Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Šodien īpašs notikums – Baltijas ceļam aprit trīsdesmit

Santa Sinka

2019. gada 23. augusts 08:28

122
Šodien īpašs notikums –  Baltijas ceļam aprit trīsdesmit

Piektdien, 23. augustā, apritēs trīsdesmit gadu, kopš aptuveni divi miljoni Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju sadevās rokās, veidojot cilvēku ķēdi, kas savienoja Baltijas valstu galvaspilsētas – Tallinu, Rīgu un Viļņu. Vienojoties Baltijas ceļā, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas iedzīvotāji visai pasaulei atgādināja, ka 1939. gadā Maskavā parakstītais Molotova–Ribentropa pakts ar tā slepenajiem protokoliem sadalīja Eiropu, lemjot trīs neatkarīgas Baltijas valstis Padomju Savienības okupācijai.

“Šogad Baltijas ceļa trīsdesmitgade ir Latvijas valsts simtgades programmas notikumu stūrakmens, uzsverot un atgādinot šīs unikālās akcijas nozīmi Latvijas valstiskuma atjaunošanā. Visā Latvijā norisināsies plaša kultūras, vēsturisko notikumu atceres, izklaides un sporta pasākumu programma ar vairāk nekā sešdesmit pasākumiem, kuru kulminācija gaidāma no 22. līdz 24. augustam – Baltijas ceļš tiks izbraukts īpašā velobraucienā un ar senajiem spēkratiem, daudzviet skanēs Atmodas laika un mūsdienu latviešu, arī igauņu un lietuviešu mūzika, varēs skatīties Baltijas valstīs tapušas filmas, izstādes un iesaistīties akcijās,” stāsta Latvijas valsts simtgades biroja vadītāja Linda Pastare.
L. Pastare informē, ka Baltijas ceļa gadadiena tiks atzīmēta arī daudzviet pasaulē, piemēram, ar cilvēku ķēdes veidošanu pie Kapitolija Vašingtonā (ASV), konferencēm Parīzē (Francijā), Dublinā (Īrijā), Londonā (Apvienotajā Karalistē) un Otavā (Kanādā), filmu seansiem un izstādēm Polijā, Vācijā, Grieķijā, Moldovā un citviet. Baltijas ceļa trīsdesmitgades programma veidota, lai atgādinātu un skaidrotu Baltijas ceļa nozīmi vietējā un starptautiskā mērogā, lai turpinātu fiksēt Baltijas ceļa organizatoru un dalībnieku atmiņas, kā arī daudzveidīgās norisēs iesaistītu plašu sabiedrību.
Paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem kultūras ministrs Nauris Puntulis saka: “Šis gads valsts simtgades norišu ciklā ir Varonības gads. Tas ir laiks, kurā aicinām apzināties mūsu tautas gara spēku – to spēku, kas 1919. gadā spēja stāties pretī, lai uzvarētu kara spēku. Tieši mūsu kopība un gara spēks ir tas, kas pārsteidza visu pasauli, kad kopā ar kaimiņvalstīm mēs radījām unikālo Baltijas ceļa akciju. Patiešām lepojos, ka piederu tautai, kura ko tādu ir spējusi paveikt. Vienlaikus ir būtiski ne tikai pašiem to apzināties, bet arī atzīmēt šādus vēstures pagrieziena punktus, jo mums jāprot lepoties ar savas tautas uzvarām un panākumiem. Jo svarīgāk – mums jāprot par tiem stāstīt arī jaunākajai paaudzei, kura nav bijusi daļa no Baltijas ceļa.”
Gatavojoties Baltijas ceļa gadadienai, ikviens aicināts pārskatīt ģimenes, radu un draugu fotogrāfijas par piedalīšanos Baltijas ceļā un kopā ar savu stāstu pievienot tās Latvijas muzeju kopizstādes “Latvijas gadsimts” projektam “Gadsimta albums”. Uzzināt vairāk par vēsturiski unikālās akcijas norisi var, apmeklējot Tautas frontes muzeju, kas interesentiem pieejams bez maksas.

Baltijas ceļam veltītie pasākumi
Ieskats dažos no tiem:
• Ikviens, kurš vēlas izjust tādu pašu kopības sajūtu, ar kādu pirms trīsdesmit gadiem vienoti iestājāmies par savas valsts brīvību,
23. augustā pulksten 19 – brīdī, kad notika rokās sadošanās 1989. gadā – aicināts apmeklēt svinīgu un muzikālu notikumu pie Brīvības pieminekļa. Tur kopā ar Latvijas Valsts prezidentu Egilu Levitu un Latvijas Tautas frontes pirmo priekšsēdētāju Daini Īvānu atcerēsimies notikumus, kas aizsāka mūsu valsts neatkarības atgūšanu, kā arī atzīmēsim šo vēsturisko notikumu, baudot tā laika mūziku mūsdienu mākslinieku izpildījumā.
• 24. augustā ikviens ir aicināts iesaistīties riteņbraucienā no Karksi-Nuijas Igaunijā līdz Rūjienai Latvijā.
• Dažādi piemiņas notikumi norisināsies Cēsīs, Siguldā, Valmierā, Jelgavā, Strenčos, Pļaviņās, Rūjienā un citviet Latvijā.
• 24. augustā Strenčus ierībinās motociklu rūkoņa, ieradīsies Baltijas motobraucēji ļoti lielā skaitā. No pulksten 15 līdz 17 pulcēšanās pilsētas centrā, pulksten 17 pasākuma organizatori aicina vērot moto parādes braucienu “Strenči–Seda–Strenči”, pulksten 18 vērienīgs moto šovs pilsētas centrā Rīgas ielā 7, bet Strenču pilsētas estrādē pulksten 21 koncerts “Baltijas ceļam – 30” un uzrunas, savukārt pulksten 22 balle kopā ar roka leģendu – grupu “Līvi”.

viedokļi 
Savas sajūtas par Baltijas ceļu atklāj
pasaules kontekstā unikālās akcijas dalībnieki
Aigars Savickis, Jaunsardzes centra 3. novada nodaļas vecākais eksperts militārās izglītības jautājumos:
- Piedalījos Baltijas ceļā. Toreiz braucām ar šim notikumam speciāli organizētu autobusu no Smiltenes. Tautas frontes norīkotajā autobusā bijām ļoti dažādi cilvēki – vīrieši, sievietes, mazi bērni ar vecākiem. No ģimenes braucu viens. Domājot par tā laika sajūtām, atceros, ka cilvēkos virmoja patriotisks satraukums, ka kaut kam ir jāmainās un ka gaidāms kas liels. Mūsu autobuss devās aiz Rūjienas uz Igaunijas pusi. Iespaidi bija grandiozi, emocijas grūti aprakstīt. Valdīja liels patriotisms. Nekas tāds iepriekš nebija piedzīvots un redzēts citur pasaulē – rokās sadevušies mazi bērni, mammas, tēti, sirmgalvji, daudziem līdzi bija paņemti Latvijas karogi.
Tas bija neatkarīgas valsts pirmais aizsākums. Likās, ka visas trīs tautas parādīja vēlmi kļūt neatkarīgām. Iespējams, tagad ikdienā tāds patriotisms kā toreiz un savas valsts mīlestība nav tik ļoti jūtama, taču, ja vajadzētu atkal sadoties rokās, es nedomājot to darītu atkal. Neko tādu pasaule vairs nav piedzīvojusi vēlreiz. Domāju, darītu daudzi, neskatoties, ka ir lietas, kas ikdienā viņus neapmierina. Krīzes situācijas vai nelaimes cilvēkus satuvina. Varam paburkšķēt, bet mēs dzīvojam brīvā, neatkarīgā valstī, kura kopumā attīstās, un dzīves līmenis uzlabojas. Citreiz mums klājas grūtāk, citreiz lēnāk virzāmies uz priekšu. Toties mēs varam būt lepni par savu valsti, pasaulē nav tik daudz tautu, kurām ir sava valsts, valoda, ļoti skaista daba un kurā nav kara.
Mēs esam arī NATO un Eiropas Savienības dalībvalsts, kas rada drošību.

Inguna Avota, ekonomikas skolotāja, daudzu starptautisku
projektu īstenotāja:
- Trīsdesmit gadu – tas nemaz nav tik sen, tomēr jāatzīst, ka daudz kas no tās dienas notikumiem vairs nav palicis atmiņā. Baltijas ceļš manam tētim bija ļoti svarīgs. Līdz pat mūža nogalei viņš bija ārkārtīgi liels Latvijas patriots. Viņš ļoti ilgojās pēc Latvijas neatkarības un brīvības. Tētis un mamma devās uz Strenču pusi, bet es toreiz, būdama jauna sieviete, ar savu trīsgadīgo dēlu braucām Limbažu virzienā. Atceros, ka bija jauka un silta diena, cilvēki bija draudzīgi un daudzi apģērbušies košās drēbēs. Tā bija vienotība, visiem sadodoties rokās un alkstot brīvības. Neviens neteica, ka tas jādara obligāti, tā bija vairāk nekā miljons cilvēku brīva griba.
Šodien mums ir brīvība, tikai jautājums, kā katrs to izmantojam, cik gatavi esam ieguldīt paši un cik daudz gaidām, lai kāds cits mums ko iedod. Pieļauju, ja toreiz, kad ieguvām brīvību, valdība būtu vairāk skatījusies savas valsts attīstības virzienā, šodien dzīvotu mazliet labāk. Labi, ka ir jaunie, kas nāk ar cerībām, bet nav viegli iekarot savu vietu tirgū. Pati dzīvoju Grundzāles pagastā, redzu, ka nav viegli strādāt viensētās, jo Latvijā viss vērsts uz lielām saimniecībām, ātru un lielu peļņu.
Valstis nevar salīdzināt, jo ir teiciens, ka no salīdzināšanas nāk lielas nelaimes. Taču, daudz braukājot pa Eiropu, varu droši apgalvot, ka visās valstīs cilvēki ir neapmierināti ar valdību, netaisnīgu nodokļu sistēmu un daudzām citām sadzīviskām lietām. Man patīk, ka Vācijā zemnieki izmanto senas, vecas tehnikas, sienu pļauj ar rokām, nevis traktoru, un to dara ar prieku. Saaicina draugus, kopā strādā un izklaidējas. Mazās saimniecības tur ir cieņā. Tajās zemēs jaunieši nekautrējas ne par pārdevēja darbu, ne lauksaimnieka izglītību. Ja pašam nav savas saimniecības, tad strādā pie cita.
Gribas domāt, ka šodien kopumā nedzīvojam slikti. Vienīgi žēl, ka laukos mazo uzņēmumu un saimniecību kļūst aizvien mazāk. Tā ir sociālā neaizsargātība. Ja cilvēkiem nav īpašumu un papildu ienākumu jau tagad, tad saimniekošanu ir grūti uzsākt, pat ja ļoti to vēlas. Daudz kas vēl ir jāsakārto, jaunajiem ir jādod iespēja, jo viņi ir valsts nākotne. Vienlaikus jāapzinās, ka brīvībā piedzimušajiem latviešiem atšķirībā no mums, PSRS laika cilvēkiem, ir cits skatījums uz dzīvi un brīvību. Viņi jau ir Eiropas pilsoņi, bet ne tādēļ sliktāki. Un mēs joprojām esam vienoti brīžos, kad tas nepieciešams. Par to viegli ir pārliecināties, ja ar kādu, pat pilnīgi svešu cilvēku atgadījusies nelaime. Daudzi uzreiz piedāvā palīdzību, ziedo naudu.