja, it sevišķi, ja apskates vietas pa ceļam ir tik iespaidīgas kā Rummu karjers. Manuprāt, mūsu īsajā vasarā jāizmanto katra iespēja pabūt ārā un izkustēties, kā vien var atļauties, jo īpaši tādiem kā man, kam ikdienas rūpes paiet diezgan mazkustīgā solī. Konkrētāk par šo braucienu – tas bija optimāls, viegli organizējamā cilvēku skaitā (iepriekšējā gadā bijām astoņi, bet šogad braucām četratā). Braucamo attālumu, ņemot vērā atvēlēto laiku un Igaunijas labo ceļu kvalitāti, nebija pārlieku daudz, bet nebija arī maz. Vismaz man kā cilvēkam, kurš ar velosipēdu brauc reti.
+ 3
Kategorijas

Kategorijas